Tausaimniecības nozares, to klasifikācija

stify">      Ir preču kombinācijas, kuru derīguma līmenis ir vienāds.

      Vienādo derīgumu līkne ir ģeometriska vieta visām tām savstarpēji aizstājamo preču kombinācijām, kuru derīguma līmeņi pēc mājsaimniecības subjektīvā derīguma vērtējuma ir vienādi.

      Piem., Indivīda rīcībā ir 1 ābols un 8 banāni (A₁). Tātad tā apgāde ar banāniem ir relatīvi labāka nekā ar āboliem. Dotajam ābolam robežderīgums ir relatīvi augstāks nekā pēdējā patērējamā banāna vienībai ( 1. Gosena likums). Ja indivīds vēlas iegūt papildus ābolu, tad lai saglabātu iepriekšējo derīguma līmeni, tam jāatsakās no zināma banānu skaita. Lai iegūtu papildus ābolu indivīds ir ar mieru atteiktie no, teiksim, 4 banāniem, to zemā robežderīguma dēļ (A₂). Līdz ar to ir mainījusies ābola un banānu robežderīguma proporcija. Pēdējā patērējamā ābola robežderīgums, līdz ar ābolu skaita palielināšanos, ir samazinājies, bet pēdējā patērējamā banāna – pieaudzis, jo banānu skaits ir samazinājies. Ja indivīds gribētu iegūt vēl vienu ābolu, tad, lai saglabātu iepriekšējo derīguma līmeni, viņš būtu ar mieru atteikties tikai vairs no 2 banāniem (A₃). Ja atliekam iegūtās ābolu un banānu kombinācijas koordinātu plaknē, iegūst, tā saukto, vienādo derīguma līkni (VDL). ( 5.8.1. attēls)

      Atbilstoši dažādiem gan augstākiem, gan zemākiem derīgumu līmeņiem var novilkt bezgalīgi daudz vienādo derīguma līkņu, kuras veido vienādo derīguma līkņu karti. (5.8.2. attēls)

      Jo VDL atrodas tālāk no koordinātu sistēmas sākumpunkta, jo lielāks ir preces patēriņš un augstāks ir VDL derīguma līmenis tāpēc, ka katra nākamā patērētā preces vienība dod papildu derīgumu.

      VDL nevar krustoties. Tas ir pretrunā ar transivitātes aksiomu un pieņēmumu, ka lielāks preču daudzums vienmēr tiek novērtēts ar lielāku derīgumu.

      Piem., dotas divas VDL līknes VDL₁ un VDL₂ , kuras krustojas punktā C. Preču kombinācija C atrodas uz VDL līknēm VDL₁, VDL₂ un vienlaikus arī VDL ar preču kombinācijā A un B. Tas nozīmē, ka C derīguma līmenis ir vienāds ar A un B derīguma līmeņiem. Tādā gadījumā arī A un B ir jābūt vienādie derīguma līmeņiem un jāatrodas uz vienas un tās pašas VDL, taču A un B  atrodas uz dažādām VDL. (5.8.3. attēls)

      VDL konstantas aizstājamības robežnormas gadījumā ir taisne. Tas nozīmē, ka patērētājs ir ar mieru atteikties no vienas preces par labu otrajai precei noteiktā to attiecībā.

      Piem., ievārījuma vārīšanai nepieciešams 2 kg cukura, tad ir vienalga vai iegādāties 4 puskg pakas vai divas 1 kg pakas. Preču kombinācijas A un B ir galējas kombinācijas, kad vienas preces patēriņš izslēdz otras preces patēriņu. Taču patērētājs var izvēlēties jebkuru preču kombināciju uz taisnes AB, jo arī tās var nodrošināt nepieciešamo derīguma līmeni. (5.8.4. attēls)

