Tausaimniecības nozares, to klasifikācija

   P = M x v / Q

Redzam, ka preču cenu līmenis ir tieši proporcionāls naudas daudzumam apgrozībā, ievērojot naudas vienības apgrozības ātrumu, bet apgriezti proporcionāls piedāvāto preču daudzumam. Piemēram, ja pieaug naudas daudzums apgrozībā, bet pārējie lielumi paliek nemainīgi, tad notiek preču cenu pieaugums. Savukārt, ja preču un pakalpojumu cenas pieaug, tad naudas vienības pirktspēja pazeminās, tas nozīmē, ka apgrozībā ir nepieciešams lielāks naudas daudzums to pašu preču un pakalpojumu pirkšanai. Piemēram, ja preču cenas pieaug divas reizes, tad naudas pirktspēja samazinās divas reizes. Un otrādi. Tātad naudas vienības pirktspēja ir atkarīga kā no preču cenu līmeņa, tā arī no papīra naudas daudzuma apgrozībā.

Apgrozībā  vienmēr ir ierobežots naudas daudzums. Ja netiek ievērots naudas daudzums apgrozībā, tad tas noved pie tā, ka pieaug preču cenas, samazinās naudas vienības pirktspēja un rodas inflācija. Tas liecina, ka sabiedrība sāk patērēt vairāk nekā spēj saražot.

2. Naudas pieprasījumu nosaka arī naudas kā uzkrāšanas līdzekļa funkcijas pildīšana. Kā zināms, iedzīvotāji savu naudu var izmantot ne tikai preču un pakalpojumu iegādei, bet arī ieguldīt kādā no aktīviem, kas dod procentu maksājumus. Piemēram, cilvēki var iegādāties obligācijas, akcijas un cita veida vērtspapīrus, noguldīt naudu uz noteiktu termiņu kādā no kredītiestādēm. Naudas izlietošanas nolūks ir atkarīgs no procenta likmes. Tāpēc naudas pieprasījums mainās apgriezti proporcionāli procentu likmei.

   Šajā grafikā procentu likme nozīmē dažādu aktīvu un aizdevumu procentu likmju apkopojumu, tas ir, tā raksturo gan akciju, obligāciju, gan arī naudas aizdevumu procentus. Ja procentu likme ir augsta, tad ir izdevīgi naudu noguldīt bankās un otrādi. Ja tā ir zema, tad pieaug naudas pieprasījums.

3. Naudas pieprasījums ir atkarīgs no banku spekulatīvajiem darījumiem. Bankas lielākas peļņas iegūšanas nolūkos veic arī netiešas operācijas, piemēram, tās pērk un pārdod vērtspapīrus, ārzemju valūtu u.c. Šie darījumi arī ietekmē naudas pieprasījumu.

Secinājumi: Naudas pieprasījuma apjoms ir atkarīgs, pirmkārt, no nominālā iekšzemes kopprodukta izmaiņām. Ja tas pieaug, palielinās iedzīvotāju ienākumi, tas rada lielāku naudas pieprasījumu. Un otrādi, ja tas samazinās, tad iedzīvotāju ienākumi un naudas pieprasījums arī kļūst mazāks. Otrkārt, naudas pieprasījumu ietekmē cenu izmaiņas un, treškārt, procentu likme un banku spekulatīvie darījumi.

Procentu likmes ietekme parādās slīdot pa līkni, bet Y pārbīda pašu līkni.

Līdzsvars naudas tirgū, procentu likme

 

      Līdzsvars naudas tirgū veidojas, kad naudas piedāvājums (MS) ir vienāds ar naudas pieprasījumu (MD).

                                 MS               R- procentu likme, R^I  - procentu likme līdzsvara punktā

 

R

 
 

R^I

 

      M (naudas daudzums apgrozībā)                M₁

 

1. Ja naudas piedāvājums (MS) paliek konstants lielums.

 

R                           MS                R – procentu likme

       M – naudas daudzums apgrozībā

 

R²

R⁰

R¹

 

Ja ekonomikas attīstības līmenis uzlabojas IKP palielinās, tad arī naudas pieprasījums palielinās un palielinās procentu likmes.

 

2. Ja naudas piedāvājums (MD) paliek konstants – stagnācija.

                                                         R- procentu likme

R       M- naudas daudzums apgrozībā

 

R²

R⁰

R¹

 
 

Ja centrālā  banka palielina naudas piedāvājumu, tad samazinās procentu likmes. Tā tiek dēvēta par stimulējošo naudas politiku. Turpretī, ja centrālā banka samazina naudas piedāvājumu, tad procentu likmes paaugstinās un to dēvē par kavējošo naudas politiku.

Shēmā  ir redzams, ka pieaugot naudas piedāvājumam, taisne (MS⁰) novirzās pa labi (MS¹). Un otrādi. Ja naudas piedāvājums samazinās, tad rodas naudas iztrūkums un taisne (MS⁰) novirzās par kreisi (MS²).

