2009. gadā iekšzemē neto iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija 628,3 milj. latu jeb 78,7% no kopējiem pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem, kas, salīdzinot ar 2008. gadu, ir par 242,9 milj. latu jeb 27,9% mazāk. Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija par 170,1 milj. latu jeb 30,8% mazāk nekā 2008. gadā.

      2010. gada pirmajā ceturksnī iekšzemē neto iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija 172,9 milj. latu jeb 88,2% no kopējiem pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem, kas, salīdzinot ar 2009. gada pirmo ceturksni, ir par 1,2 milj. latu jeb 0,7% vairāk. Uz robežas iekasētā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi bija par 21,8 milj. latu jeb 48,4% mazāk nekā 2009. gada pirmajā ceturksnī.

      Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus būtiski ietekmē mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoma izmaiņas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju 2010. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada atbilstošo periodu, mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms samazinājies par 11,8% (faktiskajās cenās).

Savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju datiem kopējā darījuma vērtība 2010. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009. gada attiecīgo periodu, samazinājās par 20,6 procentiem.

      Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu izpildi ietekmē arī nodokļa atmaksas. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju 2009. gadā pievienotās vērtības nodokļa atmaksas faktiski tika veiktas 554,9 milj. latu apmērā, t.i., par 54,7 milj. latu jeb 9,0% mazāk nekā 2008. gada atbilstošajā periodā. Lielākās pievienotās vērtības nodokļa atmaksas saņēmuši nodokļu maksātāji, kuru pamatdarbības veids ir vairumtirdzniecība (izņemot automobiļus un motociklus) – 15,7% no kopējām pievienotās vērtības nodokļa atmaksām. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus 2010. gada pirmajā ceturksnī ietekmēja arī atmaksu samazinājums par 26,0%, salīdzinot ar 2009. gada atbilstošo periodu, kas skaidrojams ar deklarētās pārmaksu summas samazināšanos. 

      Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi 2009. gadā bija 504,1 milj. latu un salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2008. gadā tie samazinājās par 36,8 milj. latu jeb 6,8 procentiem. 2009. gadā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums gandrīz visām akcīzes precēm, kā arī kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ir ietekmējusi preču realizācijas apjomu straujo kritumu, salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem, kā rezultātā samazinājās akcīzes nodokļa ieņēmumi valsts budžetā.

      2010. gada pirmajā ceturksnī akcīzes nodokļa ieņēmumi bija 106,7 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni ir par 19,8 milj. latu jeb par 15,6% mazāk. Akcīzes nodokļa ieņēmumu pirmā ceturkšņa plāna izpilde bija 92,4 procenti. Akcīzes nodokļa ieņēmumu plāna neizpildes galvenie iemesli joprojām ir saistāmi ar preču realizācijas apjomu kritumu, salīdzinot ar pagājušā gada rādītājiem, ko izraisīja 2009. gadā realizētais akcīzes nodokļa likmju palielinājums gandrīz visām akcīzes precēm, kā arī kopējās ekonomiskās situācijas pasliktināšanās.

Akcīzes nodoklis naftas produktiem

2010. gada pirmajā ceturksnī akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumi bija 65,4 milj. latu jeb 61,3% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas, salīdzinot ar 2009. gada pirmo ceturksni, ir par 2,0 milj. latu jeb 2,9% mazāk. Tajā pat laikā akcīzes nodokļa triju mēnešu ieņēmumu plāns naftas produktiem izpildīts par 104,7%, jeb iekasēts par 2,9 milj. latu vairāk. Jāatzīmē, ka saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta informāciju turpina samazināties naftas produktu kopējais patēriņš. 2010. gada pirmajā ceturksnī kopumā patēriņam realizēts par 2,0% mazāk naftas produktu nekā 2009.gada attiecīgajā periodā, savukārt degvielas realizācija mazumtirdzniecībā samazinājusies par 9,0 procentiem.

