Tausaimniecības nozares, to klasifikācija

Дата добавления: 22 Ноября 2011 в 23:07
Автор: Пользователь скрыл имя
Тип работы: дипломная работа
Скачать полностью (738.42 Кб)
Работа содержит 1 файл
Скачать  Открыть 

bakalaurs.doc

  —  1.49 Мб

Tautsaimniecības nozares, to klasifikācija. Latvijas tautsaimniecības nozaru struktūra, to attīstības problēmas. Makroekonomikas plūsmas, makroekonomikas pamatrādītāji. Iekšzemes kopprodukts, tā aprēķina metode. Iekšzemes kopprodukta izlietojums. Nodarbinātības rādītāji. Inflācija, tās aprēķina metodes. Ekonomiskā augsme, tās būtība, noteikšana, nozīme. Ekonomiskās augsmes faktori.

TAUTSAIMNIECĪBAS NOZARES, KLASIFIKĀCIJA

Visa saimnieciskā darbība tiek klasificēta pa tautsaimniecības nozarēm. Pavisam ir 15 nozares, kuras sadalītas 2 grupās:

  1. ir 6 ražošanas nozares:
    • lauksaimniecība, medniecība, mežsaimniecība;
    • zvejniecība;
    • ieguves rūpniecība;
    • apstrādes rūpniecība;
    • elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde;
    • būvniecība.
 
  1. ir 9 pakalpojumu nozares:
    • tirdzniecība;
    • transports un sakari;
    • izglītība;
    • veselības aizsardzība;
    • komercpakalpojumi;
    • valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana;
    • viesnīcas un restorāni;
    • finanses;
    • pārējie komunālie, sociālie, individuālie pakalpojumi.

Latvijā pakalpojumu nozares darbības rezultāts veido vairāk nekā 60 % no IKP, attīstītajās valstīs šis īpatsvars ir vēl lielāks.

NOZARU STRUKTŪRA, ATTĪSTĪBA

IKP struktūra 2000.gadā  procentos.

tirdzniecība   18.1%;

transports un sakari   16.2%;

apstrādes rūpniecība   14.5%;

komercpakalpojumi   10.5%;

būvniecība   6.8%;

valsts pārvalde, aizsardzība   6.5%;

pārējās nozares   27.4%  (izglītība   5.4%, finanses   4.9%, vismazāk 0.4% - zvejniecība, 0.1% - ieguves rūpniecība.) 

2000.gadā bija vērojams pieaugums gandrīz visās nozarēs. Pakalpojumu nozarē 2000.gadā bija vērojams vislielākais apjomu pieaugums. Šai nozarei ar arī vislielākais kopējais īpatsvars IK struktūrā – 70.2%. Īpaši jūtams ir apjomu kāpums tirdzniecībā, kurai jau kopš 1997.gada ir strauja attīstības tendence. 2000.g. tirdzniecības nozares īpatsvars IK ir pieaudzis par 2.43 % salīdzinājumā ar 1999.gadu.

Šo apjomu pieaugumu noteica lielveikalu izveidošanās un attīstība.

      Stabili arī attīstās komercpakalpojumu nozare. Būtisku nozares daļu 18% ieņem reklāmas pakalpojumi, kuru apjoms ir pieaudzis par 27%.

      Transports un sakari ir ievērojami pieauguši. Visos transporta veidos 2000.gadā ir audzis kravu apgrozījums, vienīgi pasažieru pārvadājumos ir vērojams samazinājums.

      Stabili attīstās būvniecības nozare. Pēc ievērojama krituma 1990.-1993.gadā, šī nozare ir sākusi attīstīties tikai kopš 1999.gada. Šajā nozarē 2000.gadā ir ievērojams kāpums – 8.4%.

      Apstrādes nozare pēc 1998.g. straujā apjoma pieauguma bija pārdzīvojusi kritumu 1999.gadā, bet 2000.gada apjomi ir nedaudz uzlabojušies par 5.7%. Daudzas tās apakšnozares strādā pēc ārzemju pasūtījumiem, līdz ar to attīstību ietekmē pasūtījumu apjoms, kā arī valūtas kursa svārstības.

