Latvijas republikas vieta eiropas apdrošināšanas tirgū

Дата добавления: 16 Декабря 2011 в 21:25
Автор: G********@inbox.lv
Тип работы: реферат
Скачать полностью (895.55 Кб)
Работа содержит 1 файл
Скачать  Открыть 

Лене.doc

  —  1.01 Мб

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE

EKONOMIKAS KATEDRA 
 
 
 
 
 
 

JEĻENA JAKUBOVSKA 
 
 
 

LATVIJAS REPUBLIKAS VIETA EIROPAS APDROŠINĀŠANAS TIRGŪ 

Referāts 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

                           Darba vādītājs: VIESTURS STŪRAINIS, lekt., Mg. oec. 
 
 
 
 
 
 
 
 

Daugavpils, 2011

 

       SATURA RĀDĪTĀJS 

Ievads

1. Latvijas apdrošināšanas tirgus būtība un pamatrādītāju izmaiņu dinamika...................... 4

2. Baltijas valstu apdrošināšanas tirgi................................................................................... 5

3. Latvijas apdrošināšanas tirgus uz citu Eiropas valstu fona............................................... 8

Secinājumi............................................................................................................................ 13

Avotu saraksts...................................................................................................................... 14

 

IEVADS 
 

    Apdrošināšana, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ir darbība, ko veic apdrošinātāji saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšana tiek veikta brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi.

    Jebkuras valsts ekonomikas sistēmā apdrošināšanas nozarei ir sava īpašā vieta. Apdrošināšanai piemīt tirgus ekonomikas stabilizatora īpatnība. Tā nodrošina ražošanas un patērēšanas nepārtrauktību un finansu sistēmas funkcionēšanas stabilitāti. Bez tam, apdrošināšanas kompānijas dod relatīvi pastāvīgu investīciju resursu pieplūdi ekonomikā, kas labvēlīgi ietekmē ekonomisko attīstību. Apdrošināšana ļauj uzturēt ekonomisko stabilitāti un sasniegt dzīves līmeņa patstāvīgumu, tajā skaitā pērkot finanšu aizsardzību. Mūsdienās valstīs ar attīstīto tirgus ekonomiku bez apdrošināšanas netiek slēgts neviens darījums, nefunkcionē praktiski neviens uzņēmums.

    Neskatoties uz to, ka katra valsts saprot apdrošināšanas vērtību ekonomikā, tomēr pat Eiropas Savienības dalībvalstis atšķiras pēc apdrošināšanas tirgus būtības, tā attīstības līmeņa. Apdrošināšanas tirgu var ietekmēt vairāki faktori, piemēram, ekonomiskie faktori (apdrošināšanas ņēmēja ienākumu līmenis, nodokļi utt.), sociālie un kultūras faktori (tradīcijas), politiskie faktori (likumdošana) u.c., kas noteic atšķirības starp valstīm apdrošināšanas jomā.

    Latvija salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, īpaši ar Lietuvu un Igauniju, kas ir līdzīgas pēc ekonomikas un politikas struktūras Latvijai, ievērojami atpalika pēc apdrošināšanas tirgus attīstības. Galvenais cēloņis ir tas, ka no visām trim Baltijas valstīm Latvija visgrūtāk pārdzīvoja 2008./2009. gada ekonomisko krīzi. Tajā laika periodā gandrīz visiem Latvijas ekonomikas rādītājiem bija negatīva tendence: liels bezdarbs, augsts inflācijas līmenis, algu samazinājums u.c. Šī situācija atstāja negatīvu iespaidu uz valsts apdrošināšanas tirgu, bet cik dziļu un nopietnu, to ir nepieciešami izpētīt.