      Preces papildina viena otru. VDL ir vienlīdzīga ar taisnu leņķi. Šajā  gadījumā uz leņķa vertikālās malas aizstājamības robežnormas skaitliskā nozīme ir bezgalīgi lielas, bet uz horizontālās malas vienlīdzīgas nullei. Leņķa virsotnes punktā A aizstājamības robežnormu nav iespējams definēt. Katra novirze no leņķa virsotnes punkta rada preces nelietderīgu pārpalikumu. Piem., pasūtot darbnīcā cimdus, patērētājs lūgtu uzadīt vēl vienu labās vai kreisās rokas cimdu. Varam secināt, ka savstarpēji papildinošām precēm vienādo derīgumu līkne ir punkts un racionāla preču daudzumu attiecība katram derīguma līmenim ir konstanta. (5.8.5. attēls)

      Viena no precēm ir slikta prece. Piem., lai mājsaimniecība saņemtu papīru, tai ir jārēķinās, ka tā ražošana rada kaitīgus notekūdeņus. Tātad papildu vienības papīra patērēšana ir saistīta ar papildu vienības notekūdeņu rašanos, kas nodara ļaunumu sabiedrībai un mājsaimniecībai. VDL šajā gadījumā ir ar pozitīvu kāpumu. (5.8.6.attēls)

      Viena no precēm ir neitrāla. Piem., indivīdam banāni ir pilnīgi vienaldzīga prece un tas vēlas patērēt tikai ābolus, tad VDL ir ordinātu asij paralēlas taisnes. (5.8.7. attēls)

      Mājsaimniecības teorijā galvenokārt tiek skatīta derīguma līknes negatīvā kāpuma daļa, jo tikai tai ir saimnieciska nozīme. Kāpuma pārejas punktos B₁ un B₂ iestājas piesātinājums ar doto preci. Ja kāda no precēm tiek patērēta lielākos daudzumos nekā q₁ un q₂, nemainoties derīgumam, iestājas piesātinājums ar doto preci un patērētājs to vērtē negatīvi. Punktā A iestājas pārsātinājums preču q₁ un q₂ lietošanā. Tā lielums ir

                  q₁₌ q_1”- q_1’ 

                  q₂₌ q_2”- q_2’ 

      Pozīcijā  A abu preču patēriņš tiek vērtēts kā nelietderīgs. (5.8.8. attēls). 

Budžeta līnija 

      Mājsaimniecības rīcībā ir patēriņa summa g, par kuru tā iegādājas preces q_i par cenu c_i (i=1,2,……,n). To var uzrakstīt budžeta vienādojuma veidā: 

                  c₁ q₁ + c₂ q₂ +  ….+ c_n q_n = g. 

      Preču daudzums q un to cenu c reizinājumu summa nedrīkst būt lielāka par patēriņa summu g.

      Mājsaimniecības pieprasījums pēc kādas preces ir niecīgs salīdzinājumā ar kopējo pieprasījumu pēc šīs preces, tāpēc mājsaimniecība nevar ietekmēt preces tirgus cenu. Pieņemot , ka preces cena ir nemainīga un mājsaimniecība ir nolēmusi iegādāties tikai divas preces daudzumos q₁ q₂ par cenām c₁c₂, vienādojumu var uzrakstīt šādi:

                  c₁ q₁ + c₂ q₂  = g 

      Preču daudzumu q₂ var aprēķināt: 

                        q₂ = - q_1. 

      Grafiski iegūstam taisni, kuras krustpunktos ar asīm veidojas divu preču patēriņa galējie gadījumi:

1. tiek patērēta tikai pirmā prece (q₂  =0);

       g = c₁ q₁;    q₁ =g / c₁ 

2) tiek patērēta tikai pirmā prece (q₁  =0);

                 g = c₂ q₂;    q₂ =g / c₂ 

      Budžeta taisne ir ģeometriskā vieta visām tām preču kombinācijām, kuras mājsaimniecība, ņemot vērā pastāvošās cenas, spēj iegādāties par tās rīcībā esošo patēriņa summu g.

