Tausaimniecības nozares, to klasifikācija

 
 

Nepilnīga konkurence. 

Pieprasījums un pieprasītais daudzums.

Def. – cilvēka vēlēšanās nopirkt kādu preci, bet no otras puses cilvēka spēja tās iegādāties, - Tās vajadzības, kuras tirgū segtas ar naudas līdzekļiem.

Vajadzības + nauda = pieprasījums.

Kopējais pieprasījums – AD – def. – modelis vai rādītāju kopums, kas parāda ražošanas reālo apjomu, kuru mājsaimniecības, uzņēmumi, valdība gatavi pirkt pie jebkura pieņemamā cenu līmeņa.

AD – visu izmaksu plūsmu summa.

AD – KP (pēc izmaksu meotdes). 

AD – NAV atseviķu preču D summa, jo tiek vērtētas naudas plūsmas kopā, tiek vērtēti visi ekonomikas dalīnbnieki kopā. Cenai nav tik liela ietekme kā pie vienas preces D. 

AD var izdalīt:

1. C – MS individuālā patēriņa izmaksas. Preču daudzums un sastāvs, gan arī nauda kuru gatavi maksāt. MS izmaksu avoti ir MS ienākumi.
2. I – investīciju izmaksas. Avoti var būt vairāki – gan iekšēji gan ārēji.
3. G – valdības izmaksas par precēm un pakalpojumiem. Avots – valsts budžets.
4. Tīrais exports vai imports – X.

 

Pieprasītais daudzums –  noteikts preču daudzums, ko tirgū esošie patērētāji vēlas nopirkt par noteiktu cenu (noteiktā laika periodā). 

Pieprasījuma likums.

Jo augstāka ir preces cena, jo mazāku preces daudzumu plāno pirkt patērētājs.

Normāla pieprasījuma reakcija – P(cena) aug => D – krīt

• P krīt => D – aug.

Piedāvājums un piedāvātais daudzums.

Piedāvājums – tirgus kopējais piedāvājums ir preču piedāvājuma apjoms pie noteikta cenu līmeņa. 

Kopējais piedāvājums –  AS.

AS - :

• KP apjoms pie dažādu cenu līmeņa;
• Parāda attiecības starp cenām uz gatavo produkciju un ražošanas izmaksām.
• Visu atsevišķo preču piedāvājumu summa.
• Raksturo ražošanas iespējas.

 

Piedāvājuma likums.

Jo augstāka ir preces cena, jo lielāks ir preces piedāvājums. Un...

Jo zemāka ir preces cena, jo mazāks ir preču piedāvājums. 

Delta qS / delta P > 0  (q- daudzums; P – cena). 

Tirgus līdzsvars, līdzsvara daudzums.

Def.- kad preču daudzums pie noteiktas cenas, ko vēlas pirkt pircēji ir vienāds ar preču daudzumu, ko pie tās pašas cenas var pārdot pārdevēji. 

E – tirgus līdzsvara apzīmējums. AE – mak ek. Līdzsvars pie AS un AD. 
 

Pārpalikums un deficīts.

Pārpalikums = S(x) > D(x)

Ražotāja pārpalikums –  starpība starp tirgus cenu un minimālo cenu, kura ražotājam ir vajadzīga, lai pārdotu tirgū šo preču daudzumu 

Deficīts = D(x) > S(x) 

Tirgus konkurence kā  līdzsvaru nodrošinošs mehānisms. 

Pieprasījumu ietekmējošie faktori.

Pieprasījuma pieaugums –  t.i. pie jebkura cenu līmeņa preci var nopirkt vairāk (funkcijas izmaiņas – grafiks novirzās pa labi).

• ienākumu pieaugums, ja tā ir normāla prece;
• ienākumu samazināšanās, ja tā ir mazvērtīga prece;
• nākotnes prognozes;
• gaume.

 

Pieprasījuma samazināšanās  – t.i. pie jebkura cenu līmeņa preci var nopirkt mazāk (funkcijas izmaiņas – grafiks novirzās pa kreisi).

• ienākumu samazināšanās, ja tā ir normāla prece;
• ienākumu pieaugums, ja tā ir mazvērtīga prece.

 

!!! Pieprasījuma izmaiņas izsauc ārpuscenas faktori.

      Pieprasījuma apjoma izmaiņas izsauc cenas faktori (funkcija nemainās, bet pārvietojas punkts pa līkni). 

