Studiju darbs studiju priekšmetā „Tirgzinības”

 

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE

Inženierekonomikas un vadības fakultāte

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Medus tirgus izpēte

 

Studiju darbs studiju priekšmetā „Tirgzinības”

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīga

2012

 

 

 

Saturs

 

 

 

Ievads..................................................................................................................................................... 3

Vispārēja informācija par biškopību............................................................................................... 4

Biškopības produktu raksturojums.................................................................................................. 5

Situācija Latvijas tirgū......................................................................................................................... 7

Situācija citur pasaulē..........................................................................................................................12

Secinājumi un priekšlikumi...............................................................................................................13

Izmantotā literatūra..............................................................................................................................14

 

 

 

 

 

Ievads

 

Mana izvēlētā kursa darba tēma ir «Medus tirgus izpēte" un mērķis ir izpētīt medus realizācijas iespējas Latvijā.

Bišu saimju izmantošana lauksaimniecības kultūraugu apputeksnēšanā  ir cieši saistīta ar konkrētās lauksaimniecības kultūras audzētāja ieinteresētību ražas kvalitātes paaugstināšanā un arī  kopražas palielināšanā. No bitēm cilvēki iegūst medu, propolisu, ziedputekšņus un vēl citus produktus, kas ir nozīmīgi medicīnā un tautas dziedniecībā.

 

Darba mērķa izpildei tika veikti sekojoši uzdevumi:

• noskaidrot biškopības nozīmi lauksaimniecībā;
• noskaidrot medus realizācijas iespējas Latvijā.

 

Darbā tika pielietotas vairākas metodes

• analīze, sintēze;
• novērojumi, aptauja,
• grafiskā, monogrāfiskā, u.c.

 

Pētījumu periods ir no 2008.gada līdz 2011.gadam. Dati par Latvijas medus tirgu ir nepilnīgi, jo balstās uz LBB datiem un maniem secinājumiem.

 

1. Vispārēja informācija par biškopību

 

Pēc valsts aģentūras Lauksaimniecības datu centra reģistra datiem 2011.gadā valstī  ir 2727 bišu novietņu, kurās ir 51 576 bišu saimes. Pašreiz valstī darbojās viena biškopības organizācija, kurai ir piešķirts šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju organizācijas statuss, tā ir Latvijas Biškopības biedrība. Latvijas biškopības biedrība Latvijā darbojās kopš 1994.gada tās mērķis ir veicināt biškopības nozares ekonomisko attīstību, biškopības produktu ražošanu un realizāciju, kā arī nodrošināt Latvijas biškopju sekmīgu darbību Eiropas Savienības kopējā tirgus ekonomisko attiecību apstākļos. Kā arī nodarbojās ar informatīva un izglītojoša rakstura informācijas apkopošanu un izplatīšanu, piedaļās nacionālās biškopības programmas īstenošanā. Ar detalizētu informāciju par biškopības biedrības aktualitātēm un citiem interesējošiem jautājumiem var iepazīties biedrības mājas lapā www.strops.lv.

Biškopības produktu primārā ražošana nozīmē bišu saimju turēšanu, medus vākšanu un iepakošanu. Citas darbības ārpus biškopja telpām (piemēram: medus izsviešana, izspiešana, iepakošana) nav uzskatāma par primāro ražošanu.

Primārie biškopības uzņēmumi iepako tikai savā bišu dravā iegūto medu.

Biškopis drīkst iesaistīties pārtikas apritē tikai tad, ja uzņēmuma darbība reģistrēta Pārtikas un veterinārajā dienestā. 

Uz primāro biškopības produktu ražotāju jeb biškopi, kurš realizē savā  bišu dravā iegūto produkciju, attiecas prasības, kas reglamentē telpu higiēnu, saskares virsmu un aprīkojuma atbilstību, tehnoloģisko procesu un iepakošanas materiālu atbilstību un atkritumu savākšanas kārtību, kā arī prasības personāla higiēnai.

Biškopis savā  darbībā atbildīgs par saražoto produktu kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī par izplatāmā medus atbilstību 16.09.2003. MK noteikumiem Nr.522 "Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum".

Vispārīgās higiēnas prasības primārajiem ražotājiem noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu  1. pielikumā un Latvijas biškopības biedrības izstrādātajās labas higiēnas prakses vadlīnijās.