      Neskatoties uz eiro kursa samazinājumu, tekstilmateriālu ražošanas apjomi auguši par 9.2%, kāpuši arī metālizstrādājumu ražošanas apjomi.

Lielu kāpumu uzrādījusi  farmācijas rūpniecība un kosmētisko līdzekļu ražošana –  21.9%.

      Lauksaimniecībā  1999.gadā bija apstājies kritums, kurš bija iesācies 1998.gadā pēc Krievijas finansu krīzes. 2000.gadā šī nozare ir uzrādījusi kāpumu par 4.8%, tā pamatā ir pieaugums augkopībā un lopkopībā.

      Joprojām mežsaimniecība, kokmateriālu sagatavošanas nozare parāda augstas attīstības tendences. Koksnes un tās izstrādājumu nozarei ir vislielākais īpatsvars Latvijas eksportā (35.3%), un Latvijas eksporta partneri pēdējā laikā ir Vācija, Zviedrija, Lielbritānija, Lietuva, Igaunija.

      Zvejniecības nozare no 1996.-1999.g. piedzīvoja kritumu, bet 2000.gadā arī tai vērojams apjoma pieaugums par 8.6%. Tas attiecas arī uz zivju produkcijas realizācijas apjomu pieaugumu. 77% saražotās zivju produkcijas tiek eksportēti, eksportē arī svaigas izejvielas, paplašinās noieta tirgi ārvalstīs, galvenokārt Krievijā.

      Banku sektors 2000.gadā guva 36.9 miljonus latu lielu peļņu, kas pārsniedz 1999.gada rezultātus par 19 milj.Ls. (99.g. – 17.9 milj.Ls.).

Lielākie ieņēmumi bija procentu ieņēmumi no klientiem izsniegtajiem kredītiem – 34% un komisijas naudas – 24%. Procentu ieņēmumi no prasībām pret kredītiestādēm veido 11% no kopējiem ieņēmumiem.

2000.gadā ir pieaudzis arī ilgtermiņa kredītu apjoms (par 45% pieauga kredīta apjoms, kuru atmaksas termiņš pārsniedz gadu, tajā skaitā ilgtermiņa kredīta apjoms pieauga par 86%).

Sekmīgi attīstās arī  hipotekārā kreditēšana.

Visvairāk kreditēta tiek tirdzniecība, apstrādes rūpniecība. Kredīti nerezidentiem ir samazinājušies par 32 milj.Ls. jeb 18%.

      Transports. 2000.gads Latvijas ostām ir bijis veiksmīgs. Pieaugums vidēji lielajās ostās – 10%.

Latvijas ostas un transports ir konkurētspējīgi, ar nosacījumu, ja Krievijas dzelzceļa tranzīta politika nav diskriminējoša.

Latvijas ostās kravu apgrozījums ir audzis. 1999.gadā tas bija samazinājies. Arī tranzītplūsma caur Latviju nav samazinājusies.

Transports ir nozīmīga valsts tautsaimniecības nozare, kas veido aptuveni 10% no IKP pievienotās vērtības. Transporta un tranzīta uzņēmumu ienākumi gadā pārsniedz 250 milj.Ls. Latvijas transporta uzņēmumu ienākumi ir no Krievijas tranzīta, kā arī no sadarbības ar Baltkrieviju un Kazahstānu. Kopā 10 Latvijas ostās 2000.gadā tika pārkrauts par 5.7% vairāk nekā 1999.gadā. No tām 90% ir tranzītkravas (Ventspils ostā tās veido gandrīz 100%, Rīgas un Liepājas ostās aptuveni 75%).

Lielākā daļa no tranzītkravām (vairāk nekā 60%) ir jēlnafta un naftas produkti.

Nozīmīgas kravu grupas ir minerālmēsli un kokmateriāli. Līdere starp reģionālajām ostām ir Skultes osta.