AD – ietekmējošie faktori:

1. izmaiņas valsts ekonomiskajā politikā;
2. Ārējie faktori – ārvalstu produkcija jeb valsts konkurētspēja; laiks (ietekme uz investīcijām); karš revalūcijas utt; dabas stihijas.

 

Aizvietotājpreces un papildinātājpreces.

Pa (cena aizvietotājprecei). Piemērs – sviests un margarīns.

      Pa – pieaug => D apskatāmajai precei pieaug

      Pa – samazinās => D apsaktāmajai precei samazinās 

Pp (cena papildinātājprecei). Piemērs – hokeja nūja un hokeja ripa, pīpe un tabaka.

      Pp – pieaug => D apskatāmajai precei samazinās.

      Pp – samazinās => D apskatāmajai precei pieaug. 

Piedāvājumu ietekmējošie faktori. 

Mik.ek.  .

Ja tikai cenas faktors tad notiek punkta pārbīde pa līkni.

Ārpuscenas faktori – ražošanas izmaksas; konkurence; tehnoloģija; nodokļi, subsīdijas, dotācijas. 

AD ietekmējošie faktori:

1. starppatēriņa cenas – ražošanas izmaksas;
2. potenciālais KP;
3. resursi – kapitāla resursi; d/sp. resursi, dabas resursi.

 

Pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņu ietekme uz tirgus līdzsvaru. 

Mik.ek.  p* un q* - sākotnējais līdzsvars. P1 un Q1 – jaunais līdzsvars 

D – palielinās.

      D pieaugums izsauc – cenas pieauguma efektu un pārdoto – nopirkto preču daudzuma pieauguma efektu.

            p*    ­    P1   un  q*  ­   Q1 

D – samazinās.

      D samazinājums izsauc – cenas samazinājuma efektu un pārdoto – nopirkto preču daudzuma samazinājuma efektu.

            p*   ¯     P1   un  q*  ¯   Q1 

S – palielinās.

      S pieaugums izsauc – cenas samazināšanās efektu un pārdoto – nopirkto preču daudzuma pieauguma efektu.

            p*  ¯      P1   un  q*  ­   Q1 

S – samazinās.

      S samazinājums izsauc – cenas pieauguma efektu un pārdoto –  nopirkto preču daudzuma samazināšanās efektu.

            p*  ­   P1   un  q*   ¯  Q1 
 
 

Sec.

1. tirgus līdzsvara un pieprasījuma izmaiņas izsauc cenas un daudzuma izmaiņas tajā pat virzienā.
2. Tirgus līdzsvara un piedāvājuma izmaiņas izsauc līdzsvara daudzuma izmaiņas tajā pat virzienā, bet līdzsvara cenas izmaiņas pretējā virzienā.

 

Šeit trūkst tas, kas notiek ja abi mainās vienlaicīgi. 
 

Cenu griesti un cenu grīda. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Pieprasījuma cenu elastība. Elastīgs un neelastīgs pieprasījums. Elastības noteikšana. Elastības koeficenta definīcija. Lineārās funkcijas cenu elastība. Pieprasījums ar konstantu elastību. Pirmās nepieciešamības preces un greznumpreces, to pieprasījuma cenu elastība. Pieprasījuma ienākumu elastība. Krusteniskā elastība. Piedāvājuma cenu elastība. Nodokļu ietekme uz tirgus līdzsvaru. Lafēra līkne. 

Elastības jēdziens, elastības koeficients un tā  noteikšana.

Elastība ir reakcijas līmenis uz kādu no ietekmējošiem faktoriem. Ar to tiek raksturota relatīvu lielumu pārmaiņu attiecība, visbiežāk tā tiek aprēķināta procentos. Proti, par cik % mainīsies pieprasīto preču daudzums, ja par 1% mainās kāds no pieprasījuma ietekmējošiem faktoriem.

Elastības kvantitatīvais mērs ir elastības koeficients, kuru aprēķina pēc sekojošām formulām: 

vai

 

Apzīmējot pētāmo lielumu ar x un tā pārmaiņas ar Dx, ietekmējošo lielumu ar y un tā pārmaiņas ar Dy, iegūst formulu: 

  jeb diferenciāļa veidā  

Elastīgs un neelastīgs pieprasījums.