Lielākais ieņēmumu īpatsvars akcīzes nodokļa naftas produktiem ieņēmumos 2010. gada pirmajā ceturksnī bija dīzeļdegvielai – 62,9%, kā arī benzīnam – 36,3 procenti. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju uz 2010. gada 1. aprīli reģistrēto transportlīdzekļu, kas patērē dīzeļdegvielu, īpatsvars kopējā vieglo transportlīdzekļu skaitā ir 25,6%, savukārt benzīnu patērējošo transportlīdzekļu īpatsvars ir 71,3 procenti.

2010. gada pirmajā ceturksnī bija vērojama akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai (t.sk. marķēto dīzeļdegvielu un dīzeļdegvielu, kurai pievienota biodīzeļdegviela) ieņēmumu pieauguma tendence. 2010. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni akcīzes nodokļa dīzeļdegvielai ieņēmumi pieauga par 1,6 milj. latu jeb 4,0%, savukārt akcīzes nodokļa svinu nesaturošam benzīnam (ieskaitot ar pievienotu etilspirtu) ieņēmumi samazinājās par 3,4 milj. latu jeb 12,5% procentiem.

Akcīzes nodokļa ieņēmumi naftas gāzēm 2010. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni saglabājušies nemainīgi.

Akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un alum

2010. gada pirmajā ceturksnī akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) ieņēmumi bija 18,1 milj. latu jeb 17,0% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas, salīdzinot ar 2009. gada pirmo ceturksni, ir par 3,4 milj. latu jeb 15,9% mazāk. Akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem ieņēmumu pirmā ceturkšņa plāna izpilde bija 92,5 procenti.

Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem

2010. gada pirmajā ceturksnī akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumi bija 18,2 milj. latu jeb 17,1% no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem, kas, salīdzinot ar 2009. gada pirmo ceturksni, ir par 16,1 milj. latu jeb 46,9% mazāk.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju akcīzes nodokļa ieņēmumus tabakas izstrādājumiem 2010. gada pirmajā ceturksnī ietekmēja akcīzes nodokļa minimālās likmes ieviešana cigaretēm no 2010. gada 1. janvāra, kā arī brīvā apgrozījumā patēriņam Latvijā nodoto cigarešu apjoma samazinājums. 2010. gada pirmajā ceturksnī legālā tirgū Latvijā realizēto cigarešu apjoms bija par 34,0% mazāk kā 2009. gada pirmajā ceturksnī. Legālo cigarešu apjoma samazinājumu daļēji veicināja cenu kāpums lētajā cigarešu sektorā, kā arī fakts, ka no 2010. gada 1. marta ir aizliegts realizēt cigaretes, uz kuru paciņām nav uzlīmēti krāsaini brīdinājuma uzraksti. Rezultātā izveidojas situācija, ka mazumtirdzniecības vietās netika ņemti jauni cigarešu pievedumi, un līdz februāra beigām tika iztirgoti visi iepriekš izveidotie uzkrājumi. Savukārt martā atbilstoša noformējuma nodrošināšanai cigarešu ražotājam no tirdzniecības vietām tika atgrieztas cigaretes.

Akcīzes nodokļa cigaretēm ieņēmumi, kas 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 98,2% no kopējiem akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumu ieņēmumiem, salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni samazinājās par 16,3 milj. latu jeb 47,6 procentiem.

Ja naftas produktu patēriņa apjoma samazinājums ir atbilstošs valsts ekonomiskai situācijai, tad alkohola un cigarešu realizācijas apjoma straujais kritums liecina par nelegālā tirgus darbības aktivizēšanos.

Kopumā  skatoties legālo cigarešu realizācijas apjoma kritumu ir ietekmējis arī kontrabandas cigarešu apjoma skaita krasa palielināšanās.  

      Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi ieņēmumi 2009. gadā bija 2,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu ir par 6,9 milj. latu jeb 72,4% mazāk.

Saskaņā ar likumu „Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” aprēķināto nodokli valsts budžetā iemaksā pirms attiecīgā vieglā automobiļa vai motocikla reģistrācijas Ceļu satiksmes drošības direkcijā (turpmāk – CSDD). Saskaņā ar CSDD informāciju pirmo reizi reģistrēto vieglo automobiļu skaits Latvijā 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gadu ir samazinājies par 68,4 procentiem.

