Tausaimniecības nozares, to klasifikācija

Finansiālā  palīdzība

Latvijas saistības pret SVF veido trīs sastāvdaļas: kredīts resursu rezerves vienošanās (stand-by arrangement) ietvaros, Sistēmiskās pārveides fonda kredīts un Latvijas dalībmaksa SVF. 
Kredīts resursu rezerves vienošanās ietvaros un Sistēmiskās pārveides fonda kredīts izsniegts Latvijas Republikai, lai sekmētu valdības ekonomikas un finanšu programmas īstenošanu, un atmaksājams pa daļām attiecīgi līdz 1999. gada jūlijam un 2004. gada jūlijam. 
Kopš 1992. gada Latvijai valdības ekonomisko programmu īstenošanai piecas reizes bijusi iespēja izmantot SVF līdzekļus resursu rezerves vienošanās ietvaros, bet 1995., 1996. un 1997. gadā piešķirtie resursi netika izmantoti.

Tehniskā  palīdzība

  SVF ir sniedzis Latvijai tehnisko palīdzību vairākās jomās, t.sk. valsts izdevumu, nodokļu un muitas, banku uzraudzības, monetārās politikas un centrālās bankas organizācijas, maksājumu bilances, naudas un banku, kā arī reālā sektora statistikas jomā.

   
SVF institūts ir apmācījis vairāk nekā 20 Latvijas pārstāvju tādās jomās kā finanšu programmēšana un politika, ārējā  sektora politika, valsts finanses, naudas un banku statistika. Vairāk nekā 100 Latvijas pārstāvju ir apmeklējuši kursus un seminārus Apvienotajā Vīnes institūtā (Joint Vienna Institute), izmantojot iespēju mācīties tādās jomās kā makroekonomiskā analīze un politika, centrālās bankas grāmatvedība, valsts finanses, nodokļu politikas administrēšana un reforma, fiskālās politikas vadība, kā arī statistika.

  Izmantoti Starptautiskā Valūtas fonda materiāli.

 

PASAULES BANKA u.c. STARPTAUTISKĀS FINANSU ORGANIZĀCIJAS

Pasaules Banka /World Bank /

Pasaules bankas grupā  ir piecas organizācijas – 

1. Starptautiskā  Rekonstrukciju un attīstības banka jeb saīsināti Pasaules banka;
2. Starptautiskā Attīstības asociācija;
3. Starptautiskā Finansu korporācija;
4. Daudzpusējo Investīciju garantiju aģentūra;
5. Starptautiskais investīciju strīdu risināšanas centrs.

Starptautiskā  Rekonstrukcijas un attīstības banka / International Bank of Reconstruction and Development (IBRD)/

Pasaules Bankas darbības mērķis ir sniegt aizdevumus jaunattīstības un pārejas ekonomikas valstīm, lai palīdzētu mazināt nabadzību un finansētu ekonomisko izaugsmi. Banka sniedz arī padomdevēju pakalpojumus reformu programmu izstrādei, lai palīdzētu ieviest visaptverošas programmas valsts ilglaicīgai attīstībai, makroekonomiskajai un finansiālajai stabilitātei un strukturālajiem pārkārtojumiem. Bankas programma atbalsta Latvijas iestāšanās procesu Eiropas Savienībā.

Šī ir visietekmīgākā no starptautiskajām bankām, kuru dēvē arī par Pasaules Banku (PB)/World Bank/. 1944.gadā nelielā Bretonvudsas (Bretton - Woods) ciematā Jaunhempšīrā, ASV, 44 valstu pārstāvji sanāca konferencē, kurā tie izveidoja Pasaules Banku un Starptautisko Valūtas fondu (SVF). No tā laika abas šīs starptautiskās institūcijas ir pasaules monetārās sistēmas balsti. Gan PB, gan SVF pieder tās dalībvalstīm, kuru 1992.gadā bija 173, bet 1994.gadā – 194.

