Tausaimniecības nozares, to klasifikācija

Ražošanas slēgšanas punkts

Izmaksu minimums – ražošanas slieksnis – mikroekonomikā stāvoklis, kad tirgus cena ir tik zema, ka uzņēmums var segt tikai mainīgās izmaksas. 

Firma tiek slēgta, ja kopējie ieņēmumi ir mazāki vai vienādi ar kopējām mainīgajām izmaksām. 

Konkurences firmas līdzsvars īsā laika periodā:

Ja tirgus cena ir zemāka par vidējām mainīgām izmaksām tad firma ir jāslēdz, tās ekonomiskais stāvoklis ir bezcerīgs.  Ražošanas turpināšana šādos apstākļos būtu pretrunā ar elementāro ekonomisko saprātu.  Punkts, kad krustojas vidējās mainīgās izmaksas un robežizmaksas vai piedāvājuma līkne ir firmas slēgšanas punkts. 

Konkurences firmas līdzsvars ilgā laika periodā:

Visas ražošanas izmaksas ir mainīga, un uzņēmēji cenšas gūt normālu peļņu.  Īpaši svarīgas ir vidējās izmaksas, ražošana ir jābalsta, lai nodrošinātu ilgtermiņa vidējo izmaksu-LAC minimumu.  Tas veidojas ražošanas mēroga efekta rezultātā.  Rezultātā konkurences firma ilgā laika periodā maksimizē peļņu, ja ražošanas apjoms būs tāds, ka šajā laika periodā robežizmaksas būs vienādas ar cenu.  Ja konkurences firma ilgā laika periodā nesaņem normālu peļņu, tad firmai tirgus ir jāatstāj.  Jaunu firmu ienākšana un mazāk rentablo firmu izspiešanas process turpināsies tik ilgi, kamēr nozarē būs iespēja iegūt ekonomisko peļņu.  Kad firmas saņem nulles ekonomisko peļņu, tām nav stimula aiziet no tirgus, bet citām firmām nav stimula ienākt. 

Individuālā  piedāvājuma līkne

piedāvājums – pārdošnai piegādāto preču un pakalpojumu kopums par noteiktu cenu, noteiktā laikā.  Līdzīgi mājsaimniecības individuālā pieprasījuma noteikšanai var noskaidrot arī uzņēmuma individuālo preces piedāvājumu plaša patēriņa tirgū.  Uzņēmuma preces n piedāvājums q_n^D ir atkarīgs no dažādiem ietekmējošiem faktoriem y.  Vispārējā veidā piedāvājuma funkciju var uzrakstīt šādi: q_n^D = f (y₁,y₂,.....y_m),taču galvenie lielumi, kas ietekmē preces piedāvājumu ir : 

Piedāvātās preces cena Citu preču cenas 

Preces piedāvātāju skaits Ražošanas faktoru cenas

Preces piedāvājums (q_n^l)

Ražošanas produktivitāte

 

Individuālā  piedāvājuma funkcija ir sakarība starp preces cenu un tirgū piedāvātās preces daudzumu (piedāvājuma apjomu) noteiktā laika periodā, ja citi piedāvājuma ietekmējošie faktori neeksistē. 

Piedāvājuma normāla reakcija ir preces vienības cenai atbilst noteikts preču piedāvājums un preces cenai palielinoties palielinās arī preces piedāvājums. 

Ražotāja piedāvājumu ietekmē:

• Laiks, kurā notiek izmaiņas - pastāv trīs ražotāja reakcijas – īslaicīga (cena mainās ātri), vidēja ilguma un ilga reakcija (ja izmaiņas notiek lēni, tad piedāvājuma izmaiņas ir lielākas).
• Citu preču cenas – aizstājpreču cenas (ja tās pieaug, bet piedāvātās preces cena nemainās, vai pieaug lēnā, ražotāju interese par to samazinās).
• Ražošanas faktoru cenas – cena ir tieši saistīta ar produkcijas izmaksām, ražotājs novērtē un salīdzina ar iegūto ieņēmumu.  Jo lielāka peļņa, jo piedāvājums ir lielāks.
• Ražošanas produktivitāte – P – raksturo ražošanas faktoru iedarbības pakāpi produkcijas ražošanā – jo ir augstāks ražošanas tehniskais līmenis, jo vairāk produkcijas tiek saražots.

