Latvijas nodokļu sistēmas analīze

*- autora aprēķini pēc: Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem. 

     No 2000.gada 1.janvāra tika samazināta darba devēja maksājamā  VSAOI likme par 1 %, 2001.gadā no 1 jūlija par desmit latiem (60 lati mēnesī) paaugstinātā iepriekš noteiktā  minimālā darba alga bezdarba līmeņa samazināšanās valstī. Tas viss kopā valsts budžetā ienesa 481,3 milj. latu ieņēmumu.

    Kopumā  sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājums pozitīvi ietekmēs   kopējos nodokļu ieņēmumus turpmākajos gados, jo tiks samazināts nodokļu slogs  uzņēmumiem, kas ļaus brīvos līdzekļus novirzīt ražošanas attīstībai, vai arī ļaus paaugstināt nodarbināto darba samaksu. 

      Akcīzes nodoklis

4.6. tabula

Akcīzes nodokļa ieņēmumi, milj. Ls iemaksas  

Avots: Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu ministrija.

*- autora aprēķini pēc: Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem. 

     2001.gadā  samazinājās akcīzes ieņēmumi uz stipro alkoholisko dzērienu patēriņa samazinājuma  rēķina,  ko nespēja  kompensēt vājo alkoholisko dzērienu patēriņa pieaugums zemo likmju dēļ. 2002.gadā akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem un alu ieņēmumus, kas sastādīja 45,3 milj. latu no kopējiem akcīzes nodokļiem, ietekmēja  alkoholisko dzērienu ražošanas pieaugums, kas skaidrojams ar eksportam ražoto dzērienu (pamatā degvīnu) apjoma straujo kāpumu, kā arī alkoholisko dzērienu imports. 2003.gadā akcīzes   nodokļa ieņēmumu  pieaugumu  ietekmēja  likuma   "Par akcīzes nodokli alum" izmaiņas, kas stājas spēkā šī  gada  janvārī,   nosakot  augstākas   akcīzes nodokļa likmes alum.

     No 2001.gada 1.augusta dārgmetāli, dārgakmeņi   un  to   izstrādājumi   netiek  aplikti   ar akcīzes nodokli saskaņā ar likumu  "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli". Saskaņā   ar   2001.gada   1.marta   likuma "Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem" tika paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai (gaišajai).

     No  2002.gada   1 .jūlija  saskaņā  ar  likumu "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem" tika palielināta nodokļa likme filtra cigaretēm un smēķējamai tabakai. Tas radīja situāciju, ka maija un jūnija mēnešos vietējā tirgū tika izlaists brīvam apgrozījumam liels skaits cigarešu, tādējādi veidojot uzkrājumus, tāpēc kritās vietējā tirgū izlaisto cigarešu apjoms.

4.7. tabula

Akcīzes nodokļa ieņēmumi pa veidiem (milj. latu) iemaksas   

Avots: Valsts ieņēmumu dienests. 

   Akcīzes nodokļa ieņēmumus, tāpat kā pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumus ietekmē izmaiņas akcīzes preču patēriņa struktūrā, ar akcīzes nodokli apliekamo preču importa un ražošanas apjomu izmaiņas un akcīzes nodokļa likmju izmaiņas.

• Akcīze nodoklis naftas produktiem

      Ieņēmumi no akcīzes nodokļa par naftas produktiem sastāda lielu īpatsvaru no kopējiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. 2002. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi sastādīja 101,3 milj. latu un tas sastādīja 57,1% no kopējā akcīzes nodokļu ieņēmuma.

      2003. gadā  ieņēmumi sastādīja 128,3 milj. lati, bet 2004. gadā – 148,4 milj. lati. Nodokļu ieņēmumu īpatsvars no akcīzes nodokļa uz naftas produktiem 2003. gadā sastādīja 60,4% no kopējā akcīzes nodokļu ieņēmuma. Galvenokārt ieņēmumu palielināšanās no kopējā naftas produkta importa palielināšanās. Saskaņā ar VID informāciju 2003. gadā imports palielinājās par 9,8% salīdzinot ar 2002. gadu.

      Saskaņā ar ES direktīvu nosacījumiem ar 2004. gada 1. janvāri ES ir stājušās spēkā palielinātas minimālās nodokļa likmes naftas produktiem (benzīnam, dīzeļdegvielai, petrolejai). Latvijai ir piešķirts pārejas periods minimālā akcīzes nodokļa bezsvina benzīnam ieviešanai līdz 2011. gadam, savukārt dīzeļdegvielai – līdz pat 2013. gadam.² Latvija jau 2009. gadā sasniedza ES minimālo akcīzes nodokļa līmeni bezsvina benzīnam un dīzeļdegvielai. Akcīzes nodokļa likme bezsvina benzīnam šobrīd ir 269 lati par 1000 litriem, un tas par 5,5% pārsniedz ES minimālo nodokļa līmeni, savukārt dīzeļdegvielai –  234  lati par 1000 litriem, un tā sasniedz ES minimālo nodokļa līmeni, kāds ir noteikts 2010. gadā.

• Akcīze nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem un alum.

   Kopējie akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem visus iepriekšējos gadus ir bijuši ar stabilu pieauguma tendenci: 2004.gadā - 53,0 miljoni latu, 2005.gadā - 66,6 miljoni latu, 2006.gadā - 82,4 miljoni latu, 2007.gadā - 100,4 miljoni latu, 2008.gadā - 101,2 miljoni latu.

Taču kopš  akcīzes nodokļa likmju paaugstinājuma 2009. gada 1.februārī akcīzes nodokļa ieņēmumi par alkoholiskajiem dzērieniem sāka samazināties un 2009. gadā tas sastādīja tikai 98,0 miljoni latu.