PB  visu pēckara pirmo gadu desmitu finansēja karā izpostītās Rietumeiropas tautsaimniecības atjaunošanu. Kad Eiropa atguva spēkus, PB pievērsās pasaules nabadzīgāko valstu attīstības finansēšanai. Kopš 1944.gada tā šiem nolūkiem izdevusi kredītus par 210 miljardiem USD /1996.g dati/.

PB strādā 7000 darbinieku. Tā piešķir kredītus un tehnisko palīdzību ekonomiskās attīstības projektiem ANO dalībvalstīs no jaunattīstības un postkomunisma zemu vidus. Banka arī sekmē citu sabiedrisko un privāto avotu līdzdalību šajos finansēšanas projektos. 1992.fiskālā gada laikā banka koncentrēja savu darbību palīdzības sniegšanai jaunattīstības zemēm, trūkumciešanas samazināšanai, privātā sektora attīstības un vides saglabāšanas sekmēšanai. Caur PB 1992.fiskālajā gadā 112 kredītos sadalīja 24933 miljonus USD 43 valstīm. 1992.gadā PB bija 172 dalībvalstis. 1992.gadā bankā iestājās arī Latvija. Zīmīgi, ka balsojot par iestāšanos PB, LR Augstākās padomes deputāti netika iepazīstināti ne ar PB Statūtiem, ne ar izveidošanas līgumu.

Saskaņā ar PB Statūtiem tā piešķir aizdevumus vienīgi šādos gadījumos:

• Aizdevumam jābūt augstas prioritātes ražojošajai sfērai un, izņemot speciālus gadījumus, tie jāpielieto tā, lai tie atbilstu speciālo rekonstrukcijas un attīstības projektu ārvalstu valūtu prasībām;
• Ja aizņēmumu ņem kāds cits, izņemot valdības, aizdevuma garantam jābūt tās dalībvalsts valdībai, kuras teritorijā projekts atrodas, vai attiecīgās valsts centrālajai bankai, vai līdzīgai institūcijai;
• Dodot aizdevumus, bankai jārīkojas uzmanīgi, pievēršot pietiekamu vērību tam apstāklim, vai kredīta ņēmējs vai garants varēs izpildīt savas saistības saskaņā ar aizdevuma līgumu;
• No bankas tiek īpaši pieprasīts darīt visu nepieciešamo, lai garantētu, ka katrs aizdevums tiks izmantots vienīgi tiem mērķiem, kam tas tika dots.

PB ir arī pēdējais aizdevējs (last resort lender) tiem, kam visas pārējās kredīta institūcijas atteikušas. PB kredītu var izlietot jebkurā tirgū, un to nedrīkst saistīt ar priekšnoteikumiem īstenot to noteiktā tirgū. Aizņēmuma priekšlikumam jābalstās uz ekonomiskiem, nevis politiskiem apsvērumiem.

PB 1992.gadā  vadīja 5 ieceltie (appointed) direktori no pasaules lielākajām finansu impērijām (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Apvienotā karaliste), viņu vietnieki un 17 ievēlētie direktori no citām valstīm. Šīs pašas amatpersonas, kas vada PB, vada arī IFC un IDA, kas liecina par to ļoti lielo faktisko varu.

PB galvenās mītnes adrese ir ASV Vašingtonā. Tai ir sava pārstāvniecība pie ANO Ņujorkā.

 

Starptautiskā  Attīstības asociācija (International Development Association/IDA/)

  Tā  ir saistīta ar PB un tika izveidota 1960.gadā. Tās uzdevums ir gādāt fondus attīstības projektiem uz koncesiju noteikumu pamata trūcīgākajām ANO dalībvalstīm, kuru nacionālais ienākums uz vienu iedzīvotāju bija zem 610 USD, pēc atvieglotiem noteikumiem. Juridiski un finansiāli IDA no PB ir atdalīta, taču to pārvalda vienas un tās paša personas. Kredīti, kurus izsniedz IDA, ir konvertējamās valūtās, un tie veidojas no PB peļņas summām. Šie kredīti tiek izsniegti bez procentiem ar labvēlīgu termiņu pagarināšanu (grace periode) līdz desmit gadiem un 350-040 gadu nomaksas termiņu (maturity).