 

  1. LATVIJAS REPUBLIKAS APDROŠINĀŠANAS TIRGUS BŪTĪBA UN PAMATRĀDĪTĀJU IZMAIŅU DINAMIKA
 

    Apdrošināšans tirgus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gadā  ir attīstījies ļoti īsā vēsturiskā periodā. 1993. gadā tika pieņemts pirmais likums „Par apdrošināšanu”. Deviņdesmito gadu vidū Latvijas apdrošināšanas tirgus tālāku stabilizēšanos veicināja Eiropas Savienības likumdošanas bāzes ieviešana, pilnveidojot apdrošināšanas tirgus uzraudzības un likumdošanas sistēmu. 1994. gadā tika nodalīta dzīvības apdrošināšanas komercdarbība no nedzīvības apdrošināšanas komercdarbības.

    Ar  1997. gada septembri pilnā apmērā tika ieviests likums „Par sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. Likums izvirzīja stingras prasības pret apdrošināšanas sabiedrībām. Tādējādi veikt obligāto apdrošināšanu sākotnēji tika atļauts tikai 8 sabiedrībām. Tomēr, obligātās apdrošināšanas ieviešana tieši ietekmēja apdrošināšanas sabiedrību parakstīto prēmiju apjoma pieaugumu.

    Latvijas apdrošināšanas tirgum piemīt īpatnība, ka tā lielāko daļu veido tieši nedzīvības apdrošināšanas sektors, jeb vairāk nekā 80% no kopēja apdrošināšanas tirgus parakstīto bruto prēmiju un izmaksāto bruto atlīdzību apjoma.

    Neskatoties uz to, ka Latvijas apdrošināšanas tirgus ir attīstījies samērā  strauji, tam nebija raksturīga stabila izaugsme, piedzīvojot gan krituma, gan pieauguma periodus. Viens no nozīmīgākajiem notikumiem kļuva 2008./2009. gada ekonomiskā recesija, kas ievērojami ietekmēja apdrošināšanas tirgu.

    Laika periodā no 2007. gada līdz 2010. gadam Latvijas apdrošināšanas tirgus parakstītās bruto prēmijas un izmaksātās bruto atlīdzības pastāvīgi mainījās. 2008. gadā parakstītās bruto prēmijas sastādīja 356,1 milj. latu, jeb uz 24,3 milj. latu vairāk nekā 2007. gadā. Šajā gadā pieauga arī izmaksātās bruto atlīdzības, 2008. gadā tās bija 191,3 milj. latu, jeb uz 56,4 milj. latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2009. gadā notika abu pamatrādītāju straujšs samazinājums: parakstīto bruto prēmiju apjoms samazinājās uz 90,8 milj. latu un rezultātā sastādīja tikai 256,3 milj. latu; izmaksāto bruto atlīdzību apjoms samazinājās uz 19,7 milj. latu un rezultātā sastādīja 171,6  milj. latu. 2010. gadā apdrošināšanas tirgus pamatrādītāju negatīva tendence nemainījās: parakstītās bruto prēmijas samazinājās vēl uz 75 milj. latu un rezultātā sastādīja 190,3 milj. latu; izmaksātās bruto atlīdzības samazinājās uz 60,3 milj. latu un rezultātā sastādīja 111,3  milj. latu. Var ievērot, ka 2009. gadā visstraujāk samazinājās bruto prēmijas, bet 2010. gadā nozīmīgu kritumu pārdzīvoja bruto atlīdzības.

    Statistikas dati liecina par to, ka 2009. gads bija īpaši grūts priekš Latvijas apdrošināšanai, tā sekas apliecina tas fakts, ka divos pēdējos gados parakstītās bruto prēmijas samazinājās par 46,6%, bet izmaksāto bruto atlīdzību kritums sastādīja 41,8%. 

     1.1. attēls 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Avots: Pārskats par apdrošināšanas sabiedrību parakstītajām prēmijām un izmaksātajām atlīdzībām 2007.; Apdrošināšanas tirgus 2010. gada 4. ceturksnis..2011 

    Kopumā  apdrošināšanas tirgus samazināšanos ir veicinājuši tādi faktori kā tautsaimniecības lejupslīde, iedzīvotāju ienākumu sarukšana, bezdarbnieku skaita pieaugums. Tam par iemeslu ir gan neparedzamā valsts politika, iekšzemes kopprodukta rādītāji, banku un līzingu kredītpolitika, kā arī citas ekonomiskās un iekšpolitiskas norises valstī. 