      Tātad mājsaimniecībā var iegādāties visas preču kombinācijas, kas atrodas uz taisnes (A₁ un A₂), kā arī zem tās ( C ). Taču tās nevar iegādāties preču kombinācijas, kuras atrodas virs budžeta taisnes ( D ), jo to iegādei nepieciešamā summa ir lielāka par mājsaimniecības rīcībā esošo patēriņa summu g. (5.9.1. attēls)

      Piem., indivīda rīcībā ir neliela patēriņa summa g=40 santīmi un viņš vēlas iegādāties ābolus un banānus. Viena ābola cena c₁= 10 santīmi, viena banāna cena c₂=5 santīmi. Indivīda budžeta vienādojums ir 40=10 q₁+ 5 q₂. (5.9.2. attēls)

      Dotajā  piemērā patēriņa summa un preču cenas ir konstantas. Ja kāds no šiem lielumiem mainās mainās arī budžeta taisne.

1. ābolu un banānu cenas ir c₁ c₂ ir nemainīgas, patēriņa summa g ir mainīga.
1. g pieaug, piem., līdz 60 santīmiem. Budžeta taisne pārvietojas pa labi no B₀ uz B₁ (5.9.3.attēls a);
2. g samazinās, piem., līdz 30 santīmiem. Budžeta taisne pārvietojas pa kreisi no B₀ uz B₁ (5.9.3.attēls b);
2. banānu cena c₂ un patēriņa summa g ir nemainīga, ābolu cena c₁ mainīga.
1. c₁ pieaug, piem., ābolu cena pieaug līdz 20 santīmiem. Budžeta taisne pagriežas punktā A pa kreisi pulksteņa rādītāja kustības virzienā no B₀ uz B₁ (5.9.4.attēls a);
2. c₁ samazinās, piem., ābolu cena pazeminās līdz 8 santīmiem. Budžeta taisne pagriežas punktā A pa labi pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no B₀ uz B₁ (5.9.4.attēls b);
3. ābolu cena c₁ un patēriņa summa g ir nemainīgi, banānu cena c₂ mainīga.

a) c₂ pieaug, piem., banānu cena pieaug līdz 8 santīmiem. Budžeta taisne pagriežas punktā D pa kreisi pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no B₀ uz B₁ (5.9.5.attēls a);

3. c₂ samazinās, piem., banānu cena pazeminās līdz 4 santīmiem. Budžeta taisne pagriežas punktā D pa labi  pulksteņa rādītāja kustības virzienā no B₀ uz B₁ (5.9.5.attēls b);

 

      Patērētāja maksā arī vienu daļu no nodokļa summas, jo cena c₀ pirms preces aplikšanas ar nodokli N ir paaugstinājusies par patērētāja maksāto nodokļa daļu N: 

            c₁ = c₀ + N, 

kur c₁ – cena pēc preces vienības aplikšanas ar nodokli. 

      Piem., ja prece E tiek aplikta ar PVN 18% un cena pirms aplikšanas ar nodokli c₁ =1, tad c₁ = (1+0,18)1= Ls 1,18. Preces aplikšana ar nodokli palielina preces cenu un maina budžeta taisni. Budžeta taisne pagriežas no stāvokļa B₀ uz B₁, un preces E iegādes iespējamais apjoms samazinās no q₀ uz q₁. (5.9.6.attēls)

      Subsīdijām ir pretēja iedarbība uz preces cenām nekā nodokļiem. Tās samazina sākotnējo cenu c₀ par daļu no subsīdijām, kuras nonāk patērētāja rīcībā. Subsidētās preces cenu c₁ aprēķina šādi:

                              c₁ = c₀ - SU, 

      kur SU – subsīdiju daļa, kura nonāk patērētāja rīcībā. 

      Piem., prece E ir subsidēta, tad budžeta taisne pārvietojas no B₀ uz B₂ un preces E iespējamais iegādes daudzums pieaug no q₀ uz q₂. (5.9.6.attēls)

      Arī  preču racionēšana var mainīt preču iegādes iespējas, kad ar dažādiem paņēmieniem ierobežo vienas vai vairāku preču patēriņu. Piem., Ieviešot talonus uz pārtikas un nepārtikas precēm. Patērētājs nevar iegādāties cukuru apjomā, cik to ļauj viņa rīcībā esošie naudas līdzekļi, bet gan tikai talonā norādītajā daudzumā q₂. (5.9.7.attēls) 

