Id = (TI/Wm), kur

      Id – darba samaksas izcenojums par produkcijas vai darba vienību;

      TI – maiņas tarifa likme;

      Wm – maiņas izstrādes norma noteiktās vienībās.

      Atalgojuma lielumu izsaka izcenojumu par vienību reizinot ar faktiski paveikto darba daudzumu:

S = Id*W, kur

 

      S – samaksas apmērs,

      W – izpildīto normu skaits.

      Uz gabaldarbu var attiecināt sekojošo – cik padarīji, tik nopelnīji.

      Gabaldarba samaksa, atkarībā no izstrādes uzskaites un izpeļņas aprēķināšanas veida iedalās:

1. tiešajā samaksā – paredz vienādu samaksu par katru darba vai produkcijas vienību neatkarīgi no uzdevuma (normas) izpildes līmeņa.
2. Progresīvā – paredz darba vai produkcijas daudzumu uzdotās normas robežās apmaksāt pēc vienādiem, nemainīgiem izcenojumiem, bet virs normas paveikto daļu apmaksāt pēc pieaugošiem (var būt gadījumi, kad – arī pēc pazeminātiem) izcenojumiem.

      Arī gabaldarba samaksu var apvienot ar prēmēšanu, tādā gadījumā to sauc par gabaldarba premiālo samaksu.

3. Akordsamaksa – šī atlīdzība ir tāda forma, kas balstās uz vienošanos, norunu, nolīgumu, īpašu norunu starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par visu produkciju vai darbu kopumā, nevis atsevišķiem tā elementiem. Savā būtībā ir gabaldarba samaksa, Taču akordsamaksas summas noteikšanā vadās kā no kvantitatīvā un kvalitatīvā darba, tā arī no laika faktora.

 

Izšķir 2 akorda veidus:

1. laika akordā – samaksas summa saistīta ar konkrētu darba izpildes termiņu (laiku),=. Ja izpildei norunātais laiks tiek ietaupīts, tiek saīsināts izpildes termiņš, tas paaugstina stundas tarifa likmi, ja pārtērēts – pazemina.
2. Naudas akordā – tas ir tipisks gabaldarbs, tikai atalgojumu izmaksā visu uzreiz pēc darba pabeigšanas. Samaksa tiek noteikta par gala rezultātu, ievērojot kvalitātes kritērijus. Darba alga tiek izmaksāta, kad darbs tiek izpildīts, par termiņa kavēšanos parasti paredz soda maksu.

 

      Papildsamaksa – neveido atsevišķu darba atalgojuma formu, jo tai nepiemīt ne regularitāte, ne pastāvība, ne obligātums. Papildsamaksas mērķis ir pastiprināt laika, gabaldarba un akorddarba samaksas stimulējošo lomu un atzinīgi novērtēt strādnieka devumu, nopelnus uzņēmumā.

1. Prēmija – Vadošo vietu papildsamaksas pasākumu vidū ieņem prēmija, kas ir papildu atalgojums, apbalvojums, atzinība par sasniegumiem darbā.
2. Piemaksa – galvenais uzdevums ir atlīdzināt par darbu, kas neizraisa entuziasmu, veicināt sarežģītu tehnisko un pārvaldes jautājumu risināšanu. Piemaksu lielums ir tieši saistīts ar darbinieka individuālajām spējām, viņa darba ieguldījumu uzņēmuma kopīgajā lietā.

   Izšķir 2 piemaksu grupas: a) ar darba rezultātu nesaistītās - tās ir saistītas par darbu naksts stundās un svētku dienās, par papildpienākumu pildīšanu, par darbiem smagos darba apstākļos; b) ar darba rezultātu saistītās piemaksas – tās ir piemaksas par profesiju un amatu apvienošanu, izpildāmo darba veidu paplašināšanu, profesionālo meistarību, augstiem darba sasniegumiem.

   Daudzi uzņēmumi praktizē piemaksu par darba stāžu un nevainojamu kalpošanu uzņēmumam.