  1992.finansu gadā IDA izsniedza kredītus par 6549 miljoniem USD 49 valstīm /1996.gada dati/.

  1992.gadā  Latvija kļuva par IDA locekli.

  IDA pārvalda tā pati administrācija, kas Pasaules Banku. Arī  adrese ir tā pati Vašingtonā un Ņujorkā.

 
Starptautiskā finansu korporācija / International Finance Corporation (IFC)/

Ir saistīta ar IBRD, radīta 1956.gadā. Tā ir daudzpusēja attīstības institūcija, kas sekmē ekonomisko attīstību ANO dalībvalstīs –  jaunattīstības zemēs, atbalstot investīcijas privātā sektorā, sekmējot vietējo kapitāla tirgu attīstību un stimulējot starptautisko privātā tiešo aizdevumu kapitāla plūsmu bez valdības garantijām. 1992.gadā tajā bija 146 dalībvalstis.

IFC organizē  padomdevējus valdībām. 1992.fiskālajā gadā ar dalībvalsti finansiālo atbalstu tika novadīti 3300 miljoni USD 167 projektiem 51 valstī, no tā 1200 miljoni kredītos, 375 miljoni akcijās un 251 miljons garantijās. Visi IFC kredīti tika izsniegti pēc tirgus likmēm.

IFC adrese ir tāda pati kā PB. Tai ir arī ofiss Ņujorkā pie ANO.

IFC jeb Starptautiskā finansu korporācija ir Pasaules Bankas grupas locekle ar visām Pasaules Bankas grupas institūcijām raksturīgo uzdevumu – uzlabot grupas dalībvalstīs cilvēku dzīves kvalitāti. IFC misija ir attīstības valstīs sekmēt privātā sektora līdzdalību un investīcijas, lai tur mazinātu nabadzības līmeni un uzlabotu cilvēku dzīvi.

  Šodien IFC ir lielākais aizdevējs un pamatkapitāla finansējuma nodrošinātājs privātā sektora projektiem jaunattīstības valstīs. IFC finansē un sniedz konsultācijas privātsektora uzņēmumiem un projektiem attīstības valstīs sadarbībā ar privātajiem investoriem, bet, veicot padomdevējas funkcijas, korporācija palīdz šo valstu valdībām radīt apstākļus uzlabotai pašmāju un starptautisko investīciju un līdzekļu apritei. Īpašu uzmanību IFC pievērš ekonomiskās attīstības sekmēšanai dalībvalstīs, veicinot sekmīgi strādājošu uzņēmumu un efektīvu kapitāla tirgu izaugsmi. IFC piedalās finansēšanā tikai tādā gadījumā, ja ar savu ieguldījumu spēj uzlabot tirgus dalībnieku darbību. Tai ir arī katalizatora loma privāto investīciju un investoru aktivizēšanā un mobilizēšanā jaunattīstības valstu pasaulē, jo IFC pieredze rāda, ka ieguldījumi šajās valstīs var nest peļņu. Kopš izveidošanās 1956.gadā IFC ir ieguldījusi attīstībā vairāk nekā 21,2 miljardus dolāru no saviem līdzekļiem un palīdzējusi piesaistīt 15 miljardu dolāru finansējumu , kas piešķirts 1 852 kompānijām 129 jaunattīstības valstīs.