 

2. Biškopības produktu raksturojums

Medus

Medus ir viens no retajiem dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, kas nonāk mazumtirdzniecībā bez pārstrādes. To lieto kā dabīgu, veselīgu un enerģētiski bagātu pārtikas produktu. Katram cilvēkam diena ir jāapēd vismaz viena tējkarote medus, bet labāk vienu ēdamkaroti.

Z. Ritmanis grāmatā “Bišu produkti veselībai” raksta: “Dabiskais bišu medus ir salds, sīrupveidīgs un viskozs šķidrums ar savdabīgu smaržu un garšu, ko ražo medus vācējas bites jeb medus bites no augu ziedu nektāra vai lapu izsvīduma.” 16.09.2003. Ministru Kabineta noteikumos Nr. 522 ir sekojoša medus definīcija: “Medus ir dabīga, salda viela, ko bite (Apis mellifera) ražo no augu nektāra vai augu dzīvo daļu sekrēta, vai sūcēj insektu izdalījumiem uz augu dzīvajam daļām, kurus tā vāc, pārveido, papildinot arī ar savām īpašām vielām, nogulsnē, dehidrē, uzglabā un atstāj medus šūnas nobriest un nogatavoties.”

Latvijā biežāk sastopamās medus šķirnes: Liepziedu medus, Pavasara jeb maija medus, Viršu medus, Pieneņu medus, Pīlādžu medus, Meža medus, Āboliņa medus, Amoliņa medus, Griķu medus, Akāciju medus, Saulespuķu medus.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.1. att. Medus veidu struktūra

 

Pārsvarā tirdzniecībā satopams dažādu ziedu medus, daudz mazāk informācijas ir par vienas kultūras medu. 2.1. attēlā uzskatāmi parādīts, ka no medus veidiem visvairāk tiek saražots dažādu ziedu medus - 61 %, pārējie medus veidi ir puslīdz vienādās daļās, bet 1 % sastāda citu ziedu medus.

Latvijas biškopji ražo ne tikai medu vien, bet arī citus biškopības produktus.

Propoliss

Atverot stropu, starp kārēm un uz to pleciņiem var redzēt brūngani zaļu, reizēm dzeltenīgu, vai pat brūngani rūsganu masu, kas spēcīgi un patīkami smaržo pēc papeļu pumpuriem, medus, vaska un vanilīna. Tas ir propoliss, kam piemīt rūgtena garša un kas aptaustot kļūst ļoti lipīgs.

Propoliss ir lipīga sveķveida viela, ar kuru bites aizziež stropā visas spraugas un sašaurina skreju. Bites propolisu izmanto kā siltumizolācijas materiālu, jo tas vāji vada siltumu. Ar propolisu tās pārklāj visus dzīvniekus, kas iekļuvuši stropā un kurus tās pēc nonāvēšanas nespēj izvilkt no stropa laukā. Propoliss aizkavē to pūšanu un pasargā stropu no nepatīkamās smakas.

Propolisa antibakteriālās īpašības ir atkarīgas no augiem, no kuriem tas ievākts, no ģeogrāfiskās vietas, kā arī no ievākšanas un uzglabāšanas veida.  

 

Vasks

Bišu vasks ir viela, kura veidojas bišu dziedzeros – vaska spogulīšos. Bites no vaska pagatavo šūnas.

Biškopībā vasku visplašāk izmanto mākslīgo šūnu pagatavošanai. Vasku izmanto arī rūpniecībā, jo joprojām ir rūpniecības nozares, kur bišu vasku nevar aizstāt ar mākslīgi sintezētiem līdzīgiem vaskiem.

Svaigs vasks ir baltā krāsā, bet stropā, saskarē ar putekšņiem un propolisu, tas kļūst dzeltens. Atkarībā no šūnās izaudzēto peru paaudžu skaita šūnas kļūst tumšbrūnas un pat melnas, no tām izkausētais vasks arī ir tumšāks. Vaskam raksturīgo krāsu un smaržu piešķir minerālvielas, krāsvielas un ēteriskās eļļas, ko tas satur nelielos daudzumos.

Vaska smarža veidojas arī no medus un putekšņiem. Telpā, kur uzglabā vasku, nedrīkst turēt citus produktus ar asām smaržām, jo vasks var tās uzsūkt un zaudēt savu dabisko smaržu.

