Studiju darbs studiju priekšmetā „Tirgzinības”

3. Situācija citur pasaulē

Pēdējā laikā novērojams, ka samazinās Argentīnas pienesums kopējā medus piedāvājumā pasaulē. Tas izskaidrojams ar to, ka šajā valstī mainās lauksaimniecības politika – fermeri no rapša audzēšanas „pārsviežas” uz sojas pupiņu audzēšanu, kas diemžēl (vai par laimi) nav nekāds labais medus augs.

Samazinās arī kopējais saražotā medus apjoms pasaulē – tas skaidrojams arī ar bišu saimju skaita samazināšanos ASV un pieaugošo bišu mirstību citur pasaulē.

Savukārt iedzīvotāju skaits pasaulē pieaug un pieaug arī  cilvēku vēlme lietot uzturā medu. Uzlabojoties dzīves līmenim kādreizējās jaunattīstības valstīs, šo valstu iedzīvotāji paši lieto vairāk uzturā medu un līdz ar to mazāks medus % tiek eksportēts.

Minētā situācija medus tirgū ietekmē arī  medus cenas – tās kļuvušas ļoti svārstīgas – medu iespējams iegādāties par cenām sākot ar nepilnu dolāru par kilogramu, līdz pat 2 dolāriem par kilogramu. Runājot par Eiropu, jāsaka, ka šis reģions ir lielākais medus importētājs pasaulē. Loģiski, ka lielākie medus ražotāji uz mums raugās ar cerībām un mēģina piedāvāt visāda veida medu, par dažāda līmeņa cenām. Diemžēl, arī medus viltojumi tiek piedāvāti par ļoti zemām cenām. Šī tendence ļoti negatīvi ietekmē Eiropas iekšējo biškopības nozari – Eiropas medus ražotāji sāpīgi izjūt importa medus cenu spiedienu.

Secinājumi un priekšlikumi

1. Darbā aplūkotais produkts - dabiskais medus - Latvijā tiek ražots, importēts un nedaudz arī eksportēts;
2. No medus veidiem visvairāk tiek saražots dažādu ziedu medus - 61 %;
3. Latvijā biškopības produktu realizācija galvenokārt notiek divējādi: ražotājs - pircējs un ražotājs – vairumtirdzniecība – mazumtirdzniecība – pircējs;
4. Galvenā kopīgā visu uzņēmumu iezīme ir tā, ka visi uzņēmumi pamatā dod priekšroku Latvijā ražotam / ievāktam medum. Ārpus galvaspilsētas atrodošies uzņēmumi ir kritiskāk noskaņoti pret citās valstīs saražoto medu nekā Rīgā.
5. Importētais medus ir ievērojami lētāks un tādēļ iedzīvotāji bieži izvēlas lētāku, nevis kvalitatīvu un dārgāku preci.
6. ES iedzīvotāji izvēlas ekoloģiski tīrus produktus, tādēļ Latvijā iegūtajam medum nākotnē palielināsies eksports.
7. Ņemot vērā, ka Latvijas tirgu piesātina nekvalitatīvs importētais medus, būtu vēlams palielināt ievedmuitas likmi no tām valstīm, kur sanitārās kontroles standarti nav tik augsti.
8. Tā kā tirgū bieži tiek piedāvāts lētāks, mazāk kvalitatīvs un nezināmas izcelsmes medus, vajadzētu aizsargāt vietējos ražotājus. Tas būtu izdarāms palielinot valsts dotācijas, kas samazinātu medus pašizmaksas un medus būtu pieejamāks plašākam iedzīvotāju skaitam.
9. Papildus iepriekš minētajam vēl varētu ieviest importa un eksporta licences dabiskajam medum, sanitārajai robežinspekcijai - veikt stingrāku veterināro kontroli robežpunktos.

Izmantotā literatūra

• Latvijas Biškopības biedrība.- http://www.strops.lv/
• Latvijas biškopības nozares attīstības nacionālā programma. -http://www.strops.lv/
• Latvijas statistikas gadagrāmata 2003.-Rīga: LR Centrālās statistikas pārvalde, 2003.
• Malcenieks 0. Biškopja rokasgrāmata . - Rīga: Avots, 1985.- 298 Ipp
• Šteiselis J. Kas slēpjas aiz Eiropas Savienības durvīm?. Biškopis. - Nr. 1(2001), 14.lpp
• LBB citi savāktie materiāli.