Sociālpsiholoģiskie procesi grup

Eseja

Sociālpsiholoģiskie procesi grupā.

Dinamiskie procesi grupās, jeb grupas dinamika ir sociālpsiholoģisko procesu un parādību kopums, kas realizējas mazajā grupā un raksturo visus mazās grupas iespējamos funkcionēšanas un pastāvēšanas cikla etapus: mazās grupas veidošanos, attīstību, grupas darbību, stagnāciju, regresu un iziršanu.” Dinamiskie procesi ir sociālpsiholoģiski fenomeni, kas nodrošina grupas funkcionēšanu, attīstību un grupas locekļu mijiedarbību.

Tie fiksē un padara iespējamas psiholoģiskās pārmaiņas grupā  tās pastāvēšanas laikā, veido grupas apziņu un determinē  tās darbību. Dinamiskie procesi grupās ir saistīti ar divām tendencēm grupas aktivitātēs- integrāciju un diferenciāciju. Integrācija ir virzīta uz grupas saliedēšanu, bet diferenciācija vairāk ir saistīta ar grupas attīstību un izpaužas kā grupas locekļu lietišķo un emocionālo attiecību hierarhizācija un specializācija atbilstoši grupas mērķiem un uzdevumiem.

Grupas saliedēšana: Grupas attīstības gaitā notiek grupas dalībnieku saliedēšanās, veidojas grupas kopības apziņa, „mēs” izjūta. „Saliedēšanās procesā starp grupas locekļiem veidojas īpašas sociālas saites un sakari, savdabīga grupas struktūra, kas pārvērš  sākotnējo indivīdu kopumu grupā- komplicētā sociālpsiholoģiskā  organismā, kas funkcionē kā vienots veselums un dzīvo pēc saviem likumiem”.

Saliedēšanās procesam ir ļoti svarīga loma grupas attīstībā. Tas rada indivīdiem vēlēšanos palikt šajā grupā, pieņemt grupas mērķus kā savējos. „Saliedētība ir saliedēšanās procesa kvalitatīvs raksturojums kādā fiksētā laika momentā.”  Tā parāda grupas locekļu pieķeršanās pakāpi savai grupai.

Grupas saliedētības rādītāji ir: savstarpējo simpātiju līmenis starppersonu attiecībās- jo lielākas simpātijas, jo lielāka grupas saliedētība; apmierinātība ar piederību grupai- jo vairāk cilvēku grupā ir apmierināti ar piederību tai, jo lielāka ir grupas saliedētība. Cilvēki ir apmierināti ar piederību grupai tik ilgi, kamēr savas grupas noderīgumu uzskata par lielāku, nekā tas varētu būt kādā citā grupā vai ārpus grupas. Iesaistoties darba grupā, cilvēks cer, ka, ka tiks apmierinātas viņa vajadzības.

Katram cilvēkam ir šādas vajadzības - fizioloģiskās, eksistenciālās, prestiža, izziņas, estētiskās un cilvēka pašrealizācijas vajadzības. Ja grupa neapmierina cilvēka aktuālās vajadzības pat tad, ja labi apmierina citas, arī tad grupas saliedētība mazinās.

Grupas savienojamība savienojamība ir īpašs grupas saliedētības rādītājs. Savienojamība nozīmē, ka grupā ir iespējama tās dalībnieku nekonfliktējoša saskarsme un saskaņota rīcība. Psiholoģiskajai savienojamībai ir vairāki līmeņi: zemākais līmenis ir grupas dalībnieku psihofizioloģiskā savienojamība, sensotomā savienojamība (reakcijas ātrums, pirkstu veiklība) un temperamentu un raksturu savienojamība. Piemēram, grupa nevar normāli darboties, ja visi tās locekļi ir holēriķi.

līmenis ir grupas locekļu savstarpējais pievilcīgums un komunikācija viņu starpā. Bez efektīvas komunikācijas nav iespējams sasniegt kopīgos mērķus. līmenis ir savstarpējo funkciju un lomu gaidu savienojamība- saskan grupas locekļu priekšstati par to, „kas, kam, ar ko, kur, kādā secībā un kad” jādara, lai realizētos visiem kopīgais mērķis, lai cilvēki grupā justos labi un būtu apmierināti ar savu līdzdalību.

Grupas ietekme: Grupas ietekme ir mehānismu un paņēmienu kopums, ar kuru palīdzību grupa indivīdu pakļauj sev. Parasti, jo lielāka ir grupas saliedētības pakāpe, jo lielāka ir grupas ietekme. Grupas ietekme realizējas ar grupas apbalvojumu un sodu sistēmu, grupas vērtībām un normām, sociālās kontroles mehānismiem, vadītāja vai līdera aktivitātēm un prasībām ko grupa izvirza personībai, sakarā  ar grupas mērķiem un uzdevumiem. Grupas ietekmes rezultāts ir grupas locekļu konformisma pakāpe.

Konformisms ir cilvēka pakļaušanās reālai vai iedomātai grupas ietekmei, kas izpaužas kā viņa izturēšanās un viedokļa maiņa par labu grupai, kaut arī sākotnēji viņam bija citas domas. Izšķir: ārējo konformismu (demonstratīva pakļaušanās grupas viedoklim, kad indivīds iekšēji saglabā savu pozīciju); iekšējo konformismu (patiesa sava viedokļa pārveidošana grupas pozīcijas pieņemšanas iespaidā); negatīvisms - īpašs konformisma paveids- ačgārnais konformisms.

Tā  ir atsevišķu grupas locekļu tieksme ieņemt pretēju pozīciju grupas viedoklim. Bieži tas parādās tāpēc, ka indivīds vēlas pievērst sev uzmanību, darot zināmu to, ka nav apmierināts ar savu stāvokli un statusu grupā.

Mareks Besprozvannijs UVL 4S1