Pateicoties vaska īpašībām, to plaši izmanto dažādās rūpniecības nozarēs.

Ziedputekšņi

 

 Ziedputekšņi ir veselīgs uztura bagātinātājs, tajos ir daudz bioloģiski aktīvas vielas - tie satur ap 50 dažādu komponentu. Ziedputekšņos ir visas nepieciešamās vielas cilvēka organisma attīstībai: olbaltumvielas, taukvielas, ogļhidrāti, vitamīni, minerālvielas, fermenti, hormoni. Sastāvu nosaka augs, ievākšanas laika meteoroloģiskie apstākļi, ģeogrāfiskā izcelsme un apstrāde – žāvēšana.

Putekšņi ir augu ziedu vīrišķā daļa, ko ievāc bites un izmanto kā olbaltumvielu barību. Pavasarī pirmie saskatāmākie ir kārklu dzeltenie pūpoli, kas noklāti ar dzeltenajām putekšnīcām. Ziedputekšņus bites vāc saulainā, siltā laikā dienas pirmajā pusē no visdažādākajiem dabā ziedošiem augiem un lauksaimniecības kūltūraugiem. Ziedputekšņu krāsa, forma, garša un lielums katram augam ir savs. Pēc šīm pazīmēm var pateikt, no kādiem augiem ziedputekšņi ir savākti. Piemēram, apaļi ir baltajam āboliņam. Krāsa ziedputekšņiem var būt no krēmkrāsas līdz pat melnai.

Bišu maize

Bišu maizi bites gatavo no putekšņiem, kurus tās sanes stropā, izvieto šūniņās un sastampā ar galvu, pārlejot ar medu. Šūniņās sākas pienskābā rūgšana (līdzīgi skābbarības rūgšanai). Rūgšanas gaitā palielinās ogļhidrātu un pienskābes daudzums. Veidojas jauns produkts, koncentrētāks par putekšņiem. Bišu siekalās, medū un putekšņu graudiņos ir fermenti, kuru ietekmē notiek olbaltumvielu, tauku un ogļhidrātu šķelšanās.

 

2. Situācija Latvijas tirgū

 

Biškopji savā ziņā var lepoties ar klientiem, jo mēs esam savas produkcijas patrioti. Nav vajadzīgas lielas kampaņas — "Pērciet Latvijas preci!" —, jo mūsu dravās savāktais ir daudz ejošāka prece nekā ārzemju ziedu "augļi". Tajā pašā laikā arī pircēji var dižoties ar Latvijas dravniekiem. Ne bez pārspīlējuma var teikt, ka Latvijā tiek saražots viens no gardākajiem un veselīgākajiem bišu produktiem pasaulē. Pirmkārt, medus ir kvalitatīvāks, ja tas tiek ievākts vairāk uz ziemeļiem. Otrkārt, jaunajās ES valstīs Austrumeiropā, topot jaunajai lauksaimniecības nozares likumdošanai, tajā iestrādātas "drakoniskas" prasības, kas attiecas gan uz bišu veselību, gan medus kvalitāti un tā pārstrādes sistēmu.

Medus ražošanas kopapjoms

 

Saskaņā ar Valsts aģentūras „Lauksaimniecības datu centra”  apkopotajiem datiem 2011.gadā Latvijā bija reģistrētas 50233 bišu saimju, kas ir par 22357 saimēm vairāk nekā 2010.gadā. No kopējā bišu saimju skaita, daļa bišu saimju atrodas profesionālo biškopju dravās, kurās saimes tiek izmantotas tirgus produkcijas – medus, putekšņu un vaska ieguvei.

Pēdējo gadu laikā medus patēriņš vidēji uz vienu cilvēku nedaudz palielinājies, sasniedzot 1,2 kg gadā.

2009.gadā iegūtā medus daudzums sastādīja 631 000 kg, kas ir par 49 000 kg jeb 8 % mazāk salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Pēdējo 4 gadu laikā bišu saimju skaits un medus kopievākums ir krities.

Medus iepakojums

 

Biznesa segmentā nav vienprātības par vēlamo medus iepakojumu apjomu. Dažādi uzņēmumi un klienti vēlas dažādus medus iepakojumu lielumus.

Kopumā tie, kas izmanto medu ēdināšanā, izvēlas mazākus medus iepakojumu apjomus, nekā ražošanas uzņēmumi.