Naudas piedāvājuma samazināšanās gadījumā veidojas īslaicīgs naudas trūkums. Tas bremzē ekonomikas izaugsmi, un ir šķērslis preču maiņai. Savukārt naudas piedāvājuma palielināšanās rezultātā procentu likme samazinās, rodas naudas pārpalikums un inflācija. Kā viena, tā arī otra parādība nelabvēlīgi ietekme iedzīvotāju labklājību. Lai nodrošinātu naudas apgrozības stabilitāte, mūsdienās valsts veic tās regulēšanu un kontroli.

 

MONETĀRĀ  POLITIKA

Monetārā politika ir investīciju stimulēšana ar nodokļiem.

MP (naudas politika) attiecas tikai uz naudas tirgu. Naudas tirgus ir neliela daļa no finansu tirgus sistēmas.

 

Finansu tirgus:

      1.Naudas tirgus – resursi – tiek vērtēti īstermiņa resursi (līdz gadam), veidojas naudas apgrozījums kā īstermiņa kustība.

      2.Kapitāla tirgus – parādās kapitāla apgrozījums kā ilgtermiņa kustība-

      a)ilgtermiņa kredīta tirgus – pilnībā tiek nodalīti no tirgus (naudas)

      b)vērtspapīru tirgus

 

Finansu tirgu iedala pēc resursu laika. Naudas tirgus ir īstermiņa resursi (līdz 1.g.). Naudas tirgū  veidojas apgrozījums kā īstermiņu resursu kustība.

Finansu tirgus:

      1.Tiešie mehānismi– vērtē saistībā ar  vērtspapīru tirgu – zin kam nonāks nauda

      2.Obligācija kā aizņēmuma veids

      3.Netiešie finansējumabbmehānismi – kad piedāvājot naudu, nezin kam naudas tiks., parādās vesela sistēma, ko sauc par starpnieku finansu sitēmā – bankas, apdrošināšana, investīciju fondi.

MP attiecas tikai uz naudas tirgu.

MP ir tāda politika valstī, kad tiek ietekmēts naudas daudzums apgrozībā. Naudas daudzums apgrozībā  ir naudas tirgū. Nodarbojas ar to Centrālās bankas.

 

Naudas tirgus raksturojas ar un naudas tirgus darbībā centrālā banka ietekmē:

      1.Naudas pieprasījums – MD

      2.Naudas piedāvājums – MS – ietekmēs naudas daudzumu apgrozībā

MP nosaka MS

 

Naudas MS tiek vērtēts kā divu elementu kopums:

      1.Skaidrā  nauda (samazinās īpatsvars)

• LV tā ir 1/3 daļa apgrozījumā ~030%, citur šī daļa ir ap 10-15% no apgrozījuma.
• Ir tendence skaidrās naudas daudzumam apgrozībā samazināties
• Nosaka CB, regulē šo procesu, jo zin cik ir emitēts un cik reimitēts.
• No skaidrās naudas lielākā daļa ir papīrnauda, monētas dod 5-6% no apjoma.

      2.”banku nauda”

• ar banku naudu saprot tikai nelielu daļu no banku resursiem ekonomikā
• pieskaita tā saucamos pieprasījuma un beztermiņa depozītus vai noguldījumus
• tikai šie naudas resursi
• līdzekļi norēķinu kontos

            Saistībā ar “bn” rēķina virsrezerves – daļu no beztermiņa noguldījumiem, kuru bankas izmanto aizdodot naudu tālāk., spēja radīt jaunu banku naudu (no esošā konta aizdodot tālāk rodas jauna nauda).

            Tiek vērtēta arī naudas stabilitāte, nodrošinājums, valūtas kurss un naudas piesaiste pie valūtas groza.

 

MP ir virzīta uz virzrezervju lielumu.

MP ietekmē:

      MP mērķi ir atkarīgi no tā kā saskan MD un MS.

      MD=(P x Y )/V  P – vidējais cenu līmenis – rādītājs pēc kura vērtējam inflāciju

                        Y – kopprodukta fiziskais apjoms, IKP izteikts vidējās cenās

                        V-naudas aprites ātrums

Caur MD rādītājiem MP politika var regulēt inflāciju.

MD mērķis – regulē  inflāciju, ja MD sakrita ar MS , tas var radīt papildus inflāciju, MD

1.Naudas politika var vērtēt inflāciju valstī 

 

Naudas tirgus grafiks. – tirgus kur notiek naudas kā preces aprite

 
 

 

R – vidējā likme no noguldījumu un kredītu procentiem

R vienmēr būs augstāka pa noguld.%, bet zemāka par kredīta %.

Naudas piedāvājums ir konstants lielums, jo sastāv no 2 daļām, kuras var regulēt.

