Antìkâs

              Antìkâs pasules kultúras mantojumâ ietilpst sengrie¿u un romie¸u literatúra. Romie¸u literatúras darbi sarakstìti latìðu valodâ, tâs pirmsâkumi saistâmi ar III gs. p. m. è., kad sengrie¿u sabiedrìbas un literatúras attìstìbâ jau aizvadìts klasiskais laikmets. Tâdèî grie¿ie¸u sasniegumi ir biju¸i paraugs romie¸iem visur, arì literatúrâ.

              Vèsturè tie¸i romie¸u kultúrai daudzâs tâs izpausmès bija lemts iespaidot Eiropas kultúras processus.  No sâkotnèji nelielas pilsètas Roma pârtop par varenu lielvalsti. Lìdz III gs. p.m.è. sâkumam kâ savstarpèjos karos veiksmìgâkajiem izdodas pakîaut pârèjâs cilis un latìðu valoda kîúst par romie¸u kultúras valodu, tomèr grie¿u valoda romie¸u sabiedrìbâ allaý tika uzskatìta par nozìmìgu, un tâs teicamâs zinâ¸anas darìja godu patiesi izglìtotam romietim. Grie¿u ietekme daýâdâs romie¸u dzìves norisès kîúst jo tie¸âka, kad I gs. p.m.è. Roma iekaro grie¿u zemes un pakîauj tâs kâ savu provinci. Romas valsts sabiedriski politiskajâ un arì kultúras dzìvè par laikmetu grieýiem uzskatâmi divi posmi:

1.       posms, kurâ ¿èniðu valdì¸anas laiku nomaina aristokrâtiska republika,

2.       posms, kurâ republikas pârvaldes formas nomaina vienvaldìbas reýìms - Romas impèrija.

              Divi pèdèjie vèstures periodi saistâs ar romie¸u literatúras attìstìbu no pa¸iem tâs pamatiem lìdz klasikas sasniegumiem, lìdz pakâpeniskam apsìkumam antìkâs pasaules norieta laikos. Republikas un impèrijas laika literatúrâ nosacìti izdalâmi vèl atsevi¸¿i attìstìbas posmi, tâdèî literâro procesu hronoloåiju kopumâ var attèlot ¸âdi:

                            REPUBLIKAS LAIKMETÂ:

                            1)  anarhiskais periods,

                      2)  klasiskâs literatúrs pirmais posms.

                            IMPÈRIJAS LAIKMETÂ:

                      1)  klasiskâ literatúra Augusta valdì¸anas laikâ,

           2)  m.è. I gs. literatúra.

Pirmo literâro sacerèjumu augsni veidojas daýâdas kulta rituâla dziesmas, joku dziesmas, juridiska satura sacerèjumi u.tml. Pirmie autori centâs apgút grie¿u literatúras darbus un iepazìstinât romie¸us ar grie¿u

senâkajiem un tradìcijâm bagâtâkajiem ýanriem: brìvlaistais vergs grie¿is Lìvijs Andronìks - latìniski atdzejo ‘’Odiseju’’, tulko un romie¸u gaumei un uztverei pielâgo grie¿u drâmas paraugus. Episkus darbus, traåèdijas un komèdijas, satura ziðâ jau ìsti nacionâlas.

Arhaiskâ perioda nozìmìgâkais mantojums ir cita veida komèdija - romie¸u lugas jaunastiskâs komèdijas garâ, to autori - Plausts un Terencijs - stilistiski at¸¿irìgâ veidâ pârkausè hellènisma laikmeta grie¿u autoru darbus. Gan valodas, stili un formas izkoptìbas, gan raksturìgâ dziîuma ziðâ ceîu romie¸u klasikai paver Kvinna Ennija sacerèjumi. Viða eposs ‘’Annâles’’ illgsto¸i ir romie¸u nacionâlâ eposa spilgtâkais paraugs. Ennijs sacerèjis arì traåèdijas un epigrammas, við¸ ir satìras aizsâcèjs. Romie¸u ârpolitikas pirmâs lielâs veiksmes un norises iek¸politiskâs literatúras laukâ veicina divèjâdu ýanru prozas attìstìbu: historogrâfiju un oratoru pozu.