Apsekojot medus tirgu kopumā, var secināt, ka medus tiek fasēts sākot no 25 g līdz pat 4200 g traukos, iespējami arī individuāli pasūtījumi līdz pat 300 kg.

Medus realizācija

 

Ražotāja sekmes ir atkarīgas ne tikai no saražotā produkta apjoma un kvalitātes, bet arī no realizācijas vietas.

Lielāko dalu, jeb 68 % no savas saražotās produkcijas, t. i., medu, biškopji realizē tieša pārdošana (tirgos, gadatirgos utt.).

Daļa produkcijas, aptuveni 20 % medus, tiek pārdota vairumtirdzniecības uzņēmumiem nefasētā veidā. 8 % no saražotās medus produkcijas tiek realizēti tiešā pārdošanā mazumtirdzniecības uzņēmumiem (veikaliem) un 4 % – pārtikas ražotājiem (konditorejas utml.).

Medus imports un eksports

 

Medus imports Latvijā ir nestabils. Importa apjomi palielinās, jo vietējais piedāvājums ir nepietiekams. Statistikas dati uzrāda, ka, imports no trešajām 2008.gadā ir samazinājies līdz nulle tonnām, savukārt 2009.gadā – importētas 182,7 tonnas. Tas liecina, ka vietējais medus cenu ziņā ir mazāk konkurētspējīgs ar importu no trešajām valstīm. Nozīmīgākie apjomi 2009.gadā tika ievesti no Ķīnas, Brazīlijas, Ukrainas u.c. valstīm. Importētā medus daudzums pieaug arī izdevīgo muitas noteikumu dēļ.

Attiecībā uz medus izvēli Latvijas iedzīvotāji ir visnotaļ izlepuši - viņi labprātāk pērk daudz dārgāko pašmāju bišu savākto medu tirgos un "no rokām" nekā lētāko Ķīnas vai Argentīnas produkciju lielveikalos. Tāpēc arī pirms gandrīz pusotra gada bija jāpārtrauc medus imports, jo pircēji aizjūras preci nepieprasīja. Tomēr Rīgas noliktavu angāri vēl ir pilni ar šo medu un to joprojām var atrast veikalu plauktos. Tajā pašā laikā arī mūsu medu neeksportē - ārzemēs nav pieprasīts tik dārgs un ekskluzīvs produkts.

Medus eksporta apjomi ir nenozīmīgi un parasti nepārsniedz 30 tonnas. Lielākie apjomi tiek eksportēti uz Igauniju, Vāciju un Lietuvu.

 

 

Medus cenas

 

Produkcijas cenu, kā jau visās nozarēs, arī biškopībā  regulē pasaules tirgus, kā arī Eiropas kopējā  cena. Latvijā medus maksā vairāk nekā pasaulē, tāpēc to nav iespējams eksportēt. Teorētiski Latvijas bitenieks savu produkciju var aizvest, piemēram, uz Vācijas tirgu, bet tas nav izdevīgi. Tikko medus atstāj nacionālās valsts robežu, tas iekļūst pasaules "kopējā katlā" un tiek pielīdzināts tā "lētajam galam": medum, kas nāk no Ķīnas, Meksikas vai Argentīnas un kuru uzpircēji iepērk par pusotru diviem eiro kilogramā (apmēram 0,90 Ls/kg).

Kad šis "lētais medus" atnāk līdz Latvijai, vietējie uzpircēji par to dod tikai 1,10 - 1,2 Ls/kg. Tādu pašu cenu uzpircēji piedāvā arī vietējiem biteniekiem. Veikalos šis medus jau maksā 2,5 – 3,0 Ls/kg, kas apmēram ir tikpat daudz, ja pircējs medu no dravnieka pērk "pa tiešo".

Vairumtirdzniecībā medus vidēji tiek iepirkts par 1,90 - 2,5 Ls/kg, bet pārdots par 3,8 - 4,5 Ls/kg. No tā var secināt, ka izdevīgāk medu ir iepirkt un tad pārdot, jo peļņa ir lielāka kā ražotājam.

 

 

Tirgū sastopamie medus zīmoli

 

Apmeklējot veikalus, jāsecina, ka biežāk sastopamie medus ražotāju zīmoli ir SIA „Deiva”, SIA „Vinnis”, „Kalna Smīdes”, „Liepkalni”, „Ratos – natura”, „Kario” un „Fruitland”, kā arī gadatirgos ir pieejams Latvijas biškopju medus.

