Mārketinga pielietojums uzņēmuma SIA ”Akvaparks” stratēģiskajā plānošanā

     Kā  redzams 1.2. attēlā, lai sasniegtu mārketinga mērķus, ir nepieciešama stratēģija, kura ietver dažādu mārketinga pasākumu kompleksu. Nosaukums „komplekss” atgādina, ka ir jāievēro pareizais līdzsvars starp dažādiem mārketinga elementiem. Piemēram, ja jauns produkts netiek pieprasīts, tad vajadzētu mainīt produktu, piedāvāt to atbilstošu klientu vajadzībām, radīt to tādu, kādu vēlas to redzēt klienti vai uzlabot kvalitāti, nevis, piemēram, pazemināt cenu. Nopietnākos mārketinga vadības lēmumus var iedalīt sekojošās kategorijās:

1. produkts: definē uzņēmuma piedāvājuma raksturīgākās iezīmes, lai tās atbilstu klientu vajadzībām;
2. cena: tiek nolemts, kāda būs cenu stratēģija; arī tad, ja uzņēmumā nolemj neprasīt maksu par piedāvājumu, ir jāsaprot, ka tā tomēr ir cenu stratēģija;
3. veicināšana: iekļauj reklāmu, pārdošanu, pārdošanas veicināšanu un atmosfēru – radīt klientiem pareizu iespaidu, izmantojot darba vidi;
4. vieta: uz kuru tiek piegādāts produkts vai pakalpojums un tā piegādes veids (tieši, produkta piegāde uz mājām, saņemšana izgatavošanas vietā u.c.).¹¹

     Iepriekš  minēto mārketinga pasākumu mijiedarbību shematiski var attēlot sekojoši (sk.1.2. att.):

     

 
 1.2. attēls Mārketinga pasākumu komplekss¹²

     Mārketinga pasākumu kompleksa mērķis ir pieņemt lēmumu, kurš koncentrētu četrus pamatelementus, kas redzami 1.2. attēlā, uz klientu noteiktā mērķa tirgū. Ņemot vērā 1.2. attēlā atspoguļoto mārketinga pasākumu kompleksu, tā nozīmīgākie faktori ir sekojoši (sk.1.2.tab.):

     1.2. tabula

     Mārketinga pasākumu kompleksa nozīmīgākie faktori¹³

 

     Ņemot vērā mārketinga pasākumu kompleksa četrus nozīmīgākos elementus un tiem pakārtotus nozīmīgākos faktorus, kas atspoguļoti 1.2. tabulā, tūrisma uzņēmumā jāveic nopietns plānošanas, organizēšanas, vadīšanas un kontroles darbs, jo tūrisma uzņēmumā bez noteiktas sistēmas nevar veiksmīgi ieviest 1.2. tabulā atspoguļoto faktoru efektīvu darbību ar mērķi realizēt klientu vēlmes un nodrošināt tūrisma uzņēmuma stabilu attīstību mainīgos ekonomiskos apstākļos.

     Mārketings ir ne tikai rūpīga un vispusīga tirgus izpēte, bet arī aktīva iedarbošanās uz klientu, viņa vajadzību veidošanu. Pirms uzņēmējs sāk kaut ko piedāvāt un pārdot, galvenais ir noskaidrot, kam ir vajadzīga konkrētā prece, produkcija vai pakalpojums, t.i., jāizzina mērķa tirgus. Mērķa tirgus ir pircēju grupa ar līdzīgām vēlmēm un vajadzībām, kas gatava visvairāk pirkt uzņēmuma piedāvātās preces vai pakalpojumus, nodrošinot lielākus un stabilākus ieņēmumus. Parasti mērķa tirgus noteikšanai izmanto demogrāfisku raksturojumu, piemēram, vecumu, dzimumu, ienākumu līmeni vai nodarbošanos.

     Lai tūrisma uzņēmums veiksmīgi darbotos, tam ir nepieciešama informācija par:

1. mērķa tirgu;
2. klientu izvēles kritērijiem,
3. konkurentiem,
4. cenām,
5. piedāvājuma realizācijas vietām un iespējām u.c.

     Mārketinga lēmumu pieņemšanā svarīgs līdzeklis ir informācija, kuru var iegūt no mārketinga pētījumiem gan globālā – valstiskā, gan šaurākā – uzņēmuma mērogā. Mārketinga pētījumi ir sistemātiska datu apkopošana un analīze par visām mārketinga problēmām: cenu politiku, reklāmas efektivitāti, veiksmīgākiem sadales kanāliem u.c.