Tirgus piedāvājuma līkne

Tirgus ir ekonomisku attiecību kopums, kas veidojas starp pircējiem un pārdevējiem, tiem realizējot savas ekonomiskās intereses.  Tirgus piedāvājums veidojas summējot visus individuālo uzņēmumu piedāvājumus ar vienādām preces cenām .  Tirgus piedāvājums ir tirgū esošo firmu piedāvāto preču daudzums pie noteikta cenu līmeņa.  Nozīmīgs ietekmes faktors ir piedāvātāju skaits, ja to daudzums pieaug, tirgus piedāvājums palielinās.

 
 

 

 

 

Uzņēmums A + Uzņēmums B = Tirgus piedāvājums

Ja piedāvājuma līkne pārvietojas pa labi, vai mainās tās vērtība:

• samazinās citas preces cena,
• samazinās ražošanas faktoru cenas,
• pieaug ražošanas produktivitāte,
• palielinās dotās preces piedāvātāju skaits tirgū.

Izmaksas īsā un ilgā laika posmā

izmaksas ir visu uzņēmumā ieguldīto resursu izdevumu kopums, kas ir nepieciešams ražošanas faktoru iegādei, lai saražotu noteiktu preču daudzumu.  Izmaksas ir firmas resursu cenu summa.

Ražošanas faktori Izmaksas

*darbaspēks *darba alga

*zeme *rentes maksājumi

*kapitāls - investīciju preces *aizdevuma %

*uzņēmējdarbības spējas *normālā peļņa

-firmas izmaksas, lai piesaistītu  -ienākumi, kurus jānodrošina resursu

ražošanai nepieciešamos resursus piegādātājiem, lai novērstu resursu

      alternatīvu izmantošanu

 

Tirgus periodi dalās:

 

Pastāvīgās + mainīgās = kopējās izmaksas – visu izmaksu summa, kas saistīta ar dotā produkcijas apjoma ražošanu. 

Kopējās izmaksas ATC= vidējās pastāvīgās AFC + vidējās mainīgās izmaksas AVC, un tā mainās mainoties ražošanas apjomam.  Pie neliela ražošanas apjoma pašizmaksā dominējošās ir vidējās pastāvīgās izmaksas, taču pie lieliem r/apj. dominē vidējās mainīgās izmaksas.  Ilgtermiņa periodā cena ir tipiskas firmas minimālās pašizmaksas līmenis.  Katram uzņēmuma lielumam atbilst savas īslaicīgās kopējo un vidējo izmaksu līknes – lielam, vidējam un mazam uzņēmumam.  Ilga laika vidējo izmaksu līkne ļauj pārliecināties, kad dotā uzņēmuma lielums nav pietiekams dotā produkcijas daudzuma ražošanai un ražošanas vidējās izmaksas var strauji palielināties, vai arī – kad uzņēmums ir kļuvis par lielu un vidējās izmaksas strauji pieaug. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Ražošanas funkcijas jēdziens. Koba – Duglasa ražošanas funkcija. Resursu robežefektivitātes ( marginālās efektivitātes ) un resursu elastības koeficents.

 

Ražošanas teorija

      Ražošana – ražošanas resursu (darbaspēka, dabas resursu, materiālu, iekārtu…) izmantošana un pārveidošana par patēriņa precēm un pakalpojumiem.

 

           Tehnoloģija

 

       Ieguldījumi      Ražošana   Atdeve, izlaide

      input         output

 

      Ražošanas faktori:

• Darbaspēks;
• Zeme;
• Kapitāls;
• Uzņēmējdarbības spējas.

 
 

Ražošanas funkcija

 

      Tehnoloģiska sakarība starp maksimāli iespējamo saražotā produkta apjomu un patērēto faktoru daudzumu. 