2010. gada pirmajā ceturksnī vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumi bija 0,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni ir par 0,3 milj. latu jeb 35,2% mazāk. Vieglo automobiļu un motociklu nodokļa ieņēmumu pirmā ceturkšņa plāna izpilde bija 78,8 procenti.

Nodokļa ieņēmumu samazināšanās pamatā galvenokārt bija pirmoreiz reģistrēto jauno vieglo automobiļu skaita samazināšanās. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju 2010. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni pirmoreiz reģistrēto jauno vieglo automobiļu skaits samazinājies par 469 mašīnām jeb 30,3 procentiem. 

Muitas nodokļa ieņēmumi 2009.gadā bija 15,1 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu ir par 11,3 milj. latu jeb 42,9% mazāk.

Samazinājums skaidrojams galvenokārt ar ieņēmumu samazinājumu no ievedmuitas nodokļa par 10,7 milj. latu jeb 46,7%, ko ietekmēja importa apjoma samazinājums. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009. gadā salīdzinājumā ar 2008. gada attiecīgo periodu imports no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, samazinājās par 35,5 procentiem.

2010. gada pirmajā ceturksnī muitas nodokļa ieņēmumi bija 3,5 milj. latu un salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni ir samazinājušies par 2,1 milj. latu jeb 37,0 procentiem. Muitas nodokļa ieņēmumu pirmā ceturkšņa plāna izpilde bija 89,9 procenti.

Samazinājums skaidrojams galvenokārt ar ieņēmumu samazinājumu no ievedmuitas nodokļa par 1,1 milj. latu jeb 25,6 procentiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2010. gada divos mēnešos salīdzinājumā ar 2009. gada attiecīgo periodu imports no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, samazinājās par 13,6 procentiem. 

      Elektroenerģijas nodokļa ieņēmumi valsts budžetā 2009. gadā bija 0,6 milj. latu, kas salīdzinājuma ar 2008. gadu ir par 0,2 milj. latu jeb 28,7% mazāk. Nodokļa likme elektroenerģijai 2009. gadā ir 0,71 lats par megavatstundu. Ieņēmumi valsts budžetā 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 41,1 tūkst. latu, kas salīdzinājuma ar 2009. gada pirmo ceturksni ir par 0,2 milj. latu jeb 79,8% mazāk. Nodokļa likme elektroenerģijai 2010. gadā saglabājās nemainīga un ir 0,71 lats par megavatstundu. 

      Kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību speciālajā budžetā 2009. gadā bija 7,4 milj. latu, kas ir par 2,0 milj. latu jeb 21,2% mazāk nekā 2008. gadā. Dabas resursu nodokļa maksājumi ir tieši saistīti ar Latvijas uzņēmumu ekonomiskajām aktivitātēm un to izraisītajām vides noslodzēm. Dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2009. gadā tika pārskaitīti 4,9 milj. latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2008. gadu dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir samazinājušies par 21,5 procentiem. Kopējie dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību speciālajā budžetā 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 1,9 milj. latu, kas ir par 0,4 milj. latu jeb 18,3% mazāk nekā 2009. gada pirmajā ceturksnī.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2010. gada pirmajā ceturksnī tika pārskaitīti 1,3 milj. latu apmērā. Salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni dabas resursu nodokļa ieņēmumi valsts pamatbudžetā ir samazinājušies par 20,7%, savukārt pirmā ceturkšņa plāna izpilde bija 78,2 procenti. 

      Kopējie izložu un azartspēļu nodokļu  ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību pamatbudžetā 2009. gadā bija 20,5 milj. latu, kas ir par 8,2 milj. latu jeb 28,5% mazāk nekā 2008. gadā. Izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2009. gadā bija 15,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu ir par 6,1 milj. latu jeb 28,1% mazāk. Azartspēļu nodokļa ieņēmumu samazinājumu noteica azartspēļu iekārtu skaita samazinājums. Saskaņā ar

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas informāciju azartspēļu automātu skaits uz 2009. gada decembrī bija 8 190 vienības, kas salīdzinājumā  ar 2008. gada attiecīgo periodu ir par 5 571 azartspēļu automātiem mazāk, savukārt spēļu galdu skaits samazinājās par 42 galdiem.