Otrais Gosena likums jeb patērētāja līdzsvara likums 

      Piem., Dodoties  tūrisma pārgājienā, vienmēr pārdomā  kādu apģērbu, cik daudz pārtikas un pārējo preču vajadzēs, jo līdzi ņemamo lietu skaits ir ierobežots. Proti mugursoma ir ideāli sakārota, ja visu ceļam salikto mantu pēdējo vienību robežderīguma līmenis ir vienāds un augstāks par mājās atstāto lietu pēdējo to vienību robežderīguma līmeni. Tas nozīmē, ka nevienu no sasaiņotajām mantām tūrists negribēs atstāt mājas vai aizstāt ar citu.

      Patēriņam izraudzīto preču daudzumu derīguma maksimums tiek sasniegt tad, ja visu preču pēdējo to vienību robežderīgumu līmeni ir vienādi: 

                        RU₁= RU₂= …= RU_n 

      To sauc arī par robežderīguma izlīdzināšanas likumu.

      Tas ir otrais derīguma maksimizācijas nosacījums.

      Derīguma maksimums ir sasniegts tad, ja neviena maznozīmīgā vajadzība netiek apmierināta, kamēr nav apmierinātas svarīgākās vajadzības.

      Patērētāja sasniedz patēriņa derīguma maksimumu, ja ar cenām vērtētie robežderīgumi visām nopirktajām precēm ir vienādi. 
 
 

Individuālā  pieprasījuma līkne 

      Pieprasījums pēc kādas noteiktas preces ir atkarīgs no daudziem ietekmējošiem lielumiem.

      Svarīgākie patērētāja individuālā pieprasījumu ietekmējošie lielumi ir:

• citu preču cenas (c₁, c₂,…, c_{n – 1});
• mājsaimniecības ienākumi (L);
• patērētāja preferences (s);
• pieprasītās preces cena (c_n).

Individuālā  pieprasījuma funkcija: 

                        q^p_n = f(c_n, c₁, c₂,…, c_{n – 1};L;s). 

  Mājsaimniecības individuāla banānu pieprasījuma līkne, kas rāda, kā banānu cenas maiņa iedarbojas uz individuālo preces pieprasījumu. Skatot pieprasījuma līknes divus punktus A₁ un A₂, redzams, ka banānu cenai 10 sant./kg atbilst banānu pieprasījums 6 kg. Paaugstinoties banānu cenai līdz 20 sant./kg, preces pieprasījuma apjoms samazinās līdz 4 kg. Cenas maiņas izraisītās pieprasījuma apjoma pārmaiņas sauc par cenas efektu – jo augstāka ir preces cena, jo mazāku preces daudzumu plāno pirkt patērētājs.(2.1.2.attēls)

      Līdz ar cenu celšanos samazinās iedzīvotāju reālā pirktspēja un daudzi iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem nevar atļauties pirkt apskatāmo preci iepriekšējā daudzumā un šīs preces tirgus sarūk. Ja preces cena pazeminās, tad patērētāja reālā pirktspēja pieaug, tirgū tiek pirkts  papildus preces daudzums un tirgus paplašinās. To sauc par ienākumu efektu.

      Preces celšanās padara to salīdzinājumā ar citām aizstājējprecēm relatīvi dārgāku, un pircējs vajadzību pēc dotās preces kompensē  ar relatīvi lētākas aizstājējpreces  iegādi. To sauc par aizstājamības efektu. 

Tirgus pieprasījuma līkne 

      Mājsaimniecības grupas pieprasījumu sauc par tirgus pieprasījumu.

      Tirgus pieprasījumu ietekmējošie lielumi ir:

• citu preču cenas (c₁, c₂,…, c_{n – 1});
• mājsaimniecības ienākumi (L);
• patērētāja preferences (s);
• pieprasītās preces cena (c_n);
• dotās preces pircēju skaits (N);
• ienākumu un īpašumu sadalījums starp iedzīvotājiem (G).