¨ie ýanri saglabâ savu aktualitâti arì I gs. p.m.è., jo pieminètie procesi ârpolitikâ un iek¸politikâ vèr¸as pla¸umâ. Roma turpinâja pakîaut aizvien junaunas teritorijas, bet pa¸â valstì briest republikas reýìma krìze. Pakîauto zemju provinàu iedzìvotâju beztiesìgais stâvoklis - ¸ie faktori liecina par aristokrâtiskâ senâta pârvaldes formas nepiemèrotìbu Romas milzìgo teritoriju pârvaldì¸anai.

¨ais apstâkîos iezìmèjâs sareýåìts un asiðains ceî¸ krìzes pârvarè¸anai. Aizsâkâs pilsoðu kari - izveidoju¸os politisko partiju intere¸u un mèr¿u konfrontâcija. Tâ faktiski bija cìða par vienvaldìbu, imperâtora varu impèrijâ. Grútajos laikos romie¸u sabiedrìbas kultúras jomâ tiek meklèta izeja. Par to liecina strauji uzplaukusì daudzkrâsainìba literatúrâ: vieni vèlas aktìvi ietekmèt politiskâs dzìves norises, tâdejâdi kalpojot sabiedrìbai un valstij. Viðu priek¸galâ ir Cicerons. Politiskâs un tiesu runas ko við¸ izpkopj lìdz literârâ ýanra pilnìbai, ir pamats un aizsâkums teorètiskai anlìzei un secinâjumiem stila un valodas jautâjumiem veltìtajos traktâtos. Cicerons uzskatâms par traktâta ýanra meistaru romie¸u literatúrâ. Arì epistolârâ ýanra aizsâkumi romie¸u literatúrâ saistâmi ar Cicerona vèstulèm.

Kâ politi¿i nu rakstnieki vèsturè iegâju¸i arì Gajs Júlijs Cèzars un  Salústijs. Cicerons un Cèzars uzskatâmi par klasiskâs (‘’zelta’’) latìðu valodas kanonu pamatlicèjiem prozâ.

Pilnìgi citu uzskatu ievirzi atklâj dzejas ýanri: novèr¸anâs no sabieriski politiskajâm aktivitâtèm, uzticè¸anâs galvenokârt tuvas draudzìbas saitèm, ¸aurâ domubiedru lokâ - vienìgi tas pie¸¿ir, pretrunu plosìtajai, dzìvei vèrtìbu un mèr¿i. ¨ai ziðâ par piemèru kîúst hellènisma aleksandrie¸u dzejas subjektìvâs noskaðas, formas un izteiksmes izsmalcinâtìba, ko apgúst un meistarìgi apstrâdâ romie¸u gaumè neotèri¿u kopas dzejnieki, no kuriem slavenâkais ir Katulls. Ar neotèri¿u darbiem romie¸u literatúrâ ienâk mazâ apjoma ýanri - subjektìvâ lirika, ìpa¸i mìlas eleåija - lìdz ar to dzimst mâksla runât par sevi, savu garìgo pârdìvojumu garìgo bútìbu un jútu vispârcilvècisko nozìmi.