  Lai gan IFC saskaņo savu darbību ar citām Pasaules Bankas grupas dalībniecēm - Starptautisko rekonstrukcijas un attīstības banku SRAB (International Bank for Reconstruction and Development, IBRD), Starptautisko attīstības asociāciju ( International Development Agency, IDA) un Daudzpusējo investīciju garantiju aģentūru (Multilateral Investment Guarantee Agency, MIGA), tā juridiski un finansiāli tomēr ir patstāvīga organizācija, ar saviem statūtiem, akcionāriem, finansu struktūrām , pārvaldi un darbiniekiem. Akciju kapitālu veido 174 dalībvalstis , kuras kopā nosaka IFC politiku un darbības virzienus. Spēcīgs dalībnieku atbalsts un atbilstoši liela iemaksātā pamatkapitāla bāze ir devusi IFC iespējas nodrošināt lielāko daļu finansējuma savai aizdevējinstitūcijas darbībai, izlaižot AAA kategorijas obligācijas , kuras pārdod starptautiskā tirgū. Parasti IFC finansē privātās institūcijas. Līdzīgi citiem privātā sektora un struktūru finansētājiem, IFC tiecas pēc peļņas, novērtē savus līdzekļus un pakalpojumus pēc tirgus cenām un kopā ar partneriem pilnībā atbild par projektu risku. Lai gan netiek prasītas vai pieņemtas nekādas valdību garantijas, IFC darbība bieži vien ir cieši saistīta ar jaunattīstības zemju valsts organizācijām un aģentūrām.

  Lai projektiem tiktu piešķirts finansējums, nepieciešams ievērot virkni IFC prasību – tiem ir jābūt privātā sektora projektam, tehniski izpildāmiem un drošiem, ar labām peļņas gūšanas izredzēm un ar ieguldījumu attiecīgās valsts tautsaimniecības attīstībā. Bez tam IFC izvirza arī prasību, lai projekti būtu ekoloģiski nekaitīgi.

  Lai nodrošinātu privātā sektora līdzdalību projektu finansēšanā, IFC parasti aprobežojas ar finansējuma piešķiršanu tikai 25% apjomā no kopējām, ar projekta ieviešanu saistītajām izmaksām. Tādējādi nelielu un vidēju projektu finansējums parasti ir robežās no 100 000 līdz 1 miljonam ASV dolāru, bet standartprojektiem piešķiramie līdzekļi – 1 līdz 100 miljonu dolāru vērtībā.

STARPTAUTISKĀS FINANSU KORPORĀCIJAS PROGRAMMA LATVIJĀ 

SFK INVESTĪCIJU PORTFELIS

SFK investīcijas Latvijā  ir veiktas telekomunikāciju, kokapstrādes, viesnīcu un finansu sektorā. 

 

SIA "Lattelekom": Būtisks ieguldījums privatizācijā

1995. gada martā SFK parakstīja līgumu par 16,4 miljonu ASV dolāru investīcijām uzņēmuma "Tilts Communications" kapitālā. Šis uzņēmums tika izveidots, lai palīdzētu modernizēt un paplašināt bijušo valsts telekomunikāciju kompāniju "Lattelekom". Apvienotais konsorcijs "Tilts Communications" (kurš tajā laikā piederēja Lielbritānijas firmai "Cable and Wireless", Somijas "Telecom Finland" un SFK) uzvarēja privatizācijas konkursā un ieguva 49% (ieskaitot vadības kontroli) no "Lattelekom". Šobrīd 90% no "Tilts Communications" pieder Somijas uzņēmumam "Sonera" un 10% SFK. 1999. gadā "Lattelekom" bija lielākais Latvijas uzņēmums pēc apgrozījuma apjoma. Šobrīd Latvijas valdībai ir zināmas domstarpības ar galveno "Tilts Communications" akcionāru, Somijas firmu "Sonera" par Latvijas vēlmi samazināt "Lattelekom" monopoltiesības uz fiksētās telefonu līnijas pakalpojumu sniegšanu no 25 gadiem un 10 gadiem, t.i. līdz 2003. gadam, tādējādi izpildot Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasības. Apmaiņā pret šādu piekāpšanos "Sonera" pieprasa no valdības kompensāciju par monopolstāvokļa zaudēšanu. Valdība šādai nostājai nepiekrita un lietā ir uzsākta tiesvedība.

"Vika Wood": Spēcīgs atbalsts vidēja lieluma kokzāģētavai.

