SATURS 

 

IEVADS

    Kursa darba tēma “Uzņēmuma “X” saimnieciskās darbības vērtējums”.

    Darba tēmas aktualitāti, autors pamato ar pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un uzņēmuma saimnieciskās analīzes nozīmi tās kontekstā.

    Saimnieciskās darbības izvērtēšana finanšu krīzes situācijā ir aktuāla katrā uzņēmumā. Pašreizējais būvniecības tirgus valstī ir nestabils, starp būvuzņēmumiem pastāv sīva konkurence, gan starp lielajām kompānijām par noteiktas tirgus daļas iekarošanu un saglabāšanu, kas balstīta uz lielu apjomu pasūtījumiem, gan starp mazām un vidējām būvfirmām, kas savā starpā konkurē par apakšuzņēmēja statusa iegūšanu lielos pasūtījumos un vispārēju uzņēmuma izdzīvošanu. Komersanta pašreizējās saimnieciskās darbības novērtēšanai ir ļoti liela nozīme turpmākās darbības plānošanai un optimālo lēmumu pieņemšanai. Lai noskaidrotu, kādus ekonomiskos un finansu rezultātus ir guvis uzņēmums, pēc noteikta perioda nepieciešams veikt konkrētus aprēķinus un izanalizēt uzņēmuma darbību. Analīzes rezultātā iegūst informāciju, kas ļauj spriest par uzņēmuma finansiālā rezultāta elementu struktūras pārmaiņām un iespējams noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus.

    Kursa darba mērķis – izanalizēt būvuzņēmuma “X” pašreizējo darbību, ņemot vērā būvniecības nozares attīstības tendences Latvijā un izvērtēt perspektīvās uzņēmuma attīstības iespējas.

    Šī mērķa sasniegšanai tika izvirzīti, sekojoši, galvenie uzdevumi:

• izvērtēt uzņēmuma “X” pašreizējo darbību, analizējot uzņēmuma ražošanas faktorus, galvenos ekonomiskos rādītājus un tirgus daļu;
• identificēt uzņēmuma stiprās  un vājās vietas; iespējas un draudus;
• definēt galvenos priekšnoteikumus uzņēmuma turpmākajai attīstībai;

    Šo uzdevumu izpildei darbā, kā galvenās metodes, tika izmantotas: statistiskās analīzes metode;  loģiski – konstruktīvā metode; grafiskā metode; lai izvērtētu uzņēmuma pašreizējo situāciju un turpmākās darbības stratēģiju, izmantota SVID analīze.

    Darba struktūru veido 3 nodaļas ar apakšnodaļām.

    Pirmajā  nodaļā sniegts būvniecības nozares raksturojums; aprakstīti galvenie nozares makroekonomiskie radītāji- īpatsvars iekšzemes kopproduktā, cenas un resursu cenas, nodarbinātība un darba samaksa  nozarē.

    Darba otrajā nodaļā veikts būvuzņēmuma “X” vispārējs raksturojums.

    Darba trešajā nodaļā analizēta būvuzņēmuma “X” pašreizējā darbība- vērtētas uzņēmuma saimnieciskās apakšsistēmas, ražošanas faktori, galvenie ekonomiskie rādītāji, finansiālais stāvoklis un maksātspēja, veikts uzņēmuma  stipro un vājo vietu, iespēju un draudu izvērtējums.

    Kā  galvenie informācijas avoti izmantoti: uzņēmuma “X” iekšējā  informācija,  Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati par būvniecību un uzņēmējdarbību, Latvijas Būvnieku asociācijas dati u.c. Darbā galvenokārt analizēti dati par laika periodu 2005.-2009. gads.

    Darbā  ietvertas x tabulas, x grafiskie attēli un shēmas; izmantoti 8literatūras un informācijas avoti. Darba apjoms ir 40 lpp., tajā skaitā 2 pielikumi ar kopējo apjomu 2 lpp. 
 

 

1. BŪVNIECĪBAS NOZARES RAKSTUROJUMS

    Būvniecība ir nozare, kas ir viens no labākajiem indikatoriem valsts ekonomiskajai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Pēdējos gados Latvijā  būvniecība bija uzskatāma par vienu no perspektīvākajām biznesa nozarēm – līdz šim šī tautsaimniecības nozare raksturojās ar dinamiku un straujiem attīstības tempiem. Visspilgtāk to parāda būvniecības nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP).

    Pēdējos desmit gadus nozares īpatsvars IKP apjomā ir bijis  virs 5 % (skat. 1.1.tab; 1.1.att.).

