Starptautiski brīvas kapitāla kustības pozitīvie un negatīvie vaibsti

     Esejas tēma ir starptautiski brīvas kapitāla kustības pozitīvie un negatīvie vaibsti, kur temats ir sašaurināts un kā galvenais uzdevums ir izvirzīts, apskatīt ko nozīmē brīvā kapitāla kustība Eiropas Savienības valstīs, kā tā ir iespaidojusi Latvijas ekonomiku pēdējos gados un kādus ieguvumus vai zaudējumus ir sniegusi Latvijas iedzīvotājiem un valstij kopumā.

      Brīva kapitāla kustība nozīmē, ka var brīvi konvertēt valūtu, gan rezidentiem, gan nerezidentiem atļauts turēt ārvalstu valūtas vai atvērt kontus latos vai citā valūtā, ikviens Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents var brīvi izmantot ārvalstu finansu pakalpojumus, nepastāv ierobežojumi darījumiem ar vērtspapīriem, nav ierobežojumu ēku, zemes pirkšanai/pārdošanai, ārvalstu investori var brīvi izvest no jebkuras dalībvalsts savus ieguldījumus un peļņu pēc attiecīgo nodokļu samaksas.¹

      Brīva kapitāla plūsma nosaka, ka jebkurš uzņēmējs var meklēt sev izdevīgākos risinājumus uzņēmējdarbības veikšanai, investējot sev pieejamos finanšu resursu tajā valstī, kurai ir noteiktas konkurētspējīgas priekšrocības attiecīgajā uzņēmējdarbības nozarē. Kopš Latvijas pievienošanās ES uz to ir attiecināmas visas prasības attiecībā uz brīvā tirgus izveidi. Līdz ar to arī kapitāla kustībai Latvijā ir brīvs režīms.

      Augstāk  minēto var klasificēt kā pozitīvu iezīmi, jo ikviens valsts iedzīvotājs ir ieguvis lielākas iespējas, var brīvi pārvietoties ES dalībvalstīs, izvietot līdzekļus, iegādāties īpašumu uzsākt darbu vai veidot privātu biznesu, kas sekmē iedzīvotāja labklājību. Šis iespējas daudzi ir arī izmantojuši, galvenokārt, kļustot par darba ņemējiem ārpus Latvijas, un ar laiku pārceļoties uz dzīvi ārvalstīs, par ko liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati: 2008.gadā emigtējušo skaits bija  6007 cilvēku, 2009.gadā 7388 cilvēku un līdz 2010. gada novembrim – 7714. (centrālā statistikas pārvalde.² Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju valstī šis skaits ar katru gadu palielinās, ko nevar atzīmēt kā pozitivu faktoru, jo šādi no valsts aizplūst darba spēks, kas ir galvenais nodokļu maksātais un vlsts budžeta papildinātājs.

      Apskatot uzņemējdarbības veikšnu un līdzekļu brīvu izvietošanu, laika posmā no 2005.gada līdz 2000.gada beigām,  nonākam pie secinājuma, ka vairāk uzņemumu ir ienākuši Latvijas tirgū un investējuši šeit līdzekļus nekā Latvijas uzņēmumi veikuši investīcijas ārvalstīs, kā liecina statistikas dati gada laikā saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā bija: 2005.g. – LVL 399.1 milj., 2006.g. – LVL 932.1 milj., 2007.g. – LVL 1193.2 milj., 2008.g. – LVL 606.5 milj., 2009.g. – LVL 47.6 milj.,³ šis faktors balstoties uz ekonomikas teorijas pamatprincipiem ir ļoti pozitīvs, taču, ja analizēt šo situāciju Latvijā, tad var secināt pretējo, Latvijā tika investēti lieli līdzekļi, ienāca jauni ārvalstu uzņēmumi, strādāja, nodarbināja iedzīvotājus, guva peļņu, maksāja nodokļus - pozitīvi, taču šobrīd, kad valsti sasniegusi krīze, šie uzņēmumi pārstāj darbību, samazina štatu, aizplūdina ieguldītos līdzekļus. Lielu daļu ienākošo līdzekļu veidoja un kopumā iespaidoja Latvijas ekonomiku banku sektors, „vieglu” un „lētu” privātpersonu un uzņemumu finansēšanu, galvenokārt tika finansēta nekustamo īpašumu iegāde un būvniecība, kas  veicināja cenu straujo kāpumu, tāpēc nekustamā īpašuma iegāde kļuva par izdevīgu līdzekļu izvietošanu. Iedzīvotāji kredīta saņemšanu uz izdevīgaiem nosacījumiem izmantoja, lai iegādātos savai ģimenei mājokli, taču liela daļa Latvijas iedzīvotāju, ātrās peļņas gūšanas vēlmē, sāka iegādāties nekustamos īpašumus uz kredīta, lai cenai kāpjot un to pārdodot gūtu peļņu. Šādi Latvijas iedzīvotāji iemācījās dzīvot „uz parāda”.

      Šāda izdevīga līdzekļu izvietošana, kas tik īsā laikā nes lielu peļņu piesaistīja arī ārvaltu investīcijas, tātad šo faktu var uzskatīt par pozitīvu, ārvaltu investīcijas ieplūsts valstī.

      Ar katru gadu, kā liecina LR Centrālā statistikas pārvalde pieauga IKP uz vienu iedzīvotāju 2005.gadā sastādīja LVL 3938, 2006.g. – LVL 4883, 2007.g.- LVL 6494, 2008.g. – LVL 7144, 2009.g. – LVL 5802.⁴ Uz šādu IKP pieaugumu norādīja arī Latvijas politiķi, uzsverot sāds pieaugums ir pozitīvs un liecina par valsts ekonomikas uzplaukumu, taču šis IKP pieaukums veidojās mākslīgi, no banku ieplūdinātiem līdzekļeim un izsniegtajiem kredītiem.

      Taču, šāds straujšs cenu kāpums nevarēja turpinātie ilgi un pienāca laiks, kad „burbulis plīsa” un nekustamo īpašumu cenas sāka samazinātie, investori ātri reaģēja un atbrīvojās no saviem īpašumiem un iegūtos līdzekļus aizplūdina no valsts.

      Tātad apkopojot visu augstāk minēto var secināt, ka brīvai starptautiskā kapitāla kustības katrai pozitīvai iezīmei ir negatīva atskaņa, kā piemērām, pozitīvi ir tas, ka jebkurš Lavijas iedzīvotājs, var brīvi izvēlēties, kurā ES valstī dzīvot, mācītiess vai strādāt, taču tas ir veicinājis lielu cilvēku skaitu izbraukšanu no valts darba meklējumos vai uz pastāvīgo dzīvi. Fakts, ka ārvalstu investori ieplūdina līdzekļus valstī tad, kad ir iespēja gūt peļņu, ir pozitīvs, taču, kad peļņas iespējas vairs nav, valsts ir piedzīvojusi ekonomisko krīzi un šie līdzekļi ir nepieciešami, tie tiek aizpludināti atpakaļ – negatīvs.