      Mikrolīmenī  tā  nosaka maksimālo produkta apjomu, kādu uzņēmums var saražot ar doto ražošanas faktoru kombināciju. Tā rāda dažādu alternatīvu tehnoloģiski efektīvu ražošanas veidu izmantošanas rezultātus.

      Ja ar Q apzīmēsim saražotā produkta daudzumu, bet ar F1, F2…Fn patērētos ražošanas faktorus, tad varam rakstīt, ka

 

      Q max= f (F1, F2…Fn)

 

      Katru lielumu – Q, F1, F2 var skatīt atsevišķi gan kā mainīgu, gan kā konstantu lielumu. Tādejādi ik reizes veidosies dažādas mainīgo ražošanas faktoru kombinācijas ar tām raksturīgām likumsakarībām.

      Produkta ražošanā tiek lietotas atšķirīgas tehnoloģijas. Dažāda ir lietojamo ražošanas faktoru produktivitāte (ražīguma) un savstarpējās aizstājamības pakāpe. Līdz ar to ir dažādi ražošanas funkciju atsevišķi gadījumi, klasifikācijas piemēri – pēc ražošanas faktoru aizstājamības, līmeņa elastības un līmeņa robežprodukta pārmaiņas rakstura, homogenitātes pakāpes u.c.

      Ir dažādas ražošanas funkcijas (ražošana ar vienu mainīgu faktoru, ražošana ar diviem mainīgiem ražošanas faktoriem u.c.).

      Robežprodukts – rāda par cik kādā ražošanas procesā mainīsies saražotā produkta kopējais apjoms, ja ražošanas faktors mainīsies par vienu vienību, pārējiem ražošanas faktoriem paliekot nemainīgiem. Šis ir viens no ražošanas teorijas svarīgākajiem rādītājiem.

 

      Tātad ražošanas apjoms ir izlietoto ražošanas faktoru funkcija. Jāņem vērā, ka ražošanas faktori ir komplementāri, t.i., savstarpēji papildinoši. Lai uzsāktu ražošanu, ir nepieciešams noteikts faktoru bloks. Ja kāda faktora trūkst, tad ražošana nav iespējama. Vienlaikus ražošanas faktori ir savstarpēji aizstājami (substitūtu). Katru produktu var saražot izmantojot faktoru dažādas ražošanas kombinācijas

 

      Makrolīmenī – šeit būs divu veidu resursi

 

      Y = f (K, L)

 

      Šeit y = IKP

      K – kapitāla preču kopapjoms valstī

      L – darba resursu apjoms valstī

      No iepriekšējās jautājumu grupas – jārunā par robežproduktu  un robežprodukta atdeves samazināšanas likums.

 

Ražošanas funkcijas gadījumi:

Ražošana ar vienu  mainīgo faktoru.

 

      Ražošanas funkcija

 

      Q = f(v₁, v₂)=f(v₁)

 

      v₂ – ir nemainīgs ražošanas faktors, piemēram zeme ir nemainīgs, taču mainīgs ir darbs, kā arī saražotais produkta daudzums.

      

      Tā  ir kopējā produkta ražošanas apjoma līkne. Redzams, ka jo vairāk uzņēmums iesaista darbā strādniekus, jo vairāk produkta tiek saražots.

       Taču katra papildus lietotā ražošanas faktora vienība dod aizvien mazāku saražotā produkta kopējā daudzuma pieaugumu.

       V – ražošanas faktora vienība (darbs)

      

      Q – kopējais daudzums

 

      Lielumu, kurš rāda par cik kādā ražošanas procesā mainīsies saražotā produkta kopējais apjoms, ja ražošanas faktors mainīsies par vienu vienību, pārējiem ražošanas faktoriem paliekot nemainīgiem, sauc par ražošanas faktora robežproduktu.

      Šis ir viens  no ražošanas teorijas svarīgākajiem rādītājiem. Robežprodukts vienmēr rāda attiecību starp ražošanas rezultātu un ražošanas faktora izlietojumu.