  1. BALTIJAS VALSTU APDROŠINĀŠANAS TIRGI
 

    Salīdzinot savā starpā Baltijas valstis, var ievērot, ka laika periodā  no 2006. gada līdz 2009. gadam pēc parakstītajām bruto prēmijām par vadošo bija Lietuvas apdrošināšanas tirgus. Igaunijas un Latvijas apdrošināšanas tirgus līdz 2008. gadam pēc parakstītajām bruto prēmijām atrodās gandrīz uz viena līmeņa, 2008. gadā Latvijas apdrošināšanas tirgus parakstīto bruto prēmiju apjoms bija nozīmīgi lielāks nekā Igaunijas apdrošināšanas tirgus, bet 2009. gadā situācija mainījās, jo Latvijas apdrošināšanas tirgus parakstīto bruto prēmiju kritums bija lielāks nekā Igaunijai. 

2.1. attēls 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Avots: Total European gross written premiums- 2001-2009 (mil.eiro)..2011 

    Lietuvas apdrošināšanas tirgus parakstītās bruto prēmijas pieauga līdz 2008. gadam, 2007. gadā tās sastādīja 606 milj. eiro. 2008. gadā notika neliels samazinājums, bet 2009. gadā parakstītās bruto prēmijas sastādīja 432 milj. eiro, jeb uz 26,8% mazāk nekā 2008. gadā.

     Igaunijas apdrošināšanas tirgus parakstītās bruto prēmijas sāka samazināties jau no 2008. gada. 2009. gadā tās sastādīja 367 milj. latu, jeb uz 1,3% mazāk nekā 2008. gadā. Tas bija vismazākais kritums Baltijas valstu starpā.

     Nozīmīgāko parakstīto bruto prēmiju samazinājumu pārdzīvoja Latvijas apdrošināšanas tirgus. Parakstīto bruto prēmiju apjoms stabili pieauga līdz 2009. gadam, un 2008. gadā tās sastādīja 476 milj. eiro. 2009. gadā parakstītās bruto prēmijas samazinājās uz 33,5% un bija tikai 315 milj. eiro.

    Apdrošināšanas kompāniju skaits, kas strādā Baltijas valstīs, arī ir dažāds. Visvairāk apdrošināšanas kompāniju ir Lietuvā, laika periodā no 2006. gada līdz 2009. gadam Lietuvas apdrošināšanas tirgū bija 30 kompānijas, izņemot 2007. gadu, kad to bija 28. Otrā vieta pēc kompāniju skaita apdrošināšanas tirgū pieder Latvijai. Ievērojama arī pozitīva tendence, jo laika periodā no 2006. gada līdz 2009. gadam apdrošināšanas kompāniju skaits pastāvīgi pieauga Latvijas apdrošināšanas tirgū, 2009. gadā tas bija 24. Vismazāk apdrošināšanas kompāniju Baltijas valstu starpā ir Igaunijai, tomēr, sākot ar 2006. gadu to skaits pastāvīgi palielinājās, un 2008.- 2009. gadā Igaunijas apdrošināšanas tirgū strādāja 20 apdrošināšanas kompāniju. 