     Sistemātiska datu apkopošana un analīze ir īpaša tūrisma uzņēmuma darbības sastāvdaļa, kas izstrādā un organizē informācijas iegūšanu mārketinga problēmu un iespēju noskaidrošanai, un lēmumu pieņemšanai. Informācijas iegūšanai var izmantot gan iekšējo informāciju, piemēram, uzņēmuma apgrozījums, vidējais klientu skaits u.c., gan arī ārējo informāciju, piemēram, katalogi, izstādes, statistikas dati, komerciālie izdevumi, internets u.c. Tos sauc par sekundāriem datiem, jo tā ir “otrreizējā” informācija. Bet primārie dati ir tāda informācija, ko tieši ievāc no klientiem speciāli mārketinga pētījumu vajadzībām. Pie primāro datu iegūšanas metodēm var minēt novērošanu, aptauju (anketēšanu), eksperimentu u.c.

     Tūrisma uzņēmuma piedāvājuma un klienta vēlmju saskaņošana ietver sevī  mārketinga kompleksa veidošanu un pārvaldību, kā arī  mārketinga vides pārraudzīšanu un regulāru izvērtēšanu. Tas viss veido mārketinga kompleksu ar konkrētam tūrisma uzņēmumam raksturīgo konkrēto mārketinga pasākumu plānu.

     Mārketinga pasākumu plānu var sākt veidot ar īsu pārskatu par šī plāna sastādīšanas mērķiem, piemēram, mārketinga pasākumu plāns tūrisma uzņēmumā var būt sekojošs:

1. mārketinga pasākumu plāna īss pārskats - galvenokārt domāts, lai tūrisma uzņēmuma vadība pēc iespējas īsākā laikā un koncentrētā veidā uztvertu mārketinga pasākumu plāna saturisko pusi;
2. esošās tirgus situācijas analīze - sadaļa ietver informāciju par tūrisma tirgus stāvokli, piedāvājumu un konkurējošiem tūrisma tirgus dalībniekiem;
3. veicamie uzdevumi - satur informāciju par tūrisma uzņēmuma uzdevumiem attiecībā uz pakalpojumu preču zīmi;
4. problēmu risinājumi - apskata jautājumus, kas saistīti ar apgrūtinājumiem veikt izvirzītos uzdevumus;
5. mārketinga stratēģija - izvēlētā mārketinga pieeja, kas tiks izmantota, lai sasniegtu izvirzītos mērķus;
6. rīcības programma - nosaka katra tūrisma uzņēmuma darbinieka pienākumus un darbu izpildes termiņus;
7. budžets – mārketinga pasākumu plāna izpildei nepieciešamie līdzekļi un iespējamie finanšu ieguvumi no tā izpildes.

     Mārketinga vide, kurā strādā tūrisma uzņēmumi, ar katru gadu mūsu valstī kļūst arvien sarežģītāka. Tāpēc mārketinga pasākumu plānā svarīgi izpētīt tūrisma uzņēmuma neizmantotās iespējas, t.i., jāveic mārketinga auditu. Par mārketinga auditu sauc sistemātisku un vispusīgu uzņēmuma darbības, vides, mērķu un stratēģiju izpēti ar nolūku atrast uzņēmuma neizmantotās iespējas. Mārketinga audits sastāv no piecām daļām:

1. mārketinga vides audits;
2. mārketinga stratēģijas audits;
3. mārketinga sistēmu audits;
4. mārketinga iedarbīguma audits;
5. mārketinga funkciju audits.

     Katram mārketinga auditam ir jāveic arī analīze. Tajā ietilpst to faktoru uzskaitījums, kas raksturo tūrisma uzņēmuma stiprās un vājās puses, salīdzinot ar konkurentiem. Šāda veida analīzē nepieciešams ietvert izmaksu analīzi, kā arī jābūt skaidram izklāstam par uzņēmuma iespējām un risku tūrisma tirgū. Līdz ar to studiju darba autore secina, ka šajā aspektā tūrisma uzņēmumā ir jāizstrādā nopietna mārketinga stratēģijas un rīcības programma. Būtībā šo stratēģiju mārketinga plānā nepieciešams aprakstīt kā mārketinga pasākumu loģisku shēmu, ar kuras palīdzību tūrisma uzņēmums var cerēt izpildīt savus mārketinga uzdevumus. Tā sastāv no mērķa tirgus stratēģijas, pozicionēšanas un izdevumu kalkulācijām. Mārketinga stratēģijai jāņem vērā visi tie tūrisma tirgus segmenti, kuros uzņēmums darbojas, kur katram segmentam ir nepieciešams izstrādāt atsevišķu mārketinga stratēģiju. 
 