Ja CB realizēs politku, kas būs palielinās MS, tad tā būs stimulējošā naudas politika (naudas daudzums apgrozībā liels, samazinās % likme), taču ir bīstama inflācija.t

 

MD pieaug – bīstama inflācija

MD samazinās –  var apturēt inflāciju – izmanto MP, lai uzturētu stabilu naudu ar stabilu cenu.

 
 
 

Valūtas attiecības, valūtas maiņas kursa noteikšana. Starptautiskās valūtas sistēmas elementi. Zelta standarts. Bretonvudas sistēma. Jamaikas sistēma. Eiropas Monetārā savienība. Starptautiskā kapitāla kustība. Tiešās investīcijas un portfeļinvestīcijas. Starptautiskās ekonomiskās organizācijas. Pasaules tirdzniecības organizācija ( PTO ). Starptautiskais valūtas fonds ( SVF ), Pasaules Banka u.c. starptautiskās finansu organizācijas. Nozaru starptautiskās ekonomiskās organizācijas.

 

VALŪTAS ATTIECĪBAS, VALŪTAS MAIŅAS KURSA NOTEIKŠANA

 

Valūtai ekonomikāir divas nozīmes:

1. savā valstī nacionālā valūta,
2. ārvalstu naudas zīmes kā arī kredītu maksājumi līdzekļos, kas izteiktinaudaszīmēsstarptautiskos norēķinos.

 

Valūta

• valsts nacionālā naudas vienība,
• ārvalstu naudas zīmes, kā arī kredīta un maksājuma līdzekļiizteikti ārvalstu naudas vienībā,kuri tiek izmantoti starptautiskos norēķinos.

Valūtas tirgus;

• stabilu ekonomisko un organizatorisko attiecību sistēma, kura saistās ar ārvalstu valūtu un maksājumu dokumentu pirkšanas un pārdošanas operācijām.
• Tirgus kurnacionālās valūtas mainās savā starpā
• Ietveratsevišķu valūtas tirgus, katrā valstī un reģionā, starptautiskos tirdzniecības centros, finansu attiecību tirgos (valūtas biržās)

Valūtas kursu veidošanās.

 

Pastāv  šadi kursu veidi:

1. brīvais/tirgus kurss,
2. peldošais kurss – noteikts aerlikumdošanu, kad nacionālā valūta tiek piesaistīta citai valūtai.
3. Fiksētais kurss – masinās atbilstoši tam kā notiek izmaiņas konkrētajā valstī

 

Valūtas kursi izsaka valūtas pirkstpēju salīdzinātās cenās valsts iekšējā  un ārējā tirgū.

Saprotarī  kā īpašu koeficentu, kas parāda valsts naudas vienību skaitu, kas nepieciešams savā valstī  pērkot tik daudz preces, kā Amerikā par 1$. Valūtas kursa noteikšanā ir jāņem vērā inflācija valstī.

Aprēķina  1. reālais kurss – ņem vērā inflāciju abās valstīs un aprēķina – nom. Kurss *infl. att. abās valstīs.

   2. nominālais kurss – ja tiek fiksēts

FAKTORI, KAS IETEKMĒ  VALŪTAS KURSUS.

FINANSĀLIE FAKTORI:

1. maksājumu bilances stāvoklis
2. inflācijas līmenis
3. procentu likmes līmenis
4. īstermiņa kapitāla kustība starp valstīm
5. zelta un valūtas rezerves
6. valūtas kontroles pakāpe – CB politika

 

VISPĀREKONOMISKIEFAKTORI

1. valsts konkurētspēja
2. attiecīgās valūtas loma pasaulē
3. investīciju apjoms
4. valūtas tirgus darbība un spekulatīvās operācijas

 

POLITISKIE, PSIHOLOĢISKIE, MILITĀRIE FAKTORI.

 

Valūtas kursu ietekme uz ekonomiku.

Tieši ietekmē  valst s preču konkurētspēju pasaules tirgos.

 

SAMAZINĀTAIS KURSS.

1. ļauj saņemt papildus ienākumus no eksporta
2. destimulē importu
3. izraisa ārvalstu kapitāla pieplūdi
4. paliek neizdevīgs peļņas izvešanai

 

PAAUGSTINĀTAIS KURSS

1. samazinās eksporta efektivitāte
2. palielinās imports
3. kredītresursu aizplūšana no valsts

 

STARPTAUTISKĀS VALŪTAS SISTĒMAS ELEMENTI

ZELTA STANDARTS

 

  Attīstoties mūsdienu starptautiski ekonomisko attiecību norēķinu sistēmai, arvien aktuālākas kļūst problēmas ar maksājumu valūtām un to konvertāciju. Lai labāk izprastu norēķinu sistēmas problēmas tagad, ir jāpārzina to vēsturiskie aspekti.