Kvalitatìvi jaunu pakâpi romie¸u literatúras attìstìbâ iezìmè t.s. Augusta laikmets - pirmâs sengaidìtâ miera desmitgades Româ pèc ilgsto¸âm pilsoðkara cìðâm. Oktaviânam kaujâ ar sava pretinieka, ietekmìga romie¸u karavadoða Antonija karaspèku, gúst visroku un ¿úst par pirmo Romas imperâtoru, gan nosacìti, jo formâli tiek saglabâti republikas laika institúti, pat sludinot tâs ekonomisko, politisko un tikumisko pamtu atjauno¸anu. Augusts sev piedèvèja tikai pricepsa, it kâ glvenâ senatora varu. Augusta Oktaviâna valdì¸anas 44 gadus mèdz dèvèt arì par Augusta principiâta laiku. ¨is terims sastopams arì literâro procesu apzìmèjumâ - ne vien tâdèî, ka Augusts faktiski valdìjis Româ, bet ìpa¸i saistìbâ ar viða personìgo ieinteresèto attieksmi pret mâkslâm un literârajiem sacerèjumiem. Augusts vèlèjâs, lai við¸ pats nu viða laiks tiktu iemúýinâts un cildinâts, tâdèî arì mèr¿tiecìgi atbalstìja izcilus autorus. Tâ laika Româ eksistèja vairâki slaveni literâtu pulciði, kurus vienoja estètiskie principi dzejâ : hellènisma dzejas individuâlismu un subjektìvismu, kuri visumâ neatbilst Augusta laika ideoloåijas principiem, nomaina orientâcija uz grie¿u klasiskâs literatúras paraugiem: atteik¸anâs no mazajiem dzejoîiem un ‘’raibajiem’’ krâjumiem, lielâku dzejas darbu apkopo¸ana ciklos uz harmonijas, stingras kompozicionâslâs vienotìbas, nobeigtìbas un stila nu viengabalainìbas pamatiem, liktenìgi nozìmìgâs tematikas ivèle - tâ laika dzejas vispârraksturìgâs iezìmes.

Tomèr ¸o poètisko principu realizè¸ana romie¸u dzejâ noritèja diezgan savdabìgi - bútiskâ neotrèri¿u skolas sasniegumus ietekmèja. Viens no

raksturìgâkajiem akcentiem ¸ajâ ziðâ bija psiholoåisms, jútu pasaules atklâsme, izsekojot tâs iek¸èji pretrunìgajai esamìbai.

No ýanriem ìpa¸u uzplaukumu piedzìvoja elèåija, kuru filigrâni izstrâdâja Tibulls, Propercijs un Ovidijs. Jau kop¸ II gs. p.m.è. romie¸iem pazìstamo satìras ýanru savâs pardomâs par sadzìves un morâles jautâjumiem filozofiski padziîina Horâcijs.

Ievèrìbas cienìga ir episko ýanru atgrie¸anâs romie¸u literatúrâ: pirmkârt, jâmin romie¸u nacionâlâ eposa ‘’Eneida’’ - mitoloåiski vèsturiskâ eposa ar spilgtâm varoðu psiholoåiskâs atklâsmes iezìmèm. Poètiski augsti mâksliniecisks ir arì Ovidija mitoloåiskais eposs ‘’Metamorfozas’’. Apjomâ nelielâkas poèmas tâ laka estètiskajiem principiem visai atbilsto¸s ýanrs iemúýinâju¸as Vergilja un Ovidija literâro slavu.

Kopumâ Augusta laikmets literatúrâ izceîas kâ dzejas laikmets, tomèr lìdz ar dzeju Romas kâ pasaules lielvalsts vèsturiskâs misijas nozìmìgumu cen¸as izvèrtèt vèsturiskâ proza, izcilâkais ýanra pârstâvis I gs. p.m.è. bija Tits Lìvijs.

Augusta laika literatúrâ visumâ vèrojama tieksme moralizèt un pamâcìt gan nosvèrtâ, gan satìriskâ un pat ironizèjo¸â veidâ. Tas lielâ mèrâ sastâms ar grie¿u filozofijas joprojâm lielo popularitâti Româ. Epikultúra un sti¿u mâcìbas kâ pareiza dzìves veida principa kopums audzina romie¸us tâ laika slavenâko rasktnieku darbos.

Latìðu valodu dzejâ lìdz zelta pakâpei uzspodrinâja Vergilijs un Horâcijs. Horâcijs pelnìti iemantojis pantmèru virtoza slavu, grie¿u klasiskâs dzejas pantmèru daudzveidìbu ieaudzèdams latìðu augsnè un tâdèjâdi nobeidzis jau neotèri¿u un Katulla aizsâkto.