     Secinājumi:

     1. Analizējot tūrisma mārketinga sekmējošos faktorus, studiju darba autore secina, ka veiksmīga tūrisma uzņēmuma darbība valstī ir atkarīga no katrā konkrētā uzņēmumā izveidotās mārketinga stratēģijas.

     2. Galvenais ievērot, ka tūrisma uzņēmuma mārketinga darba pamatā ir klientu vēlmju apmierināšana, nodrošinot viņus ar īsto produktu par īsto cenu, pārdodot to īstajā vietā, nodrošinot ar īsto informāciju un darot to labāk par konkurentiem. 
 

     Priekšlikumi:

     1. Pēc darba autores domām tūrisma uzņēmuma vadībai jāapzina tūrisma tirgus un uzņēmuma vieta tajā, jāizvirza savi mērķi un jānosaka savas darbības stratēģijas sastāvdaļas.

     2. Jāpēta tūrisma tirgus izmaiņu dinamika pēdējos gados un jāizveido klientu vajadzību raksturojumu. Šajā jomā studiju darba autore uzskata, ka liela nozīme ir mārketinga attīstības tendencēm ne tikai mūsu valstī, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs un pasaulē kopumā. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

2. SIA „Akvaparks” darbības raksturojums

     SIA „Akvaparks” ir Ziemeļeiropā lielākais ūdens atrakciju parks, kas darbojas visu gadu, tas ir uzbūvēts Karību stilā. Ūdensparka trīs stāvos ir izvietotas dažādas atrakcijas, kas dienā var uzņemt 3500 apmeklētājus, ļaujot vienlaicīgi parkā atrasties 1100 apmeklētajiem, tai skaitā arī invalīdus, akvaparka aprīkojums izgatavots Kanādā. Akvaparks ir sadalīts četrās zonās, kur atrakcijas un izklaides var izvēlēties atbilstoši apmeklētāju vecumam, interesēm un temperamentam. Akvaparka apmeklētajiem pieejamas vairāk kā 40 atrakcijas.

     Atrakciju parku industrijas attīstība sākās viduslaikos, Eiropā, kad izpriecu parki sāka rasties daudzu Eiropas pilsētu nomalēs. Šie parki bija priekšgājēji mūsdienu atrakciju parkiem, kuru pazīmes bija atpūta, izklaides, spēles, kā arī atrakciju izbraucieni, kuri gan nav salīdzināmi ar mūsdienu piedāvātajiem. Ūdens atrakciju parku attīstība aizsākās ASV 1971. gadā, kad Dils Krouls, amerikāņu uzņēmējs uzcēla ūdens slidkalniņu savā atpūtas nometnē kalnos. Un jau 1980.gadā sākās tematisko parku ērā, kas ienesa strauju attīstību ūdens parku industrijā. 
Atrakcijām, tāpat kā citam produktam tūrisma industrijā, apmeklētāju cerības un to apmierinātības uztvere, kā arī naudas vērtība ir pārmaiņu un attīstības nebeidzamais stāvoklis.

     Līvu Akvaparks ir īpaši draudzīgs atpūtai ar bērniem. Vasaras periodā  tiek atvērta arī āra teritorija ar papildus atpūtas iespējām - sauļošanās terase ar krēsliem, baseini, atrakciju kalniņi un bistro, kā arī unikāla atrakcija - Strūklaku sala Chupa Chups. Tā ir vienīgā tāda tipa atrakcija ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropā. Strūklaku sala Chupa Chups piedāvā izklaides jauniešiem, bērniem un viņu vecākiem, izbaudot spēles un rotaļas ar ūdeni. Dažādu augstumu un variāciju ūdens labirinti, laistīšanās iekārtas un ūdens spēļu konfigurācijas izvietotas 350 m² platībā ar vairāk nekā 50 strūklakām.