• Akcīze nodoklis tabakas izstrādājumiem.

   Akcīzes nodokļa tabakas izstrādājumiem ieņēmumu pieaugumu galvenokārt noteica akcīzes nodokļa likmju palielinājums.

   Līdz 2010. gadam Latvijai bija piešķirts pārejas periods minimālo likmju sasniegšanai ES noteikto akcīzes nodokļa cigaretēm.³

   Iepriekš  tika paredzēts, ka minimālā nodokļa likme cigaretēm tiks ieviesta, sākot ar 2010. gada 1. janvāri. 2006. gada nogalē tika pārskatīts likmes palielināšanas grafiks cigaretēm, paredzot straujāku likmes paaugstināšanu un ES minimālā nodokļa līmeņa sasniegšanu jau 2009. gada 1. janvārī. Tādējādi atbilstoši pārskatītajam likmes paaugstināšanas grafikam minimālā nodokļa likme ir sasniegta jau 2009. gada 1. janvārī. 
 
 
 
 

     4.8. tabula

Akcīzes nodokļa likmes cigaretēm pieauguma grafiks

   * Summējot nodokļu likmes, minimālais nodokļu līmenis nedrīkst būt mazāks kā 48 lati par 1000 cigaretēm. 

   Akcīzes nodokļa apjoms cigaretēm Latvijā ir sestais zemākais ES, tas ir augstāks kā Lietuvā un Igaunijā.

   Latvijā  vēl arvien ir samērā augsta smēķēšanas un pasīvās smēķēšanas izplatība. Vecuma grupā no 15-64 gadiem Latvijā regulāri smēķē 55% vīriešu un 18% sieviešu (vidēji 36% no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15-64 gadiem), kas ir trešais lielākais rādītājs ES. 

   Pievienotās vērtības nodoklis

4.9. tabula

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi (milj. latu) iemaksas

Avots: Valsts ieņēmumu dienests; Finanšu ministrija.

*- autora aprēķini pēc: Valsts ieņēmumu dienesta un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

      2001. gadā PVN ieņēmumi sasniedza  350.6 milj. latu, kas sastādīja 0,7% no kopbudžeta. Šo pieaugumu veicināja: mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums; vidējais patēriņa cenu līmeņa pieaugums Latvijā; preču izlaišanas brīvam apgrozījumam (importa) pieaugums; un ar PVN apliekamo darījumu apjoma pieaugums.

     Turpretī  negatīvi PVN ieņēmumus 2001.gadā ietekmēja Latvijas preču eksporta pieaugums, jo šo darījumu nodrošināšanai veiktie PVN maksājumi no budžeta tiek atmaksāti uzņēmumiem.

     2002.gadā  PVN ieņēmumus ietekmēja gan valstī  notiekošie  ekonomiskie  procesi (piemēram, iekšzemes kopprodukta pieaugums, vidējā  patēriņu cenas  līmeņa  pieaugums, importa  pieaugums, mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums, eksporta pieaugums), gan arī iedzīvotāju labklājības līmenis.

     2003.gadā  PVN ieņēmumu pieaugumu ietekmēja iekasētais PVN, izlaižot preces brīvam apgrozījumam.

PVN vidējā  svērtā likme, kas tiek aprēķināta pašu resursu ziņojuma Eiropas Komisijai vajadzībām Latvijā, bija šāda:

                           1) 2004. gadā – 17,28%;

                           2) 2005. gadā – 17,19%;

                           3) 2006. gadā – 16,61%;

                           4) 2007. gadā – 16,12%;

                           5) 2008. gadā – 15,51%.

Tas liecina par to, ka šī nodokļa slogs ir ievērojami zemāks par standarta likmi, jo pastāv virkne atbrīvojumu un samazināto likmju.

      Būtisku īpatsvaru kopējos nodokļu ieņēmumos veido PVN ieņēmumi (2008. gadā 22,33% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem). Iepriekšējos gados PVN ieņēmumiem ir bijis augsts pieauguma temps. Tomēr 2008. gadā uzsākoties un 2009. gadā turpinoties mazumtirdzniecības apgrozījuma sarukumam, saimnieciskās darbības apjomu kritumam pārējām tautsaimniecības nozarēm, kā arī kopējās darījuma vērtības un importa apjomu kritumam, PVN ieņēmumi ir samazinājušies. Turklāt ekonomiskās krīzes ietekme ir bijusi tik ievērojama, ka ar 2009. gada 1. janvāri paaugstinātā PVN standartlikme par trīs procentpunktiem no 18% uz 21% nespēja kompensēt to ieņēmumu samazinājumu, kas radās ekonomiskās lejupslīdes rezultātā. 

      Muitas nodoklis

      1999.gadā  muitas nodokļa samazināšanās tendence, kas parādījās, sākot ar 1997.gadu, ir saistīta ar to, ka pazeminās ievedmuitas likmes precēm, ar kuru izcelsmes valstīm ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi, kā arī ar Latvijas uzņemšanu Pasaules Tirdzniecības organizācijā, kas nosaka vislielāko labvēlības režīmu tirdzniecībā ar 134 PTO dalībvalstīm.

Iestājoties  ES, Latvijā sāka piemērot ES noteikto vienoto muitas nodokli. Tas nozīmē, ka Latvijā vairs netiek veidota sava nacionālā  muitas nodokļa politika, bet Latvija aizstāv savas intereses ES institūciju līmenī, kad tiek veidota vienotā ES muitas nodokļa politika.

4.10. tabula

Muitas nodokļa ieņēmumi (milj.latu) iemaksas