Augusta valdì¸anas laikam vèsturiski noslèdzoties, nosacìti beidzas arì klasiskais posms literârajos procesos, no kura augstumiem izvèrtèjot sasniegto, redzams, ka romie¸u literatúrâ izvèrsts ýanru diapazons, gan arì izkoptas latìðu prozas un dzejas literârâs valodas normas. Tas viss liek autoriem meklèt savas individualitâtes izpausmi galvenokârt stila jomâ, jau

izstrâdâtu ýanru tematikas ietvaros slìpèjot tie¸i izteiksmees veida savdabìgumu.

¨ì tendence iezìmèjâs jau Ovidija daiîradè, arì Lìvija vèsturiskajâ sacerèjumâ, visbeidzot izvirzoties priek¸plânâ m.è. I gs. autoru darbos,

ìpa¸i Senekas traåèdijâs un filozofikajos traktâtos. Pirmâs minamas kâ vienìgais ýanrs - likteða liecinieks impèrijas laika romie¸u literatúrâ.

Romas impèrijas pirmâ gadu simta gaitâ pakâpeniski atklâjas vèsturiskâ realitâte: Augusta iedibinâtâ valsts stabilitâte ir ¸¿ietamìba, imperatoru vienpersoniskâ vara nostiprinâs, faktiski izzúdod biju¸ajam republikas varas institútiem. Literatúrâ Romas slavinâjumu un júsmu par imperâtora nopelniem valsts atdzim¸anâ nomaina krietni skeptiskâs pasaules skatìjums, ne velti ýanra ranga priek¸galâ izvirzâs satìra. Dzejâ tâs labâkâs tâs tradìcijas attìstija Juventâls, prozâ satìras raksturlìnijas atklâj Petronija româns ‘’Satirikons’’, tiem pievienojas dzèlìgi izsejo¸â epigramma Marciâla daiîradè. Satìriskâs tradìcijas raksturìgas arì fabulas ýanram ko romie¸u literatúrâ aizsâk Fèdrs.

Pakâpeniski literâro procesu centrâ atkal izvirzâs prozas darbi. Spilgtâkie autori I-II gs. ir izcilâs vèsturiskâs prozas pârstâvis Tacits un vairâkos ýanros raýìgais Apulèjs. Viða literâro slavu tomèr visupirms nosaka nopelni româna ýanrâ.

M.è. II gs. iezìmè t.s. vèlìnâ posma sâkumu ne vien romie¸u literatúrâ, bet visas Romas impèrijas sasbiedriski politisko procesu virzìbâ un antìkâs pasaules vèsturè vispâr. Lìdz ar kristiânisma laìðu kristìgâs literartúras parâdì¸anâs fakti stâjas to principu vietâ, kuri ir pamatâ romie¸u literatúras kâ antìkâs literatúras sastâvdîas izpratnei un sagatavo ceîu viduslaiku un Renesanses posmam.

R o m a s

l i t e r a t ú r a

Ansis Lasmanis 10a.

Tèzes:

1.       II gs. p.m.è. romie¸u civilizâcija strauji palielina savus attìstìbas tempus.

2.       Romas politiskâ un kultúras dzìve bija iedalâma divos  posmos.

3.       Romas republikas laika literatúras attìstìbu var liedalìt vairâkos posmos.

4.       Pirmie romie¸u autoris saviem pirmajiem darbiem par pamatu ðèma grie¿u autoru darbus.

5.       Pilnìgi savâdâku uzskatu ievirzi atklâj dzejas ýanri.

6.       Lìdz ar Augusta laiku romie¸u literatúras pârnesas jaunâ kvalitâtè.

7.       Romie¸u literatúrâ parâdâs jauni un atgrieýas vecie literatúras ýanri.

8.       Lìdz ar Augsta valdì¸anas laika beigâm nosacìti beidzas arì klasiskais periods romie¸u literatúrâ.

9.       Romie¸u literatúra músu gadsimtâ.