    1.1.tabula

    Būvniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā ^*

 

    Visaugstākais būvniecības īpatsvars IKP apjomā ir bijis laika posmā  no 2006.gada līdz 2008.gadam, attiecīgi -7,4 % (2006.g.); 9 % (2007.g.) un 8,9 % (2008.g.); pārsniedzot 1,3 miljardu apjomu faktiskajās cenās 2007. un 2008.gadā.

   Diemžēl, 2009.gads iezīmējas ar ekonomisko lejupslīdi, finanšu krīze skārusi arī būvniecība nozari. Būvniecības apjoms Latvijā 2009.gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 38,5%, kas ir otrais lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati [x]. Vēl straujāk nekā Latvijā būvniecība ir samazinājusies Lietuvā - par 52,3%, bet visās ES valstīs kopā būvniecība ir kritusies par 5,4%. Straujš būvniecības sarukums bijis arī Bulgārijā - par 26,9%, Slovēnijā - par 22,9%, Slovākijā - par 17,7% un Rumānijā - par 17,1%.

1.1.att. Būvniecības nozares īpatsvara dinamika iekšzemes kopproduktā (1995.-2009.g.)^*

    Latvijas būvniecības sektors 2009.gada pēdējā ceturksnī ir samazinājies par 11,1%, kas ir otrais straujākais kritums starp visām ES valstīm. Kopā visās ES valstīs ražošanas apjoms būvniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2009.gada ceturtajā ceturksnī ir samazinājies par 0,5%, bet eirozonas valstīs - par 0,8% [x]. To atspoguļo arī nozares īpatsvars IKP apjomā- 2009.gadā tas ir krities līdz 6,5 % (skat. 1.1.att.).

    Nozares raksturojumā, būtisks rādītājs ir saražotās produkcijas un pievienotās vērtības apjoms. Pēdējos gados, visaugstākā saražotās produkcijas vērtība un līdz ar to arī pievienotās vērtība būvniecības nozarē ir bijusi 2007.gadā (skat.1.2.att.). Salīdzinot ar 2005.gadu, nozares saražotās produkcijas vērtība 2007.gadā pieaugusi 2,5 reizes; attiecīgi 438 244 tūkst.Ls 2005.gadā līdz 1,1 miljardam 2007.gadā. Sākoties ekonomiskajai lejupslīdei 2008.gadā, samazinājusies arī nozares produkcijas vērtība par 10,3 %, salīdzinot ar 2007.gadu. 
 

    

    1.2.att. Būvniecības produkcijas un pievienotās vērtības apjomi (2005.-2008.g.)¹ 

    Pēdējos gados, būvniecības nozare raksturojās ar augstu ekonomisko aktivitāti uzņēmējdarbības jomā- liels darbojošos uzņēmumu skaits un augsta nodarbinātība (skat. 1.2.tab.).

    1.2.tabula

    Uzņēmumu un nodarbināto skaits būvniecībā  (2005.-2008.)^*

 

    Vidējā  darba alga nozarē nodarbinātajiem atspoguļota 1.3.attēlā. Vidējās darba algas dinamika atspoguļo kopējos nozares rādītājus- 2007. un 2008.gads raksturojas ar augstākajiem nozares sasniegumiem un augstākajām vidējām darba algām.

1.3.att. Vidējā darba alga(Ls) būvniecības nozarē nodarbinātajiem (2005.-2009.)²

    Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, 2009. gadā, mazinoties ekonomiskajām aktivitātēm, strauji samazinājies nodarbināto iedzīvotāju skaits - par 140 000 jeb 12,6% salīdzinājumā ar 2008.gadu. Kopējo nodarbinātību valstī būtiski ietekmējis būvniecības nozares apsīkums un darbaspēka pieprasījuma kritums būvniecības nozarē, kur nodarbināto skaits 2009.gadā bija par gandrīz 40% mazāks nekā iepriekšējā gadā.

    Nozares attīstības tendences raksturo produkcijas indeksa izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopš 2008.gada 3.ceturkšņa šis indekss ir negatīvs (skat.1.3.tab.). Tas ļauj secināt, ka kopš 2008.gada ir apstājusies nozares izaugsme apjomu ziņā un pēdējā pārskata periodā- 2009.gada nogalē būvniecības produkcijas indekss ir viszemākais -38,5 %, salīdzinot ar 2008.gada nogali. 
 