      Latvijas Dzelzceļš. Tranzītpārvadājumi pa dzelzceļu sasniedz 4.5% no visām pārvadātajām kravām. 20z00.gadā pamazām sāk uzlaboties dzelzceļa kravu apgrozījuma rādītāji. Labākus saimnieciskos rādītājus iegūt apgrūtina valsts sociālo funkciju risināšana – valsts un pašvaldības nesedz dzelzceļa pasažieru pārvadājumu radītos zaudējumus.

Autopārvadātāju problēma – nepietiekamais Krievijas atļauju skaits.

Autotransporta kravu apjomi 2000.gadā samazinājušies par 1.5%. Pēdējos gados Latvijas lielākās investīcijas ieguldītas tieši galvenajos tranzīta koridoros un ostās.

Mežu nozare . 2000.gads visiem mežu nozares uzņēmumiem nav bijis vienāds, jo daudzi cieta no eiro kursa krituma, tāpēc samazinājās to neto apgrozījums, tomēr daudzi 2000.gadā uzrāda lielāku neto apgrozījumu nekā 1999.gadā.

Bez eiro, ieņēmumu apgrozījumu ietekmēja arī uguns. Piemēram, A/S Vulkāns neto apgrozījums ugunsgrēka dēļ 2000.gadā bija par 1.49 milj.Ls mazāks nekā 1999.gadā. Arī SIA Ventspils koks cieta no ugunsgrēka.

Neraugoties uz grūtībām, 2000.gadā mežu nozares devums eksportā ir palielinājies līdz 43.2% no Latvijas kopējā eksporta.

Tekstilindustrijas ražošanas apjomi pieauguši par 10%. Lielākā daļa tekstilindustrijas uzņēmumu plāno strādāt ar tādu ražošanas pieaugumu, lai šogad sasniegtu Krievijas ekonomiskās pirmskrīzes  sākuma līmeni. Šiem uzņēmumiem, lai varētu modernizēt savas ražotnes, trūkst apgrozāmo līdzekļu. Pelnīt traucē valūtas kursa svārstības (Ls piesaistīts SDR grozam).

Būvniecība. 2000.gadā turpina ikgadējo augšupeju. Ši nozare kopš 1998.gada ir viena no dinamiskākajām nozarēm. No 1995.-2000.g. ražošanas apjomi tajā ik gadu pieaug vidēji par 9.4%.

Pozitīvie rādītāji: - pastāvīgo būvdarbu apjoma pieauguma tempi; būvmateriālu kvalitātes paaugstināšanās, būvniecības pakalpojumu eksporta pieaugums.

2000.gadā notika būvmateriālu cenu samazināšana par 4.1%. Būvniecības nozare ir viena no nedaudzajām, kur saglabājas ļoti zems bezdarba līmenis, trūkst augsti kvalificēti speciālisti, to kompensē ar ārvalstu speciālistu piesaisti. 2000.gadā lielākā daļa 57.4% būvniecības koncentrēta joprojām Rīgā (2.vietā – Ventspils, 3. – Rīgas rajons).

Būvniecības kavējošais faktors reģionos: neattīstīta teritoriālā plānošana, vietējām pašvaldībām nav ne plānojuma, ne apbūves noteikumi. Visvairāk 2000.gadā tika būvēti tirgi, samazinājušies ielu un ceļu būvniecības apjomi. Dzīvojamo ēku būvniecība samazinājusies par 4.7%. Pagaidām dzīvojamā sektora būvniecībā Latvijā dominējošais ir privātais kapitāls, kas tiek ieguldīts galvenokārt savrupmāju individuālās apbūves attīstībā.

Sakari. Telekomunikāciju uzņēmumiem joprojām lielākā peļņa Latvijā. LMT – 25.67 milj., Lattelekom – 23.32 milj.

MAKROEKONOMISKĀS PLŪSMAS

Kopumā aprit 3 veidu makroekonomiskās plūsmas.