Uzņēmumi SIA „Deiva, SIA „Vinnis” un „Kalnu smīdes” medus tirgū ieņem stabilu pozīciju ar daudzveidīgu un kvalitatīvu produkciju. Šie uzņēmumi no medus ražo dažādus medus produktus, ārstnieciskos līdzekļus un, protams, arī kosmētiskos līdzekļus. Savukārt uzņēmuma „Liepkalni” medus produkcija ir mazāk izplatīta, jo uzņēmums pārsvarā piedāvā maizi un tās izstrādājumus. Kā rezultātā zaudē nelielu daļu no medus tirgus.

Papildus lielajiem uzņēmumiem savu produkciju gadatirgos piedāvā  arī vietējie biškopji. Latvijas vietējie biškopji ir ieņēmuši stabilu nišu medus tirgū. Tikai ir viena nianse – salīdzinot ar iepriekš nosauktajām firmām, Latvijas biškopjiem prece ir vienveidīga (dažādu šķirņu medus), jo viņi ir orientēti uz klientiem, kas apmeklē gadatirgus un izstādes. Lai iegūtu papildus ienākumus, biškopji nodod savu medu vairumtirdzniecības uzņēmumiem - SIA „Deiva, SIA „Vinnis” un „Liepkalni”.

 Apskatot uzņēmumu „Kario”, „Ratos - natura” un „Fruitland” produkcijas klāstu, jāsecina, ka viņu specializācija ir vienveidīga - salīdzinoši zemas kvalitātes dabīgais dažādu šķirņu medus – kā rezultātā nespēj ieņemt noteicošu lomu medus tirgū.

Salīdzinot uzņēmumu piedāvātas produkcijas cenas, redzams, ka veikalos medus cenas ir diapazonā no 4,0 - 13,0 Ls/kg. Visdārgākā ir „Kalna smīdes” piedāvātā medus produkcija par 12,0 Ls/kg, bet lētākā - Ratos - natura” un „Fruitland piedāvātā produkcija.

Ja medu vērtē no medus šķirnes viedokļa, tad jāsecina, ka lielveikalos ir pieejami Dažādu ziedu medus, Liepziedu medus un Viršu medus. Protams, specializētajos medus veikalos ir pieejamas arī citas šķirņu medus, bet to piedāvājums ir atkarīgs no gadalaika (piem.: pieneņu ziedu medus, pļavas ziedu medus). Visizplatītākais un salīdzinoši lētākais ir dažādu ziedu medus (4,0 – 6,0 Ls/kg), tam seko Liepziedu medus un Griķu medus, kuru cena vidēji ir no 5,0 – 8,0 Ls/kg. Savukārt Viršu medus skaitās ir visdārgākais – 7,0 – 13,0 Ls/kg.

Aplūkojot Latvijas biškopju piedāvāto produkciju, jāsecina, ka medus kilograma cena "no rokas" svārstās ap trim latiem, atkarībā no trauka lieluma. Jo pērk lielāku burciņu ar medu, jo cena ir zemāka. Savukārt piedāvātajiem biškopības produktiem cenas ir sekojošas:

• šūnu medus cena svārstās no 4,90 – 6,0 Ls/kg;
• vaska svecēm cena atkarīga no sveces lieluma un sarežģītības pakāpes (vidēji no 0,50 – 5,0 Ls);
• ziedputekšņi (ap vienu latu 100 gramu);
• bišu maize (18—23 Ls/kg).

 

 

 

Medus produktu tirgotāju pozicionēšanas karte

 

Medus savstarpēji atšķiras ar:

• kvalitāti;
• garšu;
• sastāvu;
• iepakojumu;
• produkcijas daudzveidību.

 

 

 

 

Parametru salīdzināšana:

 

zīmols	kvalitāte	prod. daudzveidība
SIA „Deiva”	5	5
SIA „Vinnis”	5	3
„Liepkalni”	4	1
„Kalnu smīdes”	5	4
„Kario”	3	2
„Ratos - natura”	3	4
„Fruitland”	2	2
Vietējie biškopji	5	2

 

 

 

Pozicionēšanas karte:

 

kvalitāte
							produkcijas daudzveidība