Kopējie izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā un pašvaldību pamatbudžetā  2010. gada pirmajā ceturksnī gadā bija 4,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni ir par 2,3 milj. latu jeb 37,1% mazāk. Izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 3,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni ir par 1,8 milj. latu jeb 36,9% mazāk. Azartspēļu nodokļa ieņēmumu samazinājumu noteica azartspēļu iekārtu skaita samazinājums. Saskaņā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas informāciju azartspēļu automātu skaits uz 2010. gada 1. aprīli bija 8 063 vienības, kas salīdzinājumā ar 2009. gada attiecīgo periodu ir par 2 973 azartspēļu automātiem mazāk. Savukārt spēļu galdu skaits uz 2010. gada 1. aprīli bija 114 vienības, kas salīdzinājumā ar 2009. gada attiecīgo periodu ir par 37 galdiem mazāk. 
 
 
 

 

     

Secinājumi un priekšlikumi

 

      Kursa darbā veiktā faktu un datu analīze dod pamatu izdarīt šādus galvenos secinājumus:

1) nodokļi ir valsts iekārtas neatņemamā sastāvdaļa un valsts pastāvēšanas nosacījums  tādēļ, kā tie  vienlaikus  ir ekonomisks (fiskāls) un arī sociāls instruments, t.i. no vienas puses,   tie kalpo par valsts budžetu finansu resursu avotu un, no otras puses,  ir   šo resursu vienmērīgās sadales starp valsts iedzīvotājiem instruments.

2) bez normālas nodokļu sistēmas, kas stimulē uzņēmējdarbības attīstību, nav iespējami pilnvērtīgi tirgus pārveidojumi. Mūsdienu apstākļos nodokļi ir ne tikai valsts ieņēmumi, bet arī finansu resursu pārdalīšanas galvenais instruments un līdzeklis valsts rokās valsts saimniecības sociālekonomiskās un zinātniski tehniskās attīstības uzdevumu risināšanai.

3) viena no galvenajām pasaules mērogā problēmām valstīm sadarbojoties, ir nodokļu dubultā aplikšana. Tā tiek risināta valstīm noslēdzot divpusējas konvencijas, kuru uzdevumi ir sekojošie:

           -nodokļu dubultās aplikšanas novēršana;

           -nodokļu nemaksāšanas novēršana;

           -nodokļu aplikšanas tiesību sadalīšana starp abām līgumslēdzējām - valstīm;

           -diskriminācijas nepieļaušana.

4) šīs konvencijas nosaka nodokļu dubultās aplikšanas novēršanas dažādas metodes. Tās ir:

-atbrīvošanas metode, saskaņā ar kuru viena no valstīm -līgumslēdzējām neapliek ar ienākumu nodokli to subjektu, kurš jau bija ticis aplikts otrajā valstī. 

-nodokļu summas samazinājuma jeb kredīta metodes gadījumā valsts neatbrīvo nodokļu maksātāju no nodokļiem, kā pirmajā metodē, bet no sakuma  aprēķina visus maksājamus nodokļus saskaņā ar šīs valsts nacionālo likumdošanu, un pēc tam atskaita to nodokļu summu, kas jau bija samaksāta otrajā valstī - līgumslēdzējā.

5) Latvijas nodokļu sistēmas likmes atrodas starpposmā starp augstākām un zemākām nodokļu likmēm, bet tai pašā laikā Latvijas nodokļu sistēmā var konstatēt vairākus trūkumus:

- pārāk bieži vērojami grozījumi un labojumi nodokļu likumos, kas nesekmē  investīciju ieplūšanu Latvijā;

-  reglamentējošās normas netiek atbilstoši skaidrotas;

-  ļoti mainīgs un nereti diskriminējošs nodokļu aprēķināšanas un samaksas mehānisms;

-  augstas nodokļu likmes (arī salīdzinot ar kaimiņvalstīm);

-  neefektīva atvieglojumu sistēma;

- nepilnveidota nodevu un sodu savākšanas un reģistrācijas sistēma;

- liela ēnu ekonomikas daļa, kas būtiski samazina nodokļu iekasēšanu pilnā apjomā;

- LR nodokļu likumi nosaka ļoti zemu neapliekamo minimumu;

- nenodrošināta sociālo problēmu risināšana un sociālā taisnīguma principa īstenošana;

- nav labvēlīgu apstākļu uzņēmējdarbībai, nav stimula kapitālieguldījumiem.