 

Tirgus pieprasījuma funkcija: 

                  q^p_n = f(c_n, c₁, c₂,…, c_{n – 1};L;s;N;G). 

      Piem., var skatīt trīs mājsaimniecību individuālā pieprasījuma līknes un konstruēt no tām tirgus pieprasījuma līkni. Tirgus pieprasījuma līknes nogrieznis AB atbilst pieprasījuma līknes P₁ atbilstošā nogriežņa cenām un preces pieprasījumam. Nogrieznī BC ir saskaitīti pieprasījuma līkņu P₁ un P₂ attiecīgie preces daudzumi. Nogrieznī CE līkne ir vislēzenākā, jo tur summējas visu triju pieprasījumu līkņu P₁, P₂ un P₁ preces apjomi. (2.1.3. un 2.1.4.attēls)  
 
 

Ienākumu izmaiņu ietekme uz pieprasījumu 

      Pieaugot ienākumiem, mājsaimniecības interese par atsevišķām precēm var palielināties, bet par citām samazināties. Pieaugot ienākumiem (L₁®L₂), pieprasījums pēc preces pieaug(q₁® q₂), tad to sauc par normālu preci. Reizē pārvietojas arī preces n tirgus pieprasījuma līkne pa labi no P₀ uz P₁. (2.1.11. attēls)

      Pieaugot ienākumiem (L₁ ®L₂), pieprasījums pēc preces samazinās(q₂® q₁), to sauc par mazvērtīgu preci. Tas izraisa preces n tirgus pieprasījuma līknes pārbīdi pa kreisi no P₀ uz P_1. (2.1.12. attēls)

      Normāla prece pieaugot ienākumiem var kļūt par mazvērtīgu preci. Pieaugot ienākumiem, sākumā pieprasījums pēc preces n pieaugs līdz piesātinājuma punktam A₁. Ienākumiem vēl vairāk palielinoties, tās patēriņš  kādu laiku paliek bez pārmaiņām apjomā q₁ līdz ienākumu līmenim A₂ , bet pēc tam samazinās (A₃) vai pilnīgi izzūd (A₄). (2.1.13.attēls)

      Pieaugot ienākumiem, preces n pieprasījums palielinās līdz punktam A₁, bet pēc tam vairs nemainās, t.i., iestājas piesātinājums. (2.1.14.attēls)

      Mainoties mājsaimniecības ienākumiem, pārējiem noteikumiem paliekot nemainīgiem, noteikti mainīsies budžeta taisnes izvietojums attiecībā pret koordinātu sistēmas sākumpunktu. Ja ienākumi samazināsies (palielināsies), budžeta taisne pārbīdīsies paralēli tuvāk (tālāk) koordinātu sistēmas sākumpunktam. Līdz ar katru budžeta taisnes pārvietošanos veidojas jauni līdzsvara punkti ar kādu no vienādo derīgumu līknēm. Ja savieno šos līdzsvara punktus, iegūst ienākumu un patēriņa līkni (IPL).

Pieaugot mājsaimniecības ienākumiem, mājsaimniecības patēriņš var mainīties šādi:

1. abu preču patēriņš pieaug proporcionāli. IPL ir taisne. (5.11.2. attēls a);
2. preces q₁ patēriņš pieaug vairāk nekā preces q₂ patēriņš. IPL vērsta uz labo pusi (5.11.2. attēls b);
3. preces q₁ patēriņš pieaug mazāk nekā preces q₂ patēriņš. IPL vērsta uz kreiso pusi. (5.11.2. attēls c);
4. preces q₁ patēriņš līdz līdzsvara punktam A pieaug vairāk nekā preces q₂ patēriņš. Sasniedzot ienākumu līmeni, kurš atbilst līdzsvara punktam A, preces q₂ patēriņš sāk samazināties. (5.11.2. attēls d)
5. preces q₁ patēriņš līdz līdzsvara punktam A pieaug mazāk nekā preces q₂ patēriņš. Sasniedzot ienākumu līmeni, kurš atbilst līdzsvara punktam A, preces q₁ patēriņš sāk samazināties. (5.11.2. attēls e).