Tausaimniecības nozares, to klasifikācija

5.attēls. Absolūti elastīgs pieprasījums. 

Zinot to, ka kopējie ieņēmumi (total revenue) ir preces apjoma un cenas reizinājums TR=p×q, atkarībā no pieprasījuma cenu elastības var modelēt sekojošas ražotāja intereses ražot konkrētu produktu. 

 
 
 
 
 

Pieprasījuma cenas elastības faktori.

 

Līdz šim tika apskatīta pieprasījumu elastība konkrētā punktā, bet gadījumos, kad relatīvās pārmaiņas ir lielas, elastības aprēķinam izmanto loka elastības formulu (intervāla viduspunkta elastība jeb Allena elastība).

 

Lineāras funkcijas cenu elastība.

Lineāras funkcijas grafiks ir taisne. Pieprasījuma taisnes gadījumā cenas elastība mērījuma punktā ir vienāda ar pieprasījuma taisnes nogriežņu BK un BG attiecību (sk. 6.attēlu). Elastība pieprasījuma taisnes dažādos punktos mainās. Attēlā redzams, ka jo augstāka ir preces cena, jo lielāka ir elastība un līdz ar to lielāka ir arī cenas ietekme uz preces pieprasījumu. Ja punkts B ir taisnes viduspunkts, tad elastības koeficients ir vienāds ar 1. Jo apskatāmais punkts atrodas tuvāk punktam G, jo pieprasījums ir elastīgāks. Savukārt punktā G elastība tiecas uz bezgalību, bet punktā K elastība ir nulle. 

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

6.attēls. Cenu elastība atkarībā no punkta atrašanās

uz piedāvājuma taisnes. 
 
 

Pieprasījuma ienākumu elastība (pirmās nepieciešamības preces un greznumpreces).

Pieprasījuma ienākumu elastība parāda pieprasījuma elastības līmeni, mainoties patērētāja ienākumiem, t.i., par cik mainīsies pieprasīto preču daudzums, ja ienākumi mainīsies par 1%. 

Atkarībā  no šī elastības koeficienta lieluma izdala sekojošas preču grupas:

• Ja prece ir mazvērtīga, tad e_m<0. Iedzīvotāju ienākumiem pieaugot, pieprasījums pēc šīm precēm samazinās.
• Ja prece ir normāla jeb primārās nepieciešamības prece, tad 0<e_m<1. Preces pieprasījums pieaug mazākā mērā nekā iedzīvotāju ienākumi.
• Ja prece ir augstvērtīga (luksus prece), tad e_m>1. Augstvērtīgas preces pieprasījums mainās ātrāk nekā iedzīvotāju ienākumu izmaiņas.
• Ja iestājies piesātinājums ar doto preci, tad e_m=0. Pieprasījums praktiski nemainās, mainoties iedzīvotāju ienākumiem.

Engelsa līkne apraksta sakarību starp mājsaimniecību augošajiem ienākumiem un proporcionāli augošajiem izdevumiem pārtikas produktu iegādei. Tā parāda sakarību, kā mainās preces loma atkarībā no iedzīvotāju ienākumu pieauguma.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

7.attēls. Engela līkne. 

Ja firma ražo augstvērtīga pieprasījuma preci, tad palielinoties iedzīvotāju ienākumiem firmām ir straujš ienākumu palielinājums.

Ja firmas ražo pirmās nepieciešamības preces, tad iedzīvotāju ienākumiem pieaugot var palielināties realizācijas apjoms (apgrozījums), bet apgrozījums pieaugs lēnāk nekā iedzīvotāju ienākumi.

Ja firma ražo mazvērtīgu preci, tad palielinoties iedzīvotāju ienākumiem, uzņēmumam jārēķinās ar pieprasījuma samazināšanos. 

Krusteniskā  pieprasījuma elastība (jeb netiešā elastība).

Krusteniskā  pieprasījuma elastība raksturo 1 preces (preču grupas) pieprasījuma reakcijas līmeni, mainoties otras preces cenai. Šī attiecība tiek skatīta, ja preces aistāj vai papildina viena otru. Krusteniskā pieprasījuma koeficients rāda, par cik % mainas aizstājošas vai papildinošas preces n pieprasījums, ja otras preces i cena mainās par 1%.

 
 

Ir svarīgi, vai krusteniskā pieprasījuma elastība ir pozitīva vai negatīva, jo tas rāda, kādas lietojamības attiecības ir abu preču starpā. Ja preces viena otru papildina, pieprasījuma līknei ir negatīvs kāpums un papildinošo preču krusteniskā elastība ir negatīva. Piemēram, benzīns un motoreļļa. Ja vienas preces cena aug, tad tā rezultātā samazinās pieprasījums pēc otras preces.

Savstarpēji aizstājošu preču gadījumā pieprasījuma līkne ir ar pozitīvu kāpumu un aizstājējpreču krusteniskā elastība ir pozitīva. Piemēram, sviests un margarīns. Ja vienas preces cena aug, tad tā rezultātā palielinās pieprasījums pēc otras preces.