     2.2. attēls 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Avots: Number of insurance companies - 2001-2009 (mil.eiro)..2011 

    Baltijas valstīs visaktīvāk apdrošinās igauņi un lietuvieši, turpretim Latvijas iedzīvotāji apdrošināšanas pakalpojumus izmanto vismazāk. Latvijā nevienu apdrošināšanās veidu sev vai savai mājsaimniecībai nav izvēlējušies 39% iedzīvotāju, savukārt Igaunijā – tikai 18%. Baltijas valstīs populārākais apdrošināšanas veids ir autoīpašnieku obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), liecina apdrošināšanas sabiedrības  If Latvia un pētījumu centra TNS dati par apdrošināšanās paradumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Igaunijā OCTA polises iegādājušies 62% iedzīvotāju, Lietuvā 54% iedzīvotāju, bet Latvijā – tikai 46% aptaujāto. Arī otru Baltijā izplatītāko apdrošināšanas veidu – KASKO apdrošināšanu – visvairāk izvēlas Igaunijas iedzīvotāji (29% aptaujāto), savukārt vismazāk KASKO polises iegādājas lietuvieši (5% aptaujāto). Latvijā KASKO polises iegādājas 17% iedzīvotāju, liecina TNS dati. Mājokļa apdrošināšana ir Baltijā trešais populārākais apdrošināšanas veids. Interesanti, ka igauņi savu mājokli izvēlas apdrošināt divreiz biežāk nekā Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji, proti, Igaunijā savu mājokli apdrošina 41% iedzīvotāju, bet Latvijā un Lietuvā attiecīgi tikai 18% un 16% iedzīvotāju. Mājokļa apdrošināšanai līdzīga attieksme ir arī pret iedzīves apdrošināšanu. Latvijā iedzīvi apdrošina 11% iedzīvotāju, Lietuvā – 7%, bet Igaunijā – divreiz vairāk nekā Latvijā, proti, 23% iedzīvotāju. Salīdzinoši Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā kaimiņi dienvidos un ziemeļos iegādājas nelaimes gadījumu, veselības un ceļojumu apdrošināšanas polises.

    Pētījuma rezultāti atspoguļo ne tik daudz nacionālās, cik Baltijas valstu ekonomiskās atšķirības. Piemēram, Igaunijā ir reģistrēti gandrīz 0,6 auto uz vienu iedzīvotāju, kamēr Latvijā divreiz mazāk – ap 0,3, bet Lietuvā ap 0,4, tam tieši proporcionāli ir OCTA apdrošināšana. Turklāt Igaunijā ir lielāks satiksmē lietoto – auto ar derīgu tehnisko apliecību īpatsvars. Latvieši ir pat uzteicami kā apzinīgāki sava auto – KASKO apdrošinātāji.

    Īpašums Latvijā tiek apdrošināts pārsvarā kredītdevēja lūguma dēļ. Tikai 11% no If Latvia īpašuma apdrošināšanas polišu portfeļa nav apdrošināti par labu bankām. Lietuvieši nevienu apdrošināšanas veidu neiegādājas aktīvāk kā kaimiņi, liecina pētījums, bet viskūtrāk iegādājas mājokļa, iedzīves, KASKO, ceļojumu, un nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Savukārt igauņi visaktīvāk iegādājas mājokļu, iedzīves un KASKO apdrošināšanas veidus. 

  1. LATVIJA APDROŠINĀŠANAS TIRGUS UZ CITU EIROPAS VALSTU FONA
 

    Kaut arī Eiropā ir daudzi savstarpēji ļoti atšķirīgi apdrošināšanas tirgi, tomēr, izveidojoties Eiropas Savienībai, ir panākta vienotība daudzās jomās, arī apdrošināšanā. Ir būtiski izprast, kā  Eiropas Savienībā attīstījušās un tiek regulētas dažādas nozares, tostarp arī apdrošināšana. Apdrošināšanas nozari Eiropas Savienībā organizē Eiropas Savienības Apdrošināšanas komiteja (EC Insurance Committee), kas izveidota, lai uzlabotu sadarbību starp Komisiju (augstākā Eiropas Savienības izpildinstitūcija) un dalībvalstu apdrošināšanas tirgus uzraudzības institūcijām. Šīs Apdrošināšanas komitejas kompetencē ir vispārēji apdrošināšanu regulējoši jautājumi – palīdzība likumdošanas ieviešanā, atzinumu sniegšana u.tml.

