Avots: Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu ministrija.

*- autora aprēķini pēc: Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem. 

     Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem ieņēmumi 2002. gadā sastādīja 15,09 milj. latu, kas ir par 1,4% mazāk nekā 2001. gadā. Ieņēmumu samazināšanās ir saistīta ar likuma „Par muitas nodokli” (tarifi) pielietojumu. No 2002. gada 1. janvāra samazinājās nodokļu likme uz atsevišķām precēm (auglī, produktu eļļa, ķīmiskās rūpniecības preces, kokvilna, krāsainais metāli u.c.) no 0,5% līdz 0%.

     2003. gadā ieņēmumi no muitas nodokļa sastādīja 18,78 milj. latu, salīdzinot ar 2002. gadu ieņēmumi palielinājās par 3,69 milj. latu vai 24,5%. Ieņēmumu palielināšanās ir saistīta ar patērētāju vajadzību palielināšanos uz importa precēm.

     2004. gadā ieņēmumi sastādīja 17,15 milj. latu. Salīdzinot ar 2003. gadu ieņēmumu samazinājās par 1,6 milj. latu. Tas ir izraisīts ar to, ka no 2004. gada 1. maija ar nodevu tiek apliktas tikai tās valstis, kuras nav Eiropas Savienības valstis. Līdz 2004. gada 1. maijam pie tādām valstīm attiecās apmēram 50% importa, pēc 2004. gada 1. maija tikai 25%. Latvijai saglabājās tikai viena ārējā muitas robeža ar Krieviju un Baltkrieviju.

     2008. gada muitas nodokļu ieņēmumu samazinājums saistīts ar finanšu sektora attīstības tempu palēnināšanās kas izraisīja kopējo kritumu produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodoklis) iekasēšanā.

     Muitas nodokļa ieņēmumi 2009. gadā bijuši 15,07 miljoni latu, kas ir par 2,46 miljoniem latu mazāk, nekā šajā laikā  paredzēts iekasēt. 

Dabas resursu nodoklis

      Šis nodoklis nedod būtiskus ienākumus budžetā, bet tomēr tas ir svarīgs. Dabas resursu nodokļa maksājumi ir tieši saistīti ar Latvijas uzņēmumu ekonomiskajām aktivitātēm un to izraisītajām vides noslodzēm. Līdz ar to nodokļa ieņēmumi gan palielinās, palielinoties kopējai ekonomiskai aktivitātei, gan arī samazinās, uzņēmumiem un pašvaldībām veicot vides aizsardzības pasākumus.

4.11. tabula

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi, milj. Ls iemaksas

Avots: Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu ministrija.

*- autora aprēķini pēc: Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem. 

      Līdz 2002. gadam tika novērota ieņēmumu palielināšanas līdz pat 10,55 milj. latu, tomēr 2003. gadā bija vērojams kritums dabas resursu nodokļa ieņēmumos un tie sastādīja 9,63 milj. latu 2003. gadā un 8,2. milj. latu 2004. gadā.

Kaut gan iepriekšējos gados ar mīnusa zīmi raksturotais dabas resursu nodoklis 2005. gadā iekasēts par 2,14 milj latiem vairāk nekā 2004.gadā, un ieņēmumi šajā nodoklī par 40,6 % pārsniedz plānoto.

Dabas resursu nodokļa ieņēmumi 2007. gadā tika plānoti 11,3 milj. latu apmērā, kas ir par 8,86% vairāk nekā reāli tika iekasēts.

Dabas resursu nodoklis, ieskaitot pašvaldību speciālo budžetu, 2009.gadā iekasēts 7,4 miljonu latu apmērā, un tas ir par 403 700 latiem vairāk, nekā plānots. Tas ir saistīts ar to ka 2009. gada 1. jūlija ir palielinātas šī nodokļa likmes par zemes dzīļu resursu ieguvi un izmantošanu, sadzīves atkritumu un būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumu apglabāšanu un par oglekļa dioksīda emisiju no stacionārām tehnoloģiskām iekārtām. 

Nekustamā  īpašuma nodoklis

      Saskaņā ar Valsts kases datiem ieņēmumu no nekustamā īpašuma nodokļa sastādīja 46,6 milj. latu 2002. gadā un tas bija par 1,2% vairāk nekā 2001. gadā.

Sākot ar 2004. gadu samazinās nekustamā īpašuma nodokļa likme no 1,5 % līdz 1% no kadastra vērtības.

      2004. gadā spēku zaudē likums „Par atvieglojumiem nekustamā  īpašuma nodoklim sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem 2002. – 2003. gadā”, tas nozīmē, ka sarakstā iekļautas 23 sabiedriskās organizācijas, kas tika atbrīvotas no nodokļa iemaksas par nekustamo īpašumu par ēkām un būvēm.

Ieņēmumi budžetā no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem katru gadu ir auguši, vidēji palielinoties no 2003. līdz 2006.gadam par 7-8%, izņēmums ir 2007. gads, kad ieņēmumi no nekustamā īpašuma nodokļa palielinājās par gandrīz 12% salīdzinot ar 2006. gadu. 2007. gada nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi pieauga arī sakarā ar to, ka mainījās nekustamo īpašumu kadastrālā vērtība.

4.12. tabula

Nodokļi no īpašuma, milj. Ls iemaksas 

Avots: Ekonomikas ministrijas dati. 

