Latvijas nodokļu sistēmas analīze

     Kopumā  2010. gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētā budžeta finansiālais deficīts bija 174,7 milj. latu, bet pašvaldību konsolidētajā budžetā izveidojās finansiālais pārpalikums 36,4 milj. latu. Savukārt 2009. gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā budžetā bija finansiālais deficīts 193,8 milj. latu, bet pašvaldību konsolidētajā budžetā bija finansiālais pārpalikums 49,9 milj. latu. 

Kopējie nodokļu ieņēmumi (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus) 2009. gadā bija 3678,6 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu ir par 1330,8 milj. latu jeb 26,6% mazāk. Nodokļu ieņēmumu samazināšanos galvenokārt ietekmēja ekonomiskās aktivitātes mazināšanās. Lielākais īpatsvars 2009. gadā kopējos nodokļu ieņēmumos bija sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem – 36,2%, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem – 21,7% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem – 19,8 procenti.

5.3. tabula

Nodokļu ieņēmumi, milj. latu

* ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus 2008. gadā 265,8 milj. latu, 2009. gadā 163,6 milj. latu.

** ieskaitot parādu maksājumus.

     Kopējie nodokļu ieņēmumi (ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus) 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 820,1 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni ir par 195,8 milj. latu jeb 19,3% mazāk. Lielākais īpatsvars 2010. gada pirmajā ceturksnī kopējos nodokļu ieņēmumos bija sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumiem – 33,0%, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem – 23,9% un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem –21,6 procenti.

5.4. tabula

Nodokļu ieņēmumi, milj. latu

* ieskaitot valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus 2010. gada I ceturksnī 16,1 milj. latu, 2009. gada I ceturksnī 85,4 milj. latu,

** ieskaitot parādu maksājumus. 
 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2009. gadā bija 197,2 milj. latu. Salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi ir samazinājušies par 305,9 milj. latu jeb 60,8 procentiem. Tas ir viens no lielākajiem samazinājumiem, kas skaidrojams ar būtisku 2008. gada peļņas samazinājumu, kā rezultātā samazinājās uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas un pieauga atmaksas. Iesniegto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju dati liecina par būtisku peļņas samazinājumu 2008. gadā, kā rezultātā nodokļu maksātāju avansā samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa pārsniegusi faktiski maksājamo nodokļa apmēru, līdz ar to izveidojusies no budžeta atmaksājamā pārmaksa. Jau 2008. gada beigās ekonomiskās lejupslīdes ietekmē aprēķinātās un samaksātās avansu summas sāka samazināties, jo daudzi nodokļu maksātāji izmantoja likumdošanā paredzētās iespējas samazināt aprēķināto avansa summu neto apgrozījuma samazināšanās gadījumā. Šis process turpinājās arī 2009. gadā, ko ietekmēja 2008. gada peļņas samazinājums. Rezultātā piemaksājamā nodokļa summa ir samazinājusies, bet atmaksājamā nodokļa summa ir pieaugusi vairāk kā divas reizes, izveidojot negatīvu saldo. Jāatzīmē, ka visus pēdējos gadus ir bijis pozitīvs saldo. Negatīvs saldo (-5,6 milj. latu) iepriekš bijis uzņēmumu ienākuma deklarācijās par 2002. gadu. 2009. gadam aprēķinātie avansa maksājumi salīdzinājumā ar 2008. gada attiecīgo periodu samazinājušies par 124,3 milj. latu jeb 31,0 procentiem.

     Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 38,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada pirmajā ceturksni ir par 41,8 milj. latu jeb 52,1% mazāk. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu galvenokārt ietekmējusi finanšu pakalpojumu nozare, kuras samazinājums veido 50,5% kopējā uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumā.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par 2009. gadu iesniegto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju dati liecina, ka 2009. gadā uzņēmumu peļņa turpināja samazināties. Pēc iesniegto uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijām, piemaksājamā summa par 2009. gadu (pēc iesniegtajiem deklarāciju datiem uz 2010. gada 6. aprīli) veidoja 6,9 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu ir samazinājusies par 1,2 milj. latu jeb 14,7 procentiem. Savukārt atmaksājamā summa pieaugusi par 21,4 milj. latu jeb 36,0% un ir 38,0 milj. latu. Līdz ar to nodokļu maksātāju avansā samaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa pārsniegusi faktiski maksājamo nodokļa apmēru un no budžeta atmaksājamā nodokļa summa ir izveidojusies 31,1 milj. latu apmērā.

      Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus būtiski ietekmējusi iemaksu un avansa maksājumu samazināšanās. 2010. gada pirmajā ceturksnī avansa maksājumi, salīdzinot ar 2009. gada atbilstošo periodu, ir samazinājušies par 34,7%, ko galvenokārt ietekmējusi tautsaimniecības lejupslīde. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksas šajā periodā samazinājušās par 37,0 procentiem. Uzņēmumu ienākuma nodokļa iemaksās lielāko īpatsvaru (15,7% no kopējām iemaksām) joprojām saglabā finanšu pakalpojumu nozare, tomēr, salīdzinot ar 2009. gada pirmo ceturksni, arī šīs nozares iemaksas ir samazinājušās par 11,7 milj. latu jeb 57,4 procentiem.

      Turklāt 2010. gada pirmajā ceturksnī būtiski ir pieaugušas uzņēmumu ienākuma nodokļa atmaksas, kas salīdzinot ar 2009. gada atbilstošo periodu, ir palielinājušās par 9,1 milj. latu jeb vairāk nekā divas reizes un sasniedza 17,2 milj. latu. Atmaksu palielinājums galvenokārt ir skaidrojams ar pārmaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa par 2008. gada atmaksām finanšu pakalpojumu sektorā.

      Tomēr, neskatoties uz iepriekš minētajiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmējošiem negatīvajiem faktoriem, 2010. gada pirmajā ceturksnī uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu plāns tika izpildīts par 116,5% un faktiski iekasētie ieņēmumi pārsniedza plānotos ieņēmumus par 5,5 milj. latu. 

No 2009. gada 1. janvāra tika mainīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem. Pašvaldību budžetā tika ieskaitīti 83% (iepriekšējo 80% vietā), bet valsts budžetā 17% (iepriekšējo 20% vietā) no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Ar 2009. gada 1. janvāri tika samazināta nodokļa likme iedzīvotāju ienākuma nodoklim no 25% uz 23 procentiem.

      Kopējie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2009. gadā bija 729,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu ir par 29,6% mazāk. Tai skaitā valsts pamatbudžetā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi tika ieskaitīti 127,3 milj. latu apmērā, savukārt pašvaldību budžetā – 604,9 milj. latu apmērā.

      Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazināšanos galvenokārt ietekmēja darba samaksas fonda samazināšanās. Saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta informāciju darba ņēmēju skaits 2009. gada vienpadsmit mēnešos, salīdzinot ar 2008. gada vienpadsmit mēnešiem, samazinājies par 20,0 procentiem. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes informāciju darba samaksa 2009. gadā salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 3,9 procentiem.

Ar 2009. gada 1. janvāri tika palielināta nodokļa likme iedzīvotāju ienākuma nodoklim no 23% uz 26 procentiem. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 177,5 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni bija par 22,9 milj. latu jeb 11,4% mazāk. Savukārt kopējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pirmā ceturkšņa plāna izpilde 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 95,5 procenti. 

      Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājumu 2010. gada pirmajā ceturksnī galvenokārt ietekmēja tautsaimniecībā nodarbināto bruto darba samaksas samazināšanās (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2009. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada atbilstošo periodu, tā ir samazinājusies par 12,0%) un darba ņēmēju samazināšanās (saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju darba ņēmēju skaits 2010. gada februārī, salīdzinot ar 2009. gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 17,1%).

      Vienlaicīgi arvien vairāk iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāju izmanto likumdošanā paredzētās iespējas saņemt atpakaļ nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par attaisnotajiem izdevumiem izglītībai un ārstnieciskajiem pakalpojumiem. Saskaņā ar VID informāciju 2009. gadā tika atmaksāts 35,2 milj. latu, kas ir par 85,5% vairāk nekā 2008. gada attiecīgajā periodā. Atmaksu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodokļu maksātāju, kuri izmanto iespēju saņemt nodokļa atmaksu, un pakalpojumu cenu pieaugumu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus ietekmēja arī ar nodokli neapliekamā minimuma un atvieglojumu par apgādībā esošām personām izmaiņas. Ar 2009. gada 1. janvāri atvieglojumu par apgādībā esošām personām apmērs tika paaugstināts no 56 latiem līdz 63 latiem mēnesī un neapliekamais minimums tika paaugstināts no 80 latiem uz 90 latiem mēnesī, bet ar 2009. gada 1. jūliju ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums tika samazināts no 90 latiem līdz 35 latiem mēnesī. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas tiek ieskaitīti valsts pamatbudžetā 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 35,0 milj. latu, kas ir par 0,3 milj. latu jeb 0,9% vairāk nekā 2009. gada atbilstošajā periodā. Minēto palielinājumu ietekmēja no 2010. gada 1. janvāra mainītais iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadalījums starp valsts un pašvaldību budžetiem. Valsts budžetā tiek ieskaitīti 20% (iepriekšējo 17% vietā), bet pašvaldību budžetā 80% (iepriekšējo 83% vietā) no kopējiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību pamatbudžetā 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 142,5 milj. latu, kas ir par 23,2 milj. latu jeb 14,0% mazāk salīdzinājumā ar 2008. gada atbilstošo periodu.