    Ņemot vērā 33 Eiropas valstu, kas piedalās Eiropas apdrošināšanas tirgū, var secināt, ka pēc prēmiju apjoma uz vienu iedzīvotāju 2008./2009. gadā par līderiem bija Lihtenšteina, jeb 5 000 eiro uz vienu iedzīvotāju, Nīderlande un Šveice, jeb nedaudz vairāk nekā 4 500 eiro uz vienu iedzīvotāju. Latvijā bija uz 29. vieta pēc reitinga, apmēram 250 eiro uz vienu iedzīvotāju. Lietuva atrodās uz 30. vieta pēc reitinga, mazāk nekā 250 eiro uz vienu iedzīvotāju. Igaunijai bija 28. vieta, nedaudz vairāk nekā 250 eiro uz vienu iedzīvotāju, un tas bija labākais rezultāts starp Baltijas valstīm. Tomēr ir redzams, Baltijas valstu iedzīvotāji nepievērš tik lielu uzmanību apdrošināšanai, kā to dara Lihtenšteinas, Nīderlandes un Šveices iedzīvotāji.

3.1. attēls

Eiropas valstu apdrošināšanas tirgu prēmijas 2008./2009. gadā (eiro uz vienu iedz.) 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Avots: Total European premiums per capita- 2008 and 2009 (eiro)..2011 

    Viena no Eiropas apdrošināšanas tirgus īpatnībām ir tas, ka lielākais parakstīto bruto prēmiju īpatsvars pieder tieši dzīvības apdrošināšanai. Dzīvības apdrošināšanas parakstītās bruto prēmijas sastāda apmēram  60% no kopēja parakstīto bruto prēmiju apjoma. 2007./2008. gadā nozīmīgākā dzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme bija Luksemburgas apdrošināšanas tirgū, tā sastādīja 117%, un Polijā, kur dzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme bija 53%. 2007./2008. gadā visos trīs Baltijas valstu apdrošināšanas tirgos bija dzīvības apdrošināšanas prēmiju kritums: vislielākais prēmiju samazinājums bija Lietuvā, bet vismazākais samazinājums bija Latvijas apdrošināšanas tirgū.

    2008./2009. gadā nozīmīgākā dzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme bija Lihtenšteinas apdrošināšanas tirgū, tā sastādīja 51%, un Itālijā, kur dzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme bija 49%. Ievērojamākais dzīvības apdrošināšanas prēmiju kritums notika Rumānijas apdrošināšanas tirgū, divu gadu laikā tā dzīvības apdrošināšanas prēmijas samazinājās uz 48%. 2008./2009. gadā gan Latvijas, gan Igaunijas apdrošināšanas tirgū notika dzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme: Igaunijā tā sastādīja 5%, Latvijā dzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme bija, apmēram, 3%. Lietuvas apdrošināšanas tirgū tendence nemainījas, 2008./2009. gadā dzīvības apdrošināšanas prēmijas samazinājās vēl uz 13%. Dzīvības apdrošināšanas prēmiju kritumu vai nelielu izaugsmi Baltijas valstu apdrošināšanas tirgos var izskaidrot ar faktu, ka šajās valstīs populārākie ir nedzīvības apdrošināšanas veidi.

    3.2. attēls

Eiropas valstu dzīvības apdrošināšanas prēmiju nominālā  izaugsme 2007./2008. gadā un 2008./2009. gadā  (%)

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Avots: Nominal growth in European life premiums by country- 2007/2008 and 2008/2009 (at constant exchange rate)..2011 