  1. Plūst resursi jeb ražošanas faktori – zeme, darbs, kapitāls, uzņēmējdarbības spēja (peļņa).
  2. Preces jeb produkti (saistīts ar ražošanu, darba gala rezultāta produkti).
  3. Nauda – praktiski plūst kopā ar 1. un 2. plūsmu. Nauda plūst divos veidos, kuri mainās:
  • Ieņēmumi un izmaksas ir viena un tā pati naudas forma;
  • Līdzsvara nosacījumi balstās uz – vai izmaksas sakrīt ar ienākumiem.

Izņēmums šim principam ir tad, ja naudai neko pretī nedod: nodokļu iekasēšana, transferti, sociālā un humanitārā palīdzība, pensijas, pabalsti, stipendijas.

Investīcijpreces:

  1. Celtniecības pakalpojumi
  2. Visi ražošanas līdzekļi, pamatlīdzekļi
  3. uzkrājumi.

Investīcijpreces ir domātas nākotnei, attīstībai un atdeve būs pēc kāda laika. Piemēram, ieguldījumi zinātnē.

Investīciju avoti:

  1. iekšējie (amortizācijas atskaitījumi, nesadalītā peļņa),
  2. ārējie (banku kredīti, vērtspapīru pārdošana).
MAKROEKONOMIKAS PAMATRĀDĪTĀJI
  1. Makroekonomiskās plūsmas

Lietas, kas aprit ekonomikā  – resursi, produkti, nauda.

  1. Kopprodukts

Kopprodukts – valsts ekonomikā gada laikā saražoto galaproduktu un pakalpojumu kopējā tirgus vērtība.

Makroekonomikā vērtē  kopprodukta pieauguma tempus. Tie parāda vai ekonomika ir augoša un attīstās.

IKP apjoms uz vienu iedzīvotāju (absolūtais rādītājs).

IKP pieauguma tempi

1990.gada sākumā IKP ievērojami krītas, sākot no 1995.gada tempi sāk augt, krīze tiek pārvarēta. 1997.gadā sasniegts augsts rezultāts ~8.5%.

1998.gadā sakarā  ar Krievijas finansu krīzi, pieauguma tempi samazinājās ~2.6%, strauji pieauga bezdarbs.

1998.gadā ~3.9%, 1999.gadā  ~1%.

2000.g. Latvijas tautsaimniecībā  kopumā bija veiksmīgs, to apliecina aigstie makroekonomiskās attīstības rādītāji. IKP pieaugums bija augstākais starp visām ES kandidātvalstīm, sasniedzot 6.6%. Šādu tempu pieaugumu 2000.gadā noteica veiksmīgā attīstība daudzos tautsaimniecības sektoros (Latvija ir apsteigusi Igauniju).

2001.gada pirmajā pusē  IKP pieaugums ir straujš 8.2%.

  1. Nodarbinātība

Vērtē nodarbināto skaitu nozaru struktūrā un bezdarba līmeni valstī.

Bezdarba līmenis Latvijā  krasi atšķiras pa reģioniem. Rīgā un Ventspilī ir zemākais bezdarbs ~ 3;4%. Latgalē vislielākais ~20%.

    Gads 1997 1998 1999 2000
    Pavisam nodarbināti (tūkstošos cilvēku) 1037 1043 1038 1038
    Nodarbināti privātajā sektorā (tūkst.) 680 712 727 741
    Reģistrētie bezdarbnieki(tūkst.) 84934 111383 109497 93283
 
 
  1. Cenu vidējais vai vispārējais līmenis
    • inflācija
    • deflācija

      Vasaras mēnešos parasti tiek novērota deflācija, saistīta ar pārtikas produktu cenu samazinājumu. Uz 01.09.2000. gada inflācija bija 2.5%. Zema inflācija parāda stabilitāti ekonomikā. Uz 01.12.2000.tā bija 2.6% apmērā, kas tiek uzskatīta par apmierinošu. Uz 01.10.2001.inflācija ir ~1,...%

  1. Fiskālie rādītāji
    • budžets, budžeta deficīts % no IKP, fiskālais deficīts.

    Pieļaujamā robeža, kuru nosaka ES valstis ir 3 % no KP. Palielinot budžeta deficītu līdz 2.46% no IKP (Latvija SVF solīja 2%, Latvijā var tikt apdraudēts investīciju pieplūdums. Sākotnēji valdībā iesniegtajā projektā deficīts bija plānots 1.73% no IKP, taču valdība nolēma palielināt izdevumu daļu par 20 milj.Ls, no kuriem lielāko daļu – 11.6% - piešķirs veselības aprūpei.