      Iedzīvotāju ienākuma nodokļa prognozes neizpilde tiešā veidā ietekmē  kopbudžeta fiskālo mērķu sasniegšanu, jo no vienas puses budžetā  netiek iekasēti iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi plānotajā apmērā, savukārt no otras puses – valstij pašvaldībām ir jākompensē iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde. Saskaņā ar likuma „Par valsts budžetu 2010. gadam” 32. pantu, ja pašvaldību budžetā tiek konstatēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plāna neizpilde vairāk kā par 8% (no gada sākuma), minētā neizpilde ir jākompensē no valsts budžeta 74. resora „Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmas 02.00.00 „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. 2010. gada pirmajā ceturksnī pašvaldībām ir piešķirti līdzekļi iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu neizpildes kompensācijai 12,3 milj. latu apmērā. 

      Sociālās apdrošināšanas iemaksas (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 2009. gadā bija 1330,3 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu bija par 337,2 milj. latu jeb 20,2% mazāk. Tai skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā bija 1166,7 milj. latu un iemaksas fondēto pensiju shēmā 163,6 milj. latu. Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ieņēmumu ziņā lielākais nodoklis. Sociālās apdrošināšanas iemaksas 2009. gadā veidoja 36,2% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.

Sociālās apdrošināšanas iemaksas (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 271,0 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2009. gada pirmo ceturksni bija par 83,0 milj. latu jeb 23,5% mazāk. Tai skaitā sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā bija 254,9 milj. latu un iemaksas fondēto pensiju shēmā 16,1milj. latu. Savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu 2010. gada pirmā ceturkšņa plāna izpilde bija 99,2%, tajā skaitā iemaksu sociālās apdrošināšanas budžetā plāna izpilde sasniedza 99,9 procentus.

      Sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšanos galvenokārt ietekmēja darba samaksas fonda samazināšanās. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju joprojām turpina samazināties darba ņēmēju skaits un 2010. gada februārī, salīdzinot ar 2009. gada atbilstošo periodu, tas samazinājās par 17,1 procentu. Tāpat turpinās tautsaimniecībā nodarbināto bruto darba samaksas samazināšanās, kas, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2009. gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2008. gada atbilstošo periodu, ir samazinājusies par 12,0 procentiem.

Vienlaicīgi valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas ietekmēja iemaksas, kas tiek veiktas saskaņā ar likumdošanā noteiktajiem likmju atvieglojumiem. 2009. gada vienpadsmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tika maksātas par pazeminātām likmēm, bija 74,4 milj. latu, kas ir par 26,9 milj. latu jeb 26,5% mazāk nekā 2008. gada attiecīgajā periodā. Par pazeminātām likmēm sociālās apdrošināšanas iemaksas veic, piemēram, strādājošie pensionāri, invalīdi un pašnodarbinātās personas. 2010. gada divos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tika maksātas par pazeminātām likmēm, bija 7,7 milj. latu, kas ir par 8,5 milj. latu jeb 52,4% mazāk nekā 2009. gada divos mēnešos. 

      Nekustamā  īpašuma nodokļa ieņēmumi (ieskaitot parādu maksājumus) 2009. gadā bija 73,1 milj. latu, kas ir par 2,3 milj. latu jeb 3,4% vairāk nekā 2008. gadā. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi 2009. gadā bija 40,0 milj. latu, savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par ēkām 2009. gadā bija 33,0 milj. latu.

Nekustamā  īpašuma nodokļa ieņēmumi (ieskaitot parādu maksājumus) 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 20,4 milj. latu, kas ir par 2,5 milj. latu jeb 11,0% mazāk nekā 2009. gada pirmajā ceturksnī. Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 14,1 milj. latu, savukārt nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par ēkām 2010. gada pirmajā ceturksnī bija 6,3 milj. latu. 

      Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi ir nozīmīgs valsts pamatbudžeta ieņēmumu avots, kas 2009. gadā veidoja 48,0% no valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem, bet 2010. gada pirmajā ceturksnī veidoja 51,0% no valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Neskatoties uz paaugstināto nodokļa standartlikmi no 18% uz 21%, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi 2009. gadā bija 798,4 milj. latu, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu ir par 318,7 milj. latu jeb 28,5% mazāk, kas skaidrojams ar mazumtirdzniecības apgrozījuma kritumu, saimnieciskās darbības apjomu samazināšanos pārējās tautsaimniecības nozarēs, kopējās darījuma vērtības un importa apjomu samazināšanos. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās 2009. gada decembrī salīdzinājumā ar 2008. gada decembri samazinājās par 37,3 procentiem. Savukārt saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta informāciju pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju datiem kopējā darījuma vērtība 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, samazinājās par 26,4 procentiem.