          Eiropas apdrošināšanas tirgū  nedzīvības apdrošināšanas prēmiju īpatsvars ir, apmēram, 40%. 2007./2008. gadā nozīmīgākā nedzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme bija Romānijas apdrošināšanas tirgū, tā sastādīja, apmēram, 36%, un Lihtenšteinā, kur nedzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme bija, apmēram, 32%. Ņemot vērā Baltijas valstis, var konstatēt, ka šajos gados Latvijas un Lietuvas apdrošināšanas tirgos bija ievērojama nedzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme: Latvijā izaugsme sasniedza 15%, Lietuvā tā sastādīja, apmēram, 12%. Igaunijas apdrošināšanas tirgū eksistēja prētējā tendence, jeb nedzīvības apdrošināšanas prēmiju samazinājums. 2007./2008. gadā nozīmīgākais nedzīvības apdrošināšanas prēmiju kritums notika Maltas apdrošināšanas tirgū.

    2008./2009. gadā nozīmīgākā nedzīvības apdrošināšanas prēmiju izaugsme bija Lihtenšteinas apdrošināšanas tirgū, tā sastādīja 42%. Ievērojamākais nedzīvības apdrošināšanas prēmiju samazinājums šajos gados notika Latvijas apdrošināšanas tirgū, nedzīvības apdrošināšanas prēmijas samazinājās, apmēram, uz 36%. Lietuvas apdrošināšanas tirgū arī notika nedzīvības apdrošināšanas prēmiju kritums, apmēram, uz 32%. Igaunijas apdrošināšanas tirgū tendence nemainījās, nedzīvības apdrošināšanas prēmijas turpināja samazināties, tomēr ne tik strauji kā Latvijā un Lietuvā. 

    3.3. attēls

Eiropas valstu nedzīvības apdrošināšanas prēmiju nominālā izaugsme 2007./2008. gadā un 2008./2009. gadā (%) 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Avots: Nominal growth in European non-life premiums by country- 2007/2008 and 2008/2009 (at constant exchange rate)..2011 

    No apdrošināšanas tirgus prēmiju apjoma tieši proporcionāli ir atkarīgs valsts IKP līmenis, pieaugot apdrošināšanas prēmiju apjomam, uzlabojas valsts IKP rādītājs. Salīdzinot savā starpā Eiropas valstīs, var ievērot, ka katrai valstij ir savējs apdrošināšanas tirgus prēmiju īpatsvars no IKP. Laika periodā no 2008. gada līdz 2009. gadam vislielākais prēmiju īpatsvars no IKP bija Lihtenšteinam, vairāk nekā 20%, otrā un trešā vieta piederēja Nīderlandei un Lielbritānijai, apmēram, 13%. Baltijas valstis šajā reitingā aizņēma gandrīz pēdējās vietas. Lietuvas un Latvijas apdrošināšanas tirgus prēmiju īpatsvars sastādīja, apmēram, 2%. Igaunijai bija nedaudz vairāk nekā 2%, tomēr uz citu Eiropas valstu fona, tas ir viens no zemākajiem rādītājiem.

 

3.4. attēls

Eiropas valstu apdrošināšanas tirgu prēmiju īpatsvars no IKP laika periodā no 2008. līdz 2009. gadam (%) 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Avots: Ratio of total European premiums to GDP- 2008-2009 

Страницы:12следующая →
Описание работы
Apdrošināšana, saskaņā ar Latvijas likumdošanu, ir darbība, ko veic apdrošinātāji saskaņā ar noslēgto apdrošināšanas līgumu, lai, aizsargājot apdrošinātā intereses, izmaksātu apdrošināšanas atlīdzību par apdrošināšanas līgumā paredzēto gadījumu. Apdrošināšana tiek veikta brīvprātīgi, izņemot gadījumus, kad likumā ir noteikts citādi.
Содержание
Ievads

1. Latvijas apdrošināšanas tirgus būtība un pamatrādītāju izmaiņu dinamika...................... 4

2. Baltijas valstu apdrošināšanas tirgi................................................................................... 5

3. Latvijas apdrošināšanas tirgus uz citu Eiropas valstu fona............................................... 8

Secinājumi............................................................................................................................ 13

Avotu saraksts...................................................................................................................... 14