Elastības koeficients var būt gan pozitīvs, gan negatīvs. Tas ir atkarīgs no pieprasījuma (piedāvājuma) līknes kāpuma. Atkarībā no šī koeficienta lieluma var runāt par elastīgu un neelastīgu pieprasījumu. Proti,

• Ja |e_y|>1, tad ir augsta pieprasījuma reakcija uz ietekmējošā faktora izmaiņām, un pieprasījums ir elastīgs;
• Ja |e_y|<1, tad ir zema pieprasījuma reakcija uz ietekmējošo faktora izmaiņām, un pieprasījums ir neelastīgs.
• Ja |e_y|=1, tad pieprasījums ir unitāri (vienādi) elastīgs, t.i., ja ietekmējošais lielums mainās par 1%, tad pieprasījums mainās par 1%;
• Ja |e_y|=Æ, tad pieprasījums ir absolūti neelastīgs, t.i., pieprasījums ir konstants un tam nav reakcijas uz ietekmējošā faktora izmaiņām;
• Ja |e_y|=¥, tad pieprasījums ir absolūti elastīgs, t.i., ietekmējošais faktors nemainās (tas ir konstants), bet pieprasījums pēc preces pastāv neierobežotā daudzumā.

Elastības veidi atkarībā no ietekmējošā faktora.

Atkarībā  no pieprasījuma ietekmējošā faktora izšķir sekojošas pieprasījuma elastības.

 

Elastības, kuras ietekmējošais faktors ir cena, sauc arī par tiešajām elastībām, piemēram, pieprasījuma cenas elastība un piedāvājuma elastība, bet par netiešo elastību sauc krustenisko pieprasījuma elastību. 

Pieprasījuma cenas elastība (jeb tiešā elastība).

Pieprasījuma cenas elastība ir lielums, kas raksturo par cik procentiem mainīsies pieprasītās preces daudzums, ja cena mainīsies par 1%. Šajā  gadījumā formula ir sekojoša:

Ja ir normāla pieprasījuma reakcija, pieprasījuma līkne ir negatīva, proti cenas un pieprasījuma pārmaiņas ir pretējas un to attiecība Dq/Dp ir negatīva.

1. Ja |e_p|>1, pieprasījums ir elastīgs. Tas nozīmē, ka pieprasījuma pieaugums (samazinājums) procentos apsteidz cenas samazinājumu (pieaugumu) procentos. Grafiks šajā gadījumā ir lēzens (sk.1.attēlu.). Šāda elastība ir raksturīga grāmatām, tūrisma pakalpojumiem u. tml.

 
 
 
 
 
 
 
 
 

1.attēls. Elastīga cenu pieprasījuma taisne. 

2. Ja |e_p|<1, pieprasījums ir neelastīgs. Tas nozīmē, ka cenas samazinājums (palielinājums) procentos apsteidz pieprasījuma pieaugumu (samazinājumu) procentos. Grafiks šajā gadījumā būs stāvs (sk. 2.attēlu). Šāda elastība ir raksturīga pārtikas precēm, benzīnam u. tml.

 

 
 
 
 
 
 
 
 

2.attēls. Neelastīga pieprasījuma taisne. 

3. Ja |e_p|=1, pieprasījums ir neitrāls jeb unitārs, jo cenas samazinājums (pieaugums) par vienu procentu izraisīs arī pieprasījuma palielināšanos (samazināšanos) par vienu procentu. (sk. 3.attēlu). Līknes visos punktos elastība ir vienāda. Maksājot par šādu preci, patērētājam izdevumi vienmēr ir aptuveni vienādi. Piemēram, šāda prece var būt dzīvoklis. Tas nozīmē, ka patērētājs par dzīvokli maksā vienu un to pašu summu. Tātad patērētājs reaģē uz cenu pārmaiņām apgriezti proporcionāli, proti, mainot attiecīgā dzīvokļa platību.

 

 
 
 
 
 
 
 

3.attēls. Unitāra (neitrāla) pieprasījuma līkne. 

4. Ja |e_p|=0, tad pieprasījums ir pilnīgi neelastīgs. Tas nozīmē, ka pieprasījums nereaģē uz cenu pārmaiņām. Par piemēru tam varētu būt medikamenti kādas slimības ārstēšanai, kuriem nav aizstājēji (sk. 4.attēlu).

 
 
 
 
 
 
 

4.attēls. Absolūti neelastīgs pieprasījums. 

5. Ja |e_p|=¥, pilnīgi elastīgs pieprasījums. Piemēram, pilnīgas konkuurences tirgū cena ir konstants lielums un pircējs darbojas kā daudzuma pielāgotājs (sk. 5.attēlu).