6) tiešus nodokļus maksā no ienākumiem pēc noteiktām konkrētām likmēm, savukārt, netiešus nodokļus maksā, nosakot kā pārdošanas cenas pielikumu procentos vai absolūtās summās.

7) Latvijā nodokļu slogs ir daudzveidīgs un samērā smags, to raksturo nodokļu ieņēmumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā, kas pagaidām ir 30 – 34 %, izraisot nodokļu maksātāja ietaupījumu samazināšanās un līdz ar to investīciju samazināšanās ekonomikā, negatīvi iespaidot ekonomikas attīstību.

8) nodokļu administrēšana un administrācija Latvijā nav perfekti saplānotas, kas izraisa daudzas problēmas nodokļu iekasēšanā un arī izraisa nodokļu maksāšanas izvairīšanās.

9) Kopumā jāsecina, ka nodokļu politika ir stūrakmens valsts finansu politikā un bez rūpīgas apstākļu analīzes tā nebūs efektīva, pat otrādi, traucēs valdības mērķu realizācijai. 

To novēršanai, kā arī Latvijas nodokļu sistēmas pilnveidošanai darba autors iesaka:

1)  palielināt ar iedzīvotāju ienākumu nodokli neapliekamo minimumu;

2) uzlabot nodokļu likumdošanu, tai jābūt stabilai, nav pieļaujama nemitīga likumu un instrukciju grozīšana;

3) ieviest līdzīgi citu valstu pieredzei kārtību, ka katrs potenciālais nodokļu maksātājs gada sākumā saņem attiecīgu likumu paketi un formas atskaišu iesniegšanai;

4) jāsamazina ēnu ekonomikas daļā, pastiprinot darbu ar nodokļu maksātājiem ne tikai nodokļu un pēcnodokļu procesā, bet īpaši pirmsnodokļa stadijā;

5) jāsamazina ar nodokli apliekamais ienākums par summu, kas reinvestēta uzņēmumu attīstībā;

6) jāsamazina ar nodokli apliekamais ienākums par konkrētu summu, ja uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība rada jaunas darbavietas (un, piemēram taksācijas gada laikā tās nelikvidē), apmāca darbiniekus, ierīko  mācību prakses vietas uzņēmumā.

7) Ministru kabinetam jāveic saprātīgu un pārdomātu saimniecisko politiku, kas saistās ar taisnīgas, visu iedzīvotāju interesēs realizētas nodokļu politikas principu izstrādi un īstenošanu.

8) Ievērojot nodokļu lielo īpatsvaru Ministru kabinetam svarīgi netikai samazināt nodokļu īpatsvaru iekšzemes kopproduktā, palielinot iekšzemes kopproduktu, bez nodokļu palielināšanas, bet arī racionāli jāizmanto savāktos nodokļus.

9) Latvijā  nekāda gadījumā nedrīkst palielināt nodokļu slogu, bet tieši pretēji to jāsamazina, to var izdarīt Ministru kabinets, piešķirot dažādas subsīdijas, atvieglojumus un stimulēt ražošanu.

 

       Izmantotās literatūras  saraksts

 

1. LR likums „Par nodokļiem un nodevām” 
2. LR likums „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”
3. LR likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”
4. LR likums „Par nekustamā īpašuma nodokli”
5. LR likums „Par pievienotās vērtības nodokli”
6. LR likums „Par akcīzes nodokli”
7. LR likums „Par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām”
8. LR likums „Par dabas resursu nodokli”
9. LR likums „Par izložu un azartspēļu nodokli”
10. LR likums „Muitas likums”
11. Gada pārskats 2004. Rīga:Eiropas Centrālā banka, 2005, - 218 lpp.
12. Jurušs M. Nodokļu sistēmas  teorētiskie  pilnveidošanas aspekti .-Rīga.:RTU,