Darba samaksas lielumu ietekmējošie faktori

      Katrs darba devējs saskaras ar jautājumu: cik daudz maksāt darba ņēmējam, par ko un kā maksāt?

      Nevar maksāt darbiniekam par dīkstāvi vai bezdarbību. Tāpat nevar maksāt visiem vienādi.

      Darba algas lielums tiek regulēts darba tiesībās: 1)fiksēts minimālais darba algas līmenis, 2) nodokļu lielums.

      Iztikas minimums, Latvijā šobrīd tas ir 84 Ls. Darba algas lielumam būtu jābūt pietiekošam, lai darbinieks varētu uzturēt sevi un ģimeni. Lai gan te var rasties pretruna, katrs saņem par padarīto darbu, nevis par ģimenes lielumu, bet no otras puses zems atalgojums spiedīs darbinieku meklēt labāk atalgotu darbu.

      Darba līgumā atrunātā summa. Darba devējam un darba ņēmējam kopīgi jāvienojas par darba samaksu, šī vienošanās tiek fiksēta noslēdzot darba līgumu.

      Kvalifikācija, izglītība un profesionālā  pieredze.

      Darba raksturojums – darba sarežģītība, veiklība.

      Darba samaksas lielumam jāatbilst darba daudzumam.

      Darba efektivitāte. Darba devējs un darba ņēmējs vienojas, ka tiek izpildītas noteiktas funkcijas, to neizpildes gadījumā var pacelt jautājumu par darba algas samazināšanu.

      Atbildība.

      Darba piepūle – garīgā piepūle, fiziskā piepūle.

      Darbs brīvdienās, darbs brīvdienās pēc likuma tiek apmaksāts ar koeficientu 2, ja darba līgumā tas nav noteikts savādāk.

      Nenormētais darba laiks – par to var pretendēt uz papildus samaksu vai papildus atvaļinājumu.

      Ja darba devējs lauž darba līgumu, tad tam ir jābrīdina darba ņēmējs 30 dienas ierpiekš un tad pēc atlaišanas vēl jāizmaksā kompensācija.

DARBA SPĒKA IZMANTOŠANAS PROBLĒMAS UZŅĒMUMĀ

Uzņēmējdarbības ekonomika

1. racionālā darba spēka izmantošanas problēma uzņēmumā;
2. uzņēmējs nav ieinteresēts maksāt lieku naudu par darba spēku.

Darba tirgus darbība

Makroekonomika

      Analizējot darba tirgus darbību, analīzē jāizmanto sekojoši elementi – 1)darba spēka piedāvājums (LS); 2)darba spēka pieprasījums (LD); 3)līdzsvars darba spēka tirgū – algu līmenis, bezdarbs; 4) neelastīgas darba algas; 5)bezdarba un inflācijas savstarpējā saistība.

1. Darbaspēka piedāvājums (LS)

Darba spēka piedāvājums – vēlme strādāt, vēlme piedāvāt sevi darba tirgū pie noteiktiem nosacījumiem.

      Pieaugot algām, pieaugs arī to cilvēku skaits, kuri gribētu strādāt. 

LS ir vairāki modeļi.

1. Ienākumu efekts – to saista ar to, ka LS līkne pieaug, pieaugot algai W.

                     W – Reālā darba samaksa (d/s)

  W = Nominālā darba samaksa/cenu indekss

  N – Cik daudz preču un pakalp.var par

   šo samaksu nopirkt

   

2. W, sasniedzot šo samaksas līmeni L aug, bet pārsniedzot šo robežu L samazinās.

 
 

 

3. Mūsdienu LS modelis

 

Reālā darba samaksa = nom.alga/cenu indekss

 Robeža noteikta. Darba spēka lielums dotajā brīdī valstī (atkarībā no demogrāfijas rādītājiem;   

Šo robežu (līkni LS) var pārsniegt, ja strādā pensionāri.