Ja preces pēc lietojuma ir pilnīgi neatkarīgas viena no otras, pieprasījuma elastība ir vienāda ar nulli. 

Piedāvājuma elastība.

Iepriekš  tika apskatīta cenas ietekme uz piedāvājumu, bet tās iedarbības pakāpi uz piedāvājumu var noteikt izmantojot pieprasījuma elastības palīdzību. Piedāvājuma elastības koeficients raksturo, par cik % mainās piedāvāto preču daudzums, ja par 1% mainās piedāvājumu ietekmējošo faktors, proti,

• preces tirgus cena- piedāvājuma cenas elastība;
• firmas izmaksas.

Līdzīgi kā  pieprasījuma cenu elastību, piedāvājuma cenu elastību apraksta sekojoša formula:

Piedāvājuma līknei normālas reakcijas gadījumā ir pozitīvs kāpums, proti, ja cena samazinās par Dp, tad piedāvājums samazinās par Dq. Tāpat kā pieprasījuma taisnei arī piedāvājuma taisnes dažādiem punktiem ir atšķirīga elastība, izņemot 3 gadījumus, kad tā ir konstanta. Izejot no tā, atkarībā no elastības koeficienta izšķir sekojošus gadījumus:

1. Konstanta piedāvājuma elastība:
• Pilnīgi neelastīgs piedāvājums, e_s=0. Piedāvājuma taisne ir paralēla ordinātu asij (y ass);
• Neitrāls piedāvājums, e_s=1. Piedāvājuma taisne iet caur koordinātu sistēmas sākumpunktu;
• Pilnīgi elastīgs piedāvājums, e_s=¥. Piedāvājumu taisne ir paralēla abscisu asij (x ass).
2. Elastība atšķiras katrā taisnes punktā:
• Elastīgs piedāvājums, e_s>1. Piedāvājumu taisne krusto ordinātu asi (y assi) tās pozitīvajā zarā;
• Neelastīgs piedāvājums, e_s<1. Piedāvājuma taisne krusto ordinātu asi (y assi) tās negatīvajā zarā.

 

Nodokļu ietekme uz līdzsvara cenu.

Preces aplikšana ir saistīta ar nodokļa kopsummas sadalījumu starp pircēju un pārdevēju. Atkarībā no tā vai preces cena ir elastīga vai neelastīga izšķir 2 gadījumus:

• Neelastīgs pieprasījums un nodoklis;
• Elastīgs pieprasījums un nodoklis.

Ja nodokli palielina neelastīga pieprasījuma precei, tad (sk. 8.attēlu):

• Valstij ir lieli ienākumi;
• Pārdevējam nav jāsamazina piedāvājums;
• Pircējs pirks preci, jo tā ir pirmās nepieciešamības prece.

 

 
 
 
 
 
 
 
 

8.attēls. Nodoķlu ietekme uz neelastīgu pieprasījumu 

Ja nodokli palielina elastīgam pieprasījumam, tad (sk. 9.attēlu):

• Valstij nodokļa ienākumi būs mazāki nekā paredzēts;
• Ražotājs piedāvās mazāk preces tirgū;
• Pircējs pirks citu preci.

 
 
 
 
 
 
 
 

9.attēls. Nodokļu ietekme uz elastīgu piedāvājumu  

Lafēra līkne.

Lafēra līkne raksturo nodokļu likmju ietekmi uz Valsts budžeta ieņēmumiem. Citiem vārdiem sakot, tā ir nodokļu maksātāja noslogojums ar nodokļiem, kā arī atdeve no tiem valsts budžetā. (sk. 10.attēlu).

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

10.attēls. Lafēra līkne. 

Kā redzams attēlā, ja nodokļu likme ir 100%, tad valsts budžetā ieņēmumu nav. Vislielākie ieņēmumi ir pie 30-40% atzīmes, tādēļ katrai valstij, izstrādājot nodokļu likmes nevajadzētu pārsniegt kopējo nodokļu apmēru virs 30- 40 %. Šāda proporcija ļauj valstij iekasēt vislielākos nodokļus, vienlaicīgi ļaujot attīstīties uzņēmējdarbībai. 
 

Patērētāja racionāla izturēšanās principi. Subjektībvais lietu derīgums. Robežderīgums ( marginālais derīgusm ). Pirmais Gosena likums jeb robežderīguma samazināšanās likums. Vienāda derīguma līknes. Budžeta līnuja. Otrais Gosena likums jebpatērētāja līdzsvara likums. Individuālā pieprasījuma līkne. Tirgus pieprasījuma līkne. Ienākumu izmaiņu ietekme uz pieprasījumu. Engela līkne. 

Subjektīvais lietu derīgums 

      Derīgums ir lietu kopējās īpašība, ar kuras palīdzību mājsaimniecības var salīdzināt lietas savā starpā. Tas ir subjektīvs lielums, jo katrs patērētājs lietu vērtē dažādi (vienam vajag, otram nē).

        Preces lietošanas vērtības subjektīvs novērtējums, preces spēja apmierināt patērētāja vajadzības viņa subjektīvā izpratnē.