 

1.3.tabula

 

    2010.gada sākumā situāciju būvniecības nozarē var raksturot kā  saspringtu.  Vispārējā globālā finanšu krīze ļoti būtiski ietekmējusi arī Latvijas būvniecības nozari. Krīzi veicināja tas, ka būvniecības tirgus Latvijā ilgu laiku ir bijis nesakārtots, ar necaurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi, bez skaidri definētas nozares politikas.

    Pieaugošā cīņa par pasūtījumiem rada situāciju, ko var saukt par negodīgu konkurenci, jo konkursos piedalās būvfirmas, kas nenomaksā visus nodokļus. Pašreizējā situācija radījusi nepieciešamību būvniekiem kopīgi izstrādāt konkrētu darbības plānu nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanai.

    Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies jauno objektu skaits.  Tie projekti, kas tiek realizēti, finansiālajā ziņā, ir drošāki gan pašiem attīstītājiem, gan būvniekiem.

    Tendence, ka daudzi būvkomersanti nespēj konkurēt iekšējā tirgu un ir spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību būvniecībā, 2010.gadā turpinās. Problēmas nozarē izraisa daudzu būvkomersantu maksātnespēju un likvidāciju. Šis laiks prasa no būvniekiem daudz lielāku elastību konkurētspējas nostiprināšanā un paaugstināšanā. 

       

 

2.UZŅĒMUMA „X”  VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

    Uzņēmums “X” ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskas personas tiesībām, kura veic uzņēmējdarbību. Uzņēmums savu darbību veic saskaņā ar LR likumiem “Par uzņēmējdarbību”, “Darba likumu”, “Darba aizsardzības likumu”,  “Būvniecības likumu”  un citiem LR  normatīvajiem aktiem.

    Uzņēmums “X” LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 1994.gadā,  uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. SIA “X” ir būvkomersants, reģistrēts LR Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu reģistrā.

    Uzņēmuma juridiskā adrese un birojs atrodas Rīgā. Uzņēmuma  biroja atrašanās vieta ir stratēģiski izdevīga gan pašam uzņēmumam (attīstīta infrastruktūra), gan klientiem. Līdz šim uzņēmums biroja telpas īrēja no Rīgas pilsētas pašvaldības. Pašlaik uzņēmums ir pabeidzis biroja ēkas privatizācijas procesu un ir uzsācis biroja ēkas rekonstrukcijas darbus, kas prasa lielus papildus finansu ieguldījumus.

    Uzņēmuma galvenie darbības veidi:

• būvju konstrukciju projektēšana;
• celtniecības darbu vadīšana un būvuzraudzība;
• vispārējo celtniecības darbu veikšana,
• siltumapgādes un ventilācijas sistēmas būvmontāžas darbu veikšana un vadīšana;
• ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas būvmontāžas darbu veikšana un vadīšana.

    Uzņēmums nodarbojas ar individuālo un sabiedrisko ēku celtniecību un dažāda veida remontdarbiem, kas tiek izpildīti atbilstoši Eiropas standartiem. Savu darbību firma veic iekšējā tirgū. Galvenie pasūtītāji un objekti ir Rīgā, nelielos apjomos un periodiski darbi tiek veikti arī Latvijas rajonos.

    Uzņēmumā  nodarbināto skaits - vidēji 48 darbinieki.  Vadošie speciālisti: direktors, direktora vietnieks, sekretāre- lietvede, grāmatvede, būvinženieris- projektētājs, noliktavas pārzinis, būvdarbu vadītāji vispārējā celtniecībā, ūdensapgādē, kanalizācijā, apkurē un ventilācijā un dažādi būvdarbu meistari un strādnieki.

    Kadru mainība SIA “X” ir ļoti zema. Lielākā daļa (90,1 %) darbinieku uzņēmumā strādā jau no 1996.gada. Tas liecina, ka firmas vadības un padoto attiecības ir noregulētas.

    Uzņēmuma “X” vadības struktūra ir kombinētā lineāri – funkcionāla. Šajā struktūrā apvienoti lineārās un funkcionālās struktūras elementi Lielā mērā tas izskaidrojams ar to, ka uzņēmums ir viena īpašnieka uzņēmums, ir viena galvenā pamatnodarbošanās, neliels strādājošo skaits un darbības apjoms būvnozares kontekstā.

    Uzņēmuma vadības organizatoriskā struktūra atspoguļo kā tiek sadalītas, organizētas un koordinētas organizācijas funkcijas. Būvuzņēmuma “X” vadības organizatoriskā struktūra atspoguļota 2.1.attēlā.