- Ja ir ilgtermiņa process LS zīmē, kā līkni;

- Ja ir īstermiņa process zīmē taisni 

LS ietekmējošie faktori:

1. Demogrāfiskie rādītāji - 1) iedzīvotāju skaits; 2) vecuma struktūra; 2. LS samaksa; 3. Nodokļi; 4. Inflācija/ cenu līmeņa izmaiņas; 5. Bezalgas ienākumi; 6. Uzkrātā bagātība; 7. Izglītība, kvalifikācija, profesija; 8. Reālie ienākumi nosaka mūsu vēlmi strādāt.

2. Darbaspēka pieprasījums (LD)

Vērtē no: 1. LD ir visu uzņēmumu nepieciešamība pēc tehnol. progres. strādājošiem; 2. LD ir darbavietu piedāvājums ekonomikā.

      Ja alga pazeminās, tad pieprasījums pēc darbaspēka pieaug. Samazinoties algām, darbaspēks kļūst relatīvi lētāks salīdzinājumā ar ražoto preču cenām, un darba devēji gribēs nolīgt vairāk strādājošos. Tādēļ darba spēka pieprasījuma līkne krīt uz leju. Ja alga tiks noteikta augstāka par līdzsvara algu (W1), tad pieprasījums pēc darba spēka samazināsies.

Šis ir mainīgs rādītājs īslaicīgā periodā.

 

                                           L

                             

LD ietekmējošie faktori:

1. Potenciālais kopprodukts – parāda max darbavietu skaitu un arī max LD.
2. Investīciju apjoms – radītas jaunas darba vietas
3. Zinātniski tehniskais progress – jaunas tehnoloģijas, līdz ar to palielinās efektivitāte. Attīstoties tehnoloģijām darbavietas var samazināties.

Pakalpojumu sfēra nodarbina visvairāk cilvēkus – 70%, rūpniecība/lauksaimniecība – 30%.

4. Strādājošo izglītība, kvalifikācija (no darba devēju puses vērtē)
5. Darba samaksa (pie augstākām algām, nodarbinās vairāk cilvēku)
6. Cikliskums ekonomikā (depresijas cikla fāze, LD samazinās, augšupejošā fāzē, LD palielinās).
3. Līdzsvars darbaspēka tirgū: algu līmenis, bezdarbs

Līdzsvaram jābūt pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā.

Ir vairāki līdzsvara modeļi:

1. Klasiskais līdzsvara modelis

      Lo  - nodarbināto skaits dotajā brīdī valstī

      Wo – līdzsvara darba samaksa, vidējā darba samaksa valstī

Ja LD krīt – zemāka alga, parādās bezdarbs

            Bezdarbs

 

 
 

               

                 
 

2. Mūsdienu modelis

 

     W₀

     W¹ 

     W₁  

                           

            L₂     L₁      L₀   L¹

LDo atbilst potenciālajam kopproduktam

Pastāv dabīgais bezdarbs

Lo – pilna nodarbinātība

LD₁ < LD₀

Veidojas cikliskais bezdarbs – krītas bezdarbnieku skaits

L₁ - L₀ – Cikliskais bezdarbs, piespiedu nodarbinātība

L₁ – L¹ – kopējais bezdarbnieku skaits

Mainoties darba spēkam, mainās darba alga.

L₂ – L₁ – Bezdarbs, kas radies dēļ neelastīgas darba algas.

4. Neelastīgas darba algas

      Tas ir process, kurš padara darba spēka tirgu tādu, kurš visvairāk tiek regulēts. Darba spēka tirgus ir visvairāk regulējamais tirgus ekonomikā.

      Mainoties līdzsvaram darba spēka tirgū, darba algas var nemainīties, visas citas tirgus cenas automātiski mainās.

      Ir vairāki cēloņi, kāpēc algas nemainās: 1)Valsts ietekme –  valsts nosaka min darba algu; 2) Arodbiedrību ietekme un darbība; 3) Kontraktu sistēma – katrs cilvēks stājoties darba attiecībās, noslēdz līgumu.