     „Akvaparka” celtniecība tika uzsākta 2002.gada novembrī un pilnībā pabeigta 2003.gada decembrī. Akvaparka būvniecībā ieguldīti 16 miljoni eiro, vasaras terases izveidē investēti vēl 350 tūkst. latu. 2004. gadā ūdens atrakciju parka apgrozījums sasniedza 2,7 milj.latu. Ūdens atrakciju parka Līvu Akvaparks apgrozījums 2008. gada deviņos mēnešos, pēc operatīvajiem datiem, ir gandrīz 2.8 miljoni latu. Salīdzinot ar attiecīgo laika periodu 2007. gadā, apgrozījums palielinājies par 6%. Savukārt 2009.gadā "Akvaparks" strādāja ar 1,788 miljonu latu apgrozījumu un cieta 857,6 tūkstošu latu zaudējumus.

     No kopējā Līvu Akvaparks apmeklētāju skaita 47% ir Latvijas iedzīvotāju, 25% no Lietuvas un 18% no Igaunijas, citi- 10%.

     Atrakciju parki tūrisma biznesā ir uzskatāmi par galvenajiem tūristu piesaistes objektiem, kurus jau izsenis apmeklē vislielākais apmeklētāju skaits. Kopumā pieprasījums pēc atrakciju parkiem ir neizmērojams, atrakciju parku pirmsākumi meklējami Eiropā un konkrēti Londonas Vokshols un Reinelāgas parki datējami ar 17. un 18.gadsimtu, bet Dānijas slavenais Tivoli parks, kuru atklāja 1843.gadā, ir kļuvis par vienu no visatpazīstamākajiem izklaides centriem pasaulē, kas ik gadus piesaista vairāk nekā četrus miljonus apmeklētāju. Bakena, kas atrodas netālu no Kopenhāgenas, pretendē uz pasaules vecākā izklaides parka statusu, kas atklāts 1583.gadā. Ūdens atrakciju parki kļuvuši īpaši populāri 20.gadsimta 50-tos gados.¹⁴ 

     Secinājumi:

     1. Pētāmajam uzņēmumam ir maz un nenozīmīgi tiešie konkurenti, kaut gan pati izklaides nozare ir ļoti piesātināta un nozarē kopumā valda spēcīga konkurence.

     Priekšlikumi:

     1. SIA “ Akvaparka” vadībai jāpiesaista arī visas Latvijas, attālāko reģionu iedzīvotājus uz izklaides parka apmeklēšanu, veidojot zemākas cenas prieku baudīt gribošajiem. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

3. Mārketinga pielietojuma izpēte SIA “Akvaparks” stratēģiskajā plānošanā

    Atšķirībā  no vēsturiskajiem objektiem, efektīvai tūristu plūsmas piesaistei, tematiskie atrakciju parki ir regulāri jāatjauno, jāinvestē  diezgan lieli līdzekļi jaunu atrakciju izveidē – gan, lai likt apmeklētājam atgriezties vēlreiz, piedāvājot jaunus iespaidus, gan, lai pieaugošās konkurences apstākļos piesaistītu jaunus klientus, tas attiecas arī uz starp Baltijas valstīm vadošo ūdens atrakciju parku – Līvu Akvaparku. Protams, atrakciju parku spēja piesaistīt tūristus atkarīgs ne tikai no to piedāvājuma, bet arī visa reģiona spējas ieinteresēt tūristus, kas attiecas īpaši uz mazāka mēroga atrakciju parkiem, kā arī no prestiža un atpazīstamības.

    Tāpēc lietderīgi veikt mārketinga iekšējās un ārējās vides analīzi.

    Mārketinga iekšējā jeb mikrovide ir tūrisma uzņēmuma iekšējā  vide, kurā notiek konkrētu tūrisma uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšana. SIA Akvaparks” iekšējo mārketinga vidi veido tie faktori, kurus vadība var ietekmēt vai mainīt, piemēram:

1. uzņēmuma mērķi (stratēģija, kārtējie uzdevumi);
2. darbinieki (viņu zināšanas, prasmes, uztvere, iemaņas);
3. uzņēmuma struktūra (darba dalīšana, funkciju sadale un izpilde);
4. tehnoloģija (iekārtu izmantošana, informācijas sistēmas);
5. uzņēmuma kultūra;
6. uzņēmuma vadītāja darba stils u.c.