1996. gada jūnijā SFK apstiprināja 4 miljonu ASV dolāru (2 miljoni kapitālā un 2 miljoni aizdevuma veidā) investīciju veikšanu uzņēmumā "Vika Wood" – kokzāģētavā ar 60 000 kubikmetru jaudu. Projekta ieviešanai tika izveidots kopuzņēmums, kurā piedalījās Zviedrijas uzņēmums "Hebeda Tra AB", Somijas tirdzniecības firmas "Thomesto Trading Companies Limited" Zviedrijas meitas uzņēmums "Thomesto Sverige AB" un arī investīciju fonds "Baltic Investment Fund". Ar šīs investīcijas starpniecību SFK ir izdarījusi ilgtermiņa ieguldījumu Latvijas mežrūpniecības un kokapstrādes nozares attīstībā. Šobrīd kokzāģētavas jauda ir palielināta līdz 90 000 kubikmetriem un tiek plānots to tālāk palielināt līdz 200 000 kubikmetriem 2003. gadā.

"Vereinsbank Rīga": Atbalsts finansu sektora attīstībai.

1996 gada aprīlī  SFK un Vācijas banka "Vereins-Und Westbank" izveidoja a/s "Vereinsbank Riga", kopīgu komercbanku Rīgā. 1996. gadā SFK uzņēmuma kapitālā ieguldīja 1,6 miljonus ASV dolāru, bet 1997. gadā vēl 4,4 miljonus ASV dolāru. "Vereinsbank Rīga" tika izveidota, lai piedāvātu tirgum tirdzniecības finansēšanu un starpbanku pakalpojumus, uzlabotu Latvijas banku darbības standartus un nodotu pieredzi un zināšanas. Nesen – 2001. gada janvārī "Vereins-Und Westbank" iegādājās SFK piederošās daļas ar mērķi pārveidot "Vereinsbank Rīga" par savu filiāli.

"Baltic Hotels": Reģiona arhitektūras mantojuma saglabāšana.

1999. gada maijā SFK apstiprināja 5,5 miljonu ASV dolāru lielas investīcijas nelielu viesnīcu tīkla uzņēmumā. Uzņēmuma viesnīcas –  viena Rīgā (Grand Palace Hotel) un divas Igaunijā –Tallinā atrodas atjaunotās abu pilsētu vecpilsētu ēkās. Investīciju rezultātā izdevās aizpildīt unikālu nišu tūristu viesnīcu tirgū.

"Dauteks": Neizdevies mēģinājums glābt vietējo tekstila rūpnīcu

1998. gada oktobrī SFK valde apstiprināja 20 miljonu ASV dolāru lielas kredītu un kapitāla investīcijas uzņēmumā "Dauteks" (pārdēvēts par "Tolaram Fibers") 83,5 miljonu ASV dolāru vērtā projektā, ar mērķi modernizēt Latvijas lielāko tekstila rūpnīcu. Projekta galveno investoru ļoti smagi ietekmēja Āzijas finansu krīze un tas nespēja pilnā mērā ieguldīt solīto kapitālu. Pašu uzņēmumu smagi ietekmēja Krievijas krīze, kā rezultātā palielinājās zaudējumi , uzkrājās parādi un uzņēmums pārtrauca darbību 1999. gada jūnijā. SFK savu investīcijas daļu vēl nebija ieguldījusi. Maksātnespējas gaitā uzņēmums pamatlīdzekļi tika pārdoti Francijas uzņēmumam "Rhodia", kas uzskata, ka SFK finansējums tai tuvākajā nākotnē nebūs nepieciešams.