Izložu un azartspēļu nodoklis

      Izložu un azartspēļu nodoklis ir specifisks patēriņa nodoklis, kas ir ieviests ar mērķi ierobežot azartspēļu attīstību valstī un gūt papildus ieņēmumus budžetā.  Tā kā izložu un azartspēļu organizētāji, ievērojot šīs uzņēmējdarbības specifisko raksturu, nemaksā pievienotās vērtības nodokli, izložu un azartspēļu nodoklis zināmā mērā aizstāj citos uzņēmējdarbības veidos maksāto pievienotās vērtības nodokli.

4.13. tabula

Izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumi, milj. Ls iemaksas 

      Avots: Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu ministrija.

*- autora aprēķini pēc: Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem. 

      Pamatojoties uz likmju palielināšanu, kā arī pieaugot šajā biznesā  izmantojamo iekārtu skaitam, ienākumi no šī nodokļa ir būtiski palielinājušies (skat. 8.attēlu). Šie ienākumi 75% apmērā tiek ieskaitīti speciālajā budžetā, bet 25%  apmērā - tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā konkrētajā laikā tiek organizēta azartspēle. Speciālajā budžetā ieskaitītā summa sadalās proporcionāli - 75% Kultūrkapitāla fondam un 25% Latvijas Olimpiskajai komitejai.

Vislielākais pieaugums procentuāli ir azartspēļu un izložu nodokļa ieņēmumiem – 2006. gadā, kas saistīts ar nodokļu likmju paaugstināšanu no 2006.gada 1.janvāra.

     2009.gadā  nozares kopējais apgrozījums bija 72,6% no iepriekšējā gada apgrozījuma, tas negatīvi ietekmēja arī nodokļa ieņēmumus, kuri bija gandrīz par 30% mazāki nekā 2008.gadā.

 

       5. Nodokļu ieņēmumu analīze 2009. gada un 2010. gada 1. ceturksnī

 

     Kopumā  2009. gadā konsolidētajā kopbudžetā (ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) finansiālais deficīts bija 892,1 milj. latu jeb 6,8% no IKP, kas iekļaujas Papildus saprašanās memorandā ar Eiropas Kopienu un Nodomu protokolā ar Starptautisko Valūtas fondu noteiktajai Latvijas valdības apņemšanai. Salīdzinājumā ar 2008. gadu situācija ir pasliktinājusies, jo 2008. gadā kopbudžetā finansiālais deficīts bija 539,4 milj. latu jeb 3,3% no IKP. 2009. gadā kopbudžeta deficītu pamatā noteica deficīts valsts budžetā 838,4 milj. latu jeb 6,4% no IKP, tai skaitā valsts pamatbudžeta deficīts (ieskaitot atvasinātās publiskās personas) bija 625,6 milj. latu un sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts bija 213,0 milj. latu. Pašvaldību budžetā 2009. gadā izveidojās finansiālais deficīts 59,1 milj. latu jeb 0,5% no IKP. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus, dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas) 2009. gadā bija 4734,7 milj. latu, kas ir par 992,5 milj. latu jeb 17,3% mazāk nekā 2008. gadā. Gandrīz 75% no visiem budžeta ieņēmumiem veido nodokļu ieņēmumi, kas 2009. gadā bija 3515 milj. latu. Tas bija par 25,8% mazāk nekā 2008. gadā. Vairāk nekā ¾ no visiem nodokļu ieņēmumiem veido trīs nodokļi – valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Nodokļu ieņēmumu samazinājumu 2009. gadā noteica ekonomisko aktivitāšu sašaurināšanās – mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, bezdarba pieaugums u.c. 2009. gadā, neraugoties uz atsevišķu nodokļu likmju palielināšanu, kopējie nodokļu ieņēmumi samazinājās.

5.1. tabula

     Budžeta ieņēmumi* (% no IKP)

 

     Kopumā  2009. gadā valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts bija 838,4 milj. latu un pašvaldību konsolidētajā budžetā  finansiālais deficīts bija 59,1 milj. latu. Savukārt 2008. gadā valsts konsolidētajā budžetā bija finansiālais deficīts 429,4 milj. latu un pašvaldību konsolidētajā budžetā bija finansiālais deficīts 104,0 milj. latu. 

     Saskaņā ar Valsts kases oficiālā mēneša pārskata (2010. gada janvāris-marts) datiem konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi (ieskaitot ziedojumus, dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas) 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 1140,2 milj. latu, kas ir par 69,3 milj. latu jeb 5,7% mazāk nekā 2009. gada pirmajā ceturksnī, ko pamatā noteica valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu samazinājums par 86,3 milj. latu. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi (ieskaitot ziedojumus, dāvinājumus un atvasinātās publiskās personas) 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 1272,8 milj. latu, kas ir par 78,7 milj. latu jeb 5,8% mazāk nekā 2009. gada pirmajā ceturksnī.

5.2. tabula

Konsolidētais kopbudžets (neto) 2010. gadā I ceturksnī, milj. latu

* konsolidācijas pozīcija: pašvaldību savstarpējie norēķini 1,8 milj. latu; saņemtie maksājumi no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, ko iemaksā citas pašvaldības 14,8 milj. latu; ieņēmumi no pašvaldību īpašuma privatizācijas 18,7 tūkst. latu un transfertu pārskaitījumi no citām pašvaldībām 58,2 tūkst latu.