      SIA Akvaparks” mārketinga ārējā vide jeb makrovide satur visus ārējos spēkus un organizācijas, ar kurām tūrisma uzņēmums sastopas savā ikdienas un mārketinga stratēģiskajā darbībā. Makrovidi tūrisma uzņēmums nevar kontrolēt, tomēr tās faktori var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību. SIA Akvaprks” ārējo vidi veido šādi galvenie faktori:

1. ekonomiskie faktori – inflācija, bezdarbs, dzīves līmenis, valsts ekonomikas augšupeja vai lejupslīde, reorganizācija;
2. sociālie, kultūras un demogrāfiskie faktori – kultūras līmenis, iedzīvotāju skaita dinamika;
3. tehnoloģiskie faktori – jaunu ražošanas un sakaru tehnoloģiju attīstība, zinātnes un tehnikas attīstība;
4. tiesiskie faktori – šie faktori ietver mijiedarbību starp tūrisma uzņēmumu un valdību vai likumdevējiem, likumdošana, nodokļu politika;
5. institucionālie un informatīvie faktori – tūrisma uzņēmuma darbības normālai norisei nepieciešamās neražojošās sfēras iestādes un organizācijas: bankas, apdrošināšanas kompānijas, pakalpojumu un konsultāciju dienesti, reklāmas aģentūras u.c.

      SIA „Akvaparks” mārketinga darbu ietekmē tāds faktors, kā produkta dzīves cikls, kas tūrisma produkta vai pakalpojuma piedāvājumā un realizācijā piedzīvo produkta ieviešanas, augšanas un norieta stadijas. Zinot stadiju, kurā produkts vai pakalpojums atrodas, SIA „Akvaparks” vadība un darbinieki var plānot pareizo mārketinga taktiku.

      Analizējot produkta dzīves ciklu SIA „Akvaparks”, darba autore secina, ka uzņēmumā ir piedzīvotas gan ieviešanas, gan augšanas, gan brieduma stadijas. Šobrīd tūrisma uzņēmums atrodas brieduma stadijā, jo uzņēmums patstāvīgi paplašinās, piedāvajot jaunus pakalpojumus saviem apmeklētājiem, nodrošinot gandarījumu par katru pavadīto stundu Līvu Akvaparka teritorijā. Lai iegūtu jaunas idejas un apgūtu jaunākās tehnoloģijas, tūrisma uzņēmumam jāplāno konkrētus finanšu līdzekļus dažādu organizatorisku pasākumu realizēšanai gan vietējā mēroga, gan starptautiska mēroga tūrisma izstāžu apmeklējumiem, kas var veicināt ienākošā tūrisma attīstību.

      Mārketings SIA „Akvaparks” balstās uz galvenajiem teorijās noteiktajiem mārketinga elementiem:

• produkts vai pakalpojums;
• produkta vai pakalpojuma cena;
• produkta vai paklapojuma virzīšana tūrisma tirgū,

Tāpēc turpmāk tiks pētīts un analizēts katrs no iepriekš minētajiem mārketinga elementiem.

      3.1. SIA „Akvaparks” produktu raksturojums

      Lai veicinātu SIA „Akvaparks” perspektīvo attīstību, uzņēmuma vadība ir izvirzījusi:

• misiju : popularizēt Latviju kā pievilcīgu un drošu tūrisma galamērķi;
• vīziju: būt par tūrisma uzņēmumu, kurā norisinās aktīva kultūras dzīve;
• mērķi : Nākamajos 10 gados kļūt par vadošo, ar jebkura transporta veidu ērti sasniedzamu, reģionālu ( Latvija, Skandināvija, Baltija, Krievija) izklaides kompleksu, kas orientēts uz vidusmēra ģimenes ar bērniem izklaidi tematiskā drošā un relaksējošā vidē, veicinot tūrisma attīstību Jūrmalā. 

SIA „Akvaparks” uzņēmumā  atbilstoši tiek piedāvāti dažādi pasākumi:

• ekskursijas, gida pakalpojumi (sadarbība ar Jūrmalas Tūrisma biroju”);
• konferenču, semināru telpas;
• viesnīcas pakalpojumi(līdz 15 personām īpašas guļvietas);
• svinību organizēšana un vadīšana;
• kultūras un izklaides pasākumi;
• izstādes;
• ērtības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;
• ēdināšanas pakalpojumi.