Ja alga ir neelastīga, var rasties papildus bezdarbs.

5. Bezdarba un inflācijas savstarpējā saistība

Bezdarbs attiecas uz darba spēka tirgu.

Inflācija attiecas uz preču tirgu. 

• Keins pirmais sāka apskatīt šo saikni, radās virziens Keinsiānisms
• Otrs virziens – Klasicisms
• Trešais virziens – Piedāvājuma teorija

 

Keinsiānisms

      Šī teorija – bezdarbs un inflācija – nevar pastāvēt vienlaicīgi. Šie rādītāji darbojas pretēji.

      Ja pieaug inflācija, var rasties situācija, ka pieprasījums pieaug, ražošana palielinās, tā palielinot darba vietu skaitu un samazinot bezdarbu.

      Filipa līkne 50 – 60 gadu situācijai 

   Infl.(%)

                  Bezdarbs (%)

AD –  kopējais pieprasījums (attiecas uz preču tirgu)

AS –  kopējais piedāvājums (attiecas uz preču tirgu) 

Neoklasiskā  teorija

      Sākot ar 70iem gadiem.

Divas būtiskas teorijas

1. adaptīvās teorija;
2. racionālās teorija

      Īsajā laikā – šī teorija piekrīt Filipa līknes izmaiņām – saimnieciskās vienības reaģējot uz valsts politiku sasniegt pilnu nodarbinātību, sāk rīkoties, gaida to. Sagaidot šo pilno nodarbinātību saimnieciskās vienības tuvojas potenciālajam kopproduktam.

      Resursi – darba spēks - tiek tērēti aizvien vairāk, bezdarbs samazinās, bet arī resursi samazinās, līdz ar to cenas aug.

      Ilgajā  laikā – kas notiek, ja sasniegta pilna nodarbinātība. Augot darba samaksai, pārējām ražošanas izmaksām, Kopprodukts var sākt kristies. Tad arī iznāk, ka kopā ar augstu inflāciju rodas papildus bezdarbs.

Piedāvājuma teorija

Radās 80.gados.

Par galveno rādītāju vērtē AS.

      Inflāciju saista ar to, ka var kristies AS, bet krītoties piedāvājumam, pieaug bezdarbs. Ražošanas izmaksas pieaug, jo pie iepriekšējām cenām ražotāji vairs nevar nopelnīt pie ražošanas apjoma, kas ir samazinājies paaugstinās cenas, bet pie augstām cenām tik daudz vairs nepirks un ražošana samazinās, palielinot bezdarbu. 

Pieprasījums, piedāvājums un tirgus līdzsvars. Tirgus konkurence. Pilnīga un nepilnīga konkurence. Pieprasījums un pieprasītais daudzums. Pieprasījuma likums. Piedāvājums un piedāvātais daudzums. Piedāvājuma likums. Tirgus līdzsvars, līdzsvara cena. Pārpalikums un deficīts. Tirgus konkurence kā līdzsvaru nodrošinošs mehānisms. Pieprasījuma ietekmējošie faktori. Aizvietotājpreces un papildinātājpreces. Piedāvājuma ietekmējošie faktori. Pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņu ietekme uz tirgus līdzsvaru. Cenu griesti un cenu grīda.

Tirgus konkurence. 

Pilnīga konkurence. 

1. firmu skaits ļoti liels;
2. tipiska firma – ļoti maza ( <1%);
3. Produkcijas tipi – vienveidīgs, standartizēts; diferencēts;
4. Nosacījumi iekļūšanai/izkļūšanai tirgū/nozarē – cena=iespējas realizēt preci tirgū katrai firmai;
5. Informācijas apmaiņa tirgū – brīva visiem pieejoša;
6. Tirgus cenas kontrole – viena firma nevar ietekmēt cenu tirgū.
7. Tirgū necenu konkurence.