PLĀNOTIE SFK PROJEKTI

"Sodra-Metsalitto" celulozes rūpnīca

• Jauna celulozes rūpnīca ar jaudu 600 000 tonnas gadā.
• "Sodra" (Zviedrija), "Metsalitto" (Somija) un Latvijas valdība ir izveidojuši uzņēmumu projekta ieviešanai un rūpnīcas celtniecībai un apsaimniekošanai. Šāds lēmums tika pieņemts balstoties uz lietderības pētījumiem un informācijas memorandu, kuru sagatavošanu ar Somijas valdības fiansējumu organizēja SFK. Celtniecības darbus ir paredzēts uzsākt 2002. gadā.
• SFK un galvenie projekta atbalstītāji ir uzsākuši sarunas par SFK lomu projekta finansēšanā, kura kopējās izmaksas tiek lēstas 1 miljarda ASV dolāru apmērā. SFK strādā kopā ar Pasaules Banku pie kokmateriālu piegādes garantiju shēmas izstrādes. SFK ir lūgusi ERAB piedalīties projekta finansēšanā.

Rīgas kultūrvēsturiski nozīmīgo ēku saglabāšana (Rīgas jaunā vecpilsēta)

No Centrālās dzelzceļa stacijas netālu esošās Vecrīgas (UNESCO kultūras mantojuma) daļas tehniski novecojušo ēku atjaunošana un rekonstrukcija.

• Projekts sevī ietver 17 dažādas nozīmes ēkas Rīgas Jaunās pilsētas rajonā. Galvenajam projekta dalībniekam, uzņēmumam "InvestaSource", šīs ēkas pieder un ir plānots tuvāko desmit gadu laikā tās attīstīt. Aplēses norāda, ka kopējās projekta izmaksas ir ap 33 miljoniem ASV dolāru. SFK ir lūgta finansēt 9 miljonus.
• Projekts tika novērtēts 1999. gadā. Šobrīd "InvestaSource" un Rīgas dome strādā pie detalizēta infrastruktūras attīstības plāna izstrādes, lai veicinātu papildus privātā nekustamā īpašuma attīstību Vecrīgā.

"Linstow" mazumtirdzniecības projekts

• Nekustamā īpašuma attīstība.
• SIA "Linstow Varner" par 100% Norvēģijas uzņēmumam "Linstow Varner AS" (no kura 50% pieder "Linstow International", kas ir "Anders Wilhemsen" grupas uzņēmums) piederošs meitas uzņēmums ar 21,6 miljonu ASV dolāru lielu statūtkapitālu.
• Līdz šim SIA "Linstow Varner" četros tirdzniecības centros Rīgā ir investējusi 70 miljonus ASV dolāru. Investīcijas galvenokārt ir veiktas kapitāla vai subordinēto aizdevumu formā. Uzņēmums plāno paplašināt savu darbību, pārveidojot divus no jau strādājošiem centriem, attīstot Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un pielāgojot tirdzniecības centra vajadzībām šobrīd nestrādājošu rūpnīcu.
• Uzņēmums ir lūdzis SFK nodrošināt finansējumu jaunajām investīcijām 117 miljonu ASV dolāru apmērā.

Baltijas Mazo un vidējo uzņēmumu fonds

• Jauns 40 miljonu ASV dolāru liels fonds, kas izstrādāts speciāli maziem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Šī fonda, ko administrēs Baltijas Amerikas uzņēmējdarbības fonds, kapitālā SFK plāno investēt 7,5 miljonus ASV dolāru.

SFK STRATĒĢIJA UN PRIORITĀTES LATVIJĀ

Latvijai tuvojoties ES dalībvalsts statusam, SFK nākas pārvērtēt savu lomu. Ražojošajā un ne-finansu sektorā SFK iesaistīšanās ir pamatota, ja projekti lielā mērā veicina attīstību, rada sociālos labumus vai veicina institucionālo attīstību, it īpaši, ja:

• Ļoti lieliem projektiem ir nepieciešama SFK spēja mobilizēt resursus (kā tas ir celulozes rūpnīcas projektā),
• Privātās komercbankas, bez SFK iesaistīšanās, nav gatavas nodrošināt ilgtermiņa finansējumu;
• Kritiski svarīgām restrukturizācijas un modernizācijas investīcijām ir grūti piesaistīt privāto finansējumu.