      Ģeometriski tas nosaka ražošanas līknes kāpumu. Analītiskā veidā ražošanas faktora  v ₁ robežprodukts ir vienāds ar attiecību:

 

      DQ  d Q ₁

         =   = RQ >0

      Dv ₁  d v ₁

 

      Kas sasniegts maksimāli iespējamais produkta ražošanas apjoms , robežprodukts RQ ir vienlīdzīgs ar nulli, jo O vairs nepieaug. Ja ražošanā iesaistītu vēl papildus strādniekus, tad Q varētu sākt samazināties. Tam par iemeslu būtu nelabvēlīgā ražošanas faktoru proporcija, kuru radījis pārlieku lielais produkta ražošanā iesaistītais strādnieku skaits. Apskatītās problēmas raksturo tā sauktais robežprodukta  (ieņēmumu pieauguma) samazināšanas likums. To sauc par ražošanas faktoru atdeves samazināšanās likumu.

 

Ražošanas funkcija ar diviem mainīgiem ražošanas faktoriem.

 

      Ir spēkā funkcija:

 

      Q = f (v₁,v₂)

 

      Vienu un to pašu izlaides apjomu var saražot, ja maina izmantojamo resursu proporcijas.  Variējot abu ražošanas faktoru daudzumus, saražotā  produkta kopējais apjoms nemainīsies, jo viena ražošanas faktora samazinātu iedarbību uz preces ražošanu kompensē ar otra ražošanas faktora palielinātu ietekmi. Tādejādi rezultāts no kopējās ražošanas faktoru iedarbības uz preces izlaides apjoms nemainās, jo tie savstarpēji viens otru aizstāj.

       Piemēram L, K -  vairāk izmanto roku darbu (dominējošais darbaspēja faktors L), mazāk izmantos iekārtas u.c. investīcijas, preces vai kapitāla faktoru – K.

      

      Izokvanta – parāda visas dažādās ražošanas faktoru izmaiņu kombinācijas, ko var izmantot noteikta (vienāda) produkcijas apjoma izlaidei.

      Vienādo apjomu līknes kāpumu nosaka Dv₂ /Dv₁. Tā rāda par cik ražošanas faktora v₂ daudzums jāsamazina, ja ražošanas faktors v₁ palielinās par vienu vienību, saražotā produkta daudzumam paliekot nemainīgam.

      Vienādo apjomu līknei ir negatīvs kāpums, attiecība ir mazāka par nulli.

      Tātad ja palielina viena resursa izmantošanu par 1 vienību, otru resursu izmanto par … mazāk, saglabājot to pašu Q.

      Resursu aizvietošanas iespējas – resursu tehnoloģiskās aizvietošanas robežnorma.

 

Vēl ir limitēta ražošanas funkcija – ja noteiktu produkta daudzumu var izgatavot , lietojot tikai kādu noteiktu ražošanas faktoru proporciju, ir spēkā limitēta ražošanas funkcija.

Savstarpēji pilnīgi aizstājami ražošanas faktori – tas ražošanas funkcijas galējs gadījums. Vienādo apjomu līkne ir taisne.

 

Ražošanas procesa līmeņa robežprodukts – ja palielina v1 un v2 reizinot tos ar kādu nemainīgu lielumu k, iegūst šādu ražošanas funkcijas vienādojumu:

      Q= f(kv₁,kv₂)

Šajā gadījumā saražotā produkta pārmaiņas nosaka skalārs lielums k, kas maina abu ražošanas faktoru lietojumu un līdz ar to arī saražotā produkta apjomu. Šajā gadījumā saražotā produkta kopējais apjoms Q var mainīties dažādi, proti, sasniegt dažādu līmeni. Tas var pieaugt virsproporcionāli, zemproporcionāli vai arī tika pat reižu, cik pieauguši ražošanas faktori. Šīs pārmaiņas raksturo ražošanas procesa līmeņa robežprodukts, līdzīgi kā viena mainīga ražošanas faktora gadījumā robežprodukts. Tas rāda par cik mainās produkta kopējais apjoms, ja proporcionāli palielina ražošanas faktoru lietojumu par vienu  vienību.