      Preci subjektīvi var novērtēt ar skaitliskām vērtībām, salīdzinot dažādu preču derīgumu, tām tiek noteikta derīguma starpība. Piem., ābols =50, banāns = 40, apelsīns = 70, redzams, ka derīgākais ir apelsīns. To raksturo nevienādība 70>50>40. Derīguma starpība starp apelsīnu un ābolu ir lielāka nekā starp ābolu un banānu 70-50>50-40. Šāds preču derīguma vērtējums ir raksturīgs kardinālā derīguma vērtēšanai. Izmanto divus svarīgus lielumus:

• preces kopējo derīgumu (kopējais derīgums ir vienāds ar kādas preces n vienību derīguma summu);
• robežderīgumu (robežderīgums, ir lielums kas parāda par cik mainās preces kopējais derīgums, ja preces patēriņu palielina par vienu vienību).

      Preces subjektīvi savā starpā var salīdzināt nosakot derīguma indeksu. Šādu subjektīvu preču sakārtojumu pēc to derīguma sauc par patērētāja preferencēm. Šāds preču derīguma vērtējums ir ordinālam derīgumam. Ordinālā derīguma mērīšanā ir spēkā šādi paņēmieni:

• mājsaimniecībai preferenču sakārtojums ir pilnīgs. Ar to tiek izslēgts, kad mājsaimniecības nevar vērtēt, salīdzināt un sarindot pēc to derīguma indeksa atsevišķas preces. Piem., pircējs subjektīvi vērtē A₁ stipri augstāk par A₂ un A₂ tikai mazliet augstāk par A₃. Šajā gadījumā A₁ derīguma indekss ir stipri augstāks par A₂ un A₃ derīguma indeksiem. A₂ derīguma indekss ir mazliet augstāks par A₃ derīguma indeksu;

 

A₁ > A₂ A₃ 

• pircējs var vērtēt atsevišķu preču kombinācijas vienādi. Viņam ir vienalga, kuru preču kombināciju izvēlēties A₁, A₂ vaiA₃.

 

A₁ = A₂ = A₃ 

             To sauc par identitātes hipotēzi;

• transivitātes aksioma, ir preču kombinācijas A₁, A₂, A₃ un mājsaimniecība dod priekšroku A₁ attiecībā pret A₂ vai A₂ attiecībā pret A₃, tad tā dod priekšroku arī A₁ attiecībā pret A_3, vai arī, ja mājsaimniecībai ir vienalga, kuru preču kombināciju tā izvēlas - A₁ vai A₂, A₂ vai A₃, tad tai ir arī vienalga, vai tā izvēlas A₁ vai A₃;
• palielinot patērējamās preces daudzumu, paaugstinās arī kopējā derīguma līmenis, t.i., derīguma indekss. To sauc par nepiesātinātības paņēmienu.

 
 
 
 

Robežderīgums 

      Robežderīgums ir lielums, kas rāda par cik mainās preces kopējais derīgums, ja preces patēriņu palielina par vienu vienību.

      Katras nākamās papildus patērētās preces vienības derīgums (kopējā  derīguma pieaugums, ko dod nākamās preces vienība papildus iepriekšējam derīguma lielumam. (5.5.1.attēls) 

                         vai =RU 

      Pirmais Gosena likums jeb robežderīguma samazināšanā likums 

      Lielākajai daļai preču derīgums, ko dod katra nākamā  patērētās preces vienība, samazinās, t.i., katras nākamās  preces vienības robežderīgums ir mazāks nekā iepriekšējai vienībai.

      Piem., visgaršīgākā ir pirmā sviestmaize, katru nākamo bauda ar aizvien mazāku apetīti. Līdz brīdim, kad vairs nejūt izsalkumu, līdz piesātinājuma brīdim.

      Šajā gadījumā ir spēkā derīguma funkcija:

       

                  U_n = f (q_n ) 

      Kopējais derīgums nemitīgi pieaug līdz piesātinājuma līmenim  un pēc tam sāk  samazināties. Savukārt robežderīgums, kas raksturo kopējā derīguma pieaugumu nemitīgi samazinās un robežderīgums piesātinājuma punktā ir vienāds ar nulli. Kopējais derīgums ir vienāds ar robežderīgumu summu.

      Pirmajā  Gosena likumā izvirzītā hipotēze rāda, kā tiek vērtēts derīgums, lietojot vienu preci. Netiek ņemtas vērā  citu preču iedarbība dotās preces derīguma noteikšanā.

      Ja palielina preces patēriņu, samazinās robežderīgums un atbilstoši pieprasījuma likumam arī cena, kuru par dotās preces daudzumu ir ar mieru maksāt patērētājs. Robežderīguma un cenas maiņa ir tieši proporcionāla RU_n = c_n, un derīguma maksimums tiek sasniegts, kad robežderīgums un cena ir vienlīdzīga ar nulli:

            RU_n = c_n = 0 

      Tas ir pirmais derīguma maksimizācijas nosacījums.  No šī izriet, ka robežderīguma līkne ir identiska pieprasījuma līknei. 

Vienāda derīguma līkne