    2002.gada budžets ir veidots, prognozējot nākamgad 6% IKP pieaugumu salīdzināmajās cenās un 3% inflāciju. IKP prognoze ir lielāka nekā sākotnēji, ņemot vērā Latvijas pašreizējos attīstības tempus un nākotnes iespējas.

    • valsts parāds (uzkrātie, aizņemtie līdzekļi). Tiek pieļauts 60% no IKP, Latvijā ~14%.
  1. Monetārie rādītāji
    • procentu likmes naudas tirgū, refinansēšanas likme 3.5%, inflācija, ilgtermiņa kredītu procenti, valsts vērtspapīru likmes.
  1. Ārējā ekonomiskā darbība
    • ārējais tirdzniecības stāvoklis, maksājumu bilance (negatīva bilance – valstī tīrais imports, pozitīva – tīrais eksports).

   Latvijā  šī bilance ir negatīva, imports pārsniedz eksportu. Salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem, situācija ir mazliet uzlabojusies.

IEKŠZEMES KOPPRODUKTS, TĀ APRĒĶINA METODES
 

   IKP –  raksturo visu valstī esošo saimniecisko vienību gada laikā  saražoto galaproduktu.

IKP aprēķina metodes

    1. Ražošanas metode

      Vienīgā metode, kas parāda nozaru struktūru.

      1. Kopējā produkcijas izlaide
      2. Starppatēriņš
      3. Pievienotā kopējā vērtība (1.-2.)
      4. Netiešie nodokļi

      KP = 3.+4.

  1. Klasiskā metode (izmaksu metode).
      1. Mājsaimniecību individuālās patēriņa izmaksas
      1. Uzņēmumu investīciju izmaksas
      2. Valdības preču un pakalpojumu iepirkumu izmaksas
      3. Tīrais eksports

      KP = 1.+2.+3.+4.

  1. Aprēķins pēc ienākumiem
      1. Darba samaksa
      1. Peļņa
      2. Rente
      3. % no kapitāla
      4. Amortizācijas atskaitījumi
      5. Netiešie nodokļi

      KP = 1.+2.+3.+4.+5.+6.

IEKŠZEMES KOPPRODUKTA IZLIETOJUMS

KP pēc izmaksām (AD) = C+I+G+X

IKP sastāv no galapatēriņa izdevumiem (mājsaimniecību patēriņš C, valsts izdevumi –G), investīcijām (tās sastāv no izmaksām par investīciju precēm un krājumu izmaiņām gada laikā), tīrā eksporta - X( importa un eksporta starpība).

IKP vērtē gan faktiskās cenās, gan vidējās cenās. Vidējās tiek izmantotas, lai varētu salīdzināt IKP dinamiku ar iepriekšējiem gadiem. Latvijā par bāzes gadu parasti ņem 1995.gadu.

Izmaksu plūsmas aprēķina:

C= a+bY (a –minimālais patēriņš, ja ienākumi ir 0 (tiek patērēti iepriekšējo gadu uzkrājumi), b – koeficents, kas parāda kāda daļa no ienākumu pieauguma tiek patērēta, Y – kopējie ienākumi).

Описание работы
Tautsaimniecības nozares, to klasifikācija. Latvijas tautsaimniecības nozaru struktūra, to attīstības problēmas. Makroekonomikas plūsmas, makroekonomikas pamatrādītāji. Iekšzemes kopprodukts, tā aprēķina metode. Iekšzemes kopprodukta izlietojums. Nodarbinātības rādītāji. Inflācija, tās aprēķina metodes. Ekonomiskā augsme, tās būtība, noteikšana, nozīme. Ekonomiskās augsmes faktori.
Содержание
содержание отсутствует