Автор: Пользователь скрыл имя, 18 Марта 2012 в 15:34, курсовая работа
Tāpat kā daudzas pasaules valstis, kurām nācies pārciest ekonomiskās krīzes, pārejot uz tirgus ekonomiku, arī Latvijas finansu tirgus ir sasniedzis jau zināmu attīstības pakāpi, kad finanšu pakalpojumu klāsts, ko piedāvā komercbankas un uzņēmumi, ir kļuvis ļoti plašs un to cenas arvien kļūst sasitošākas kā uzņēmējiem tā arī privātpersonām.
Ievads……………………………………………………………………………………...........3-4
Līzinga būtība un veidi..............................................................................................................5
Līzinga jēdziena raksturojums..........................................................................................5-7
Līzinga veidu analīze......................................................................................................7-11
Līzinga darījumu vēsture un attīstība pasaulē un Latvijā........................................................12
Līzinga attīstības tendences pasaulē.............................................................................12-13
Līzinga tirgus vēsture Latvijā.......................................................................................13-14
Līzinga darījumu attīstība Latvijas ekonomikā............................................................15-19
Latvijas līzinga tirgus analīze 2010. gadā................................................................................20
Līzinga struktūra un pieprasījums 2010. gadā..............................................................20-24
Līzinga nākotnes attīstība un perspektīvas...................................................................24-26
Secinājumi un priekšlikumi......................................................................................................27-28
Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts..............................................................................29
Izmantotās literatūras un avotu saraksts.................................................................................................30
Pielikumi.........................................................................................
Nākotnē līzinga darījumu apjomi būs atkarīgi no investīciju apjomiem, no līzinga kompānijām, kuras izlems uzsākt vai turpināt izmantot līzingu, no tā, kāds būs tirgus stāvoklis un kāda tiks pieņemta juridiski tiesiskā bāze līzinga darījumiem.
Trešā nodaļa veltīta līzinga tirgus izpētei Latvijā 2010. gadā. Lai noskaidrotu pašreizējo situāciju līzinga tirgū autors izmantoja internetaptaujas metodi. Šī pētījuma metode ir labāka par citām tāpēc, ka tā var piesaistīt daudz cilvēku, ļauj ātri un precīzi savākt interesējošo informāciju.
Vispirms tika izveidota anketa ar 11 dažādiem jautājumiem
par iedzīvotāju ienākumiem, līzinga saistībām, kopējo attieksmi
par līzingu un nākotnes plāniem saistībā ar šo finansēšanas
veidu. Anketa tika izlikta internetā, kur to varēja aizpildīt katrs,
kurš vēlējās. Aizpildīšanas laiks aizņēma aptuveni tikai 2 minūtes,
kas ļava ļoti ātri atbildēt uz visiem jautājumiem, kā arī iztekt
komentārus. anketa ir piejejama pēc adreses: http://www.visidati.lv/
Anketa ir dalīta divās daļās. Pirmajā daļā respondenti atbild uz personiskiem jautājumiem, kuri dod informāciju par katru respondentu atsevišķi, viņu vecums, dzimums, ienākumu līmenis. Otrajā daļā aptaujātie izsaka savu viedokli par līzingu, uzrāda kādas līzinga saistības pašlaik ir viņu mājsaimniecībā, uz cik ilgu laiku tās ir un cik par tām ir jāmaksā.
Internetaptaujā piedalījās 30 respondenti, vīrieši un sievietes, kuru vidējais vecums sastadīja 31,3 gadus. Aptaujāto vidū visvairāk ir cilvēku, kuri studē vai mācās (50%). Nedaudz mazāk ir cilvēku, kuri šobrīd strādā (40,9%). Vismazāk izvēlēta atbilde ir "Stādāju un studēju", kā arī "Mājsaimnieks(-ce)" pa 4,5%.
Svarīgi bija noskaidrot aptaujāto ienākumu līmeni mēnesī, jo tas ir viens no galvenājiem faktoriem, no kurā ir atkarīga līzinga ņemšana. Atbildes sadalījas starp trīm atbilžu variantēm, un no tām visvairāk ir respondentu ar ienākumiem līdz 200 LVL. Tas ir skaidrojams ar to, ka visvairāk anketā piedalījās studenti, kuri vēl nestrādā. Ar 40,9% otrajā vietā ir cilvēki, kuru mēneša ienākumi sastāda no 200 līdz 400 LVL. Šādi ienākumi ir vidēja mēnešalga Latvijas iedzīvotājiem. Aptaujāto vidū vismazāk ir izvēlējušies atbildi no 400 līdz 600 LVL, tikai divi cilvēki. Mēneša ienākumi, kas būtu augstāk par 600 LVL nav nevienam no respondentiem.
Uz jautājumu: "Kāds, Jūsuprāt, ir ērtākais tehnikas iegādes veids?" atbildes (sk. 3.1. att.).
Avots: autora veidots pēc aptaujas datiem, 2010.
Pēc attēla 3.1. var redzēt, ka līzings ir tikai otrajā vietā ar 36% pēc norēķiniem skaidrā naudā (59%). Tātad var secināt, ka vairums respondentu tomēr neuzskata līzingu kā vislabāko un ērtāko finansēšanas veidu. Taču tam ir savas priekšrocības par skaidru naudu. Tās ir:
Noma ir visretāk izvēlētais tehnikas iegādes veids, tikai 5%. Tas var būt saistīts ar to, ka pēc nomāšanas objekts nepāriet Jūsu īpašumā kā tas notiek līzinga gadījumā.
Otrā anketas daļā jautājumi ir tieši saistīti ar līzingu un sabiedrības attieksmi par to. Aptaujāto 30 respondentu vidū 59,1% ir izmantojis līzingu.
Avots: autora veidots pēc aptaujas datiem, 2010.
Tātad vairāk par pusi no respondentiem saskarās savā ikdienā ar līzingu. Tas ir ļoti labs rādītājs, kas nozīmē, ka Latvijā līzings ir populārs un to izmanto. Respondentu vidū, kuri nekad nav bijuši līzinga ņēmēji lielāko daļu sastāda nestrādājošie studenti. To var viegli izskaidrot ar to, ka studentiem nav pastavīgas darba samaksas un viņu ienākumi ir mazāki par 200 LVL mēnesī, kas neļauj izmantot līzinga pakalpojumus.
40,9% no aptaujātiem pašlaik nav nevienas līzinga saistības viņu mājsaimniecībā. Tie pašie skaitļi ir tiem, kuri tagad apmaksā vienu līzingu. Kopējo situāciju (sk. 3.3. att.).
Avots: autora veidots pēc aptaujas datiem, 2010.
3.3.att. Cik līzinga saistību pašlaik ir Jūsu mājsaimniecībā?
Tātad pēc rezultātiem 59,1% no respondentiem pašlaik ir 1 vai 2 līzinga saistības. Kopumā Latvijā pēc pēdējiem statistiskiem datiem [8] cilvēku īpatsvars, kuriem ir viens vai divi līzinga objekti sastāda 34%, bet tie, kuriem ir vairāk par diviem 3%. Autora internetaptaujā vairāk par diviem līzinga objektiem pašlaik nav neviena no aptaujātiem. Noteikti ir jādomā, kāda būs šīs īpatsvars tuvākajos 5-10 gados. Ja turpināsies augt līzinga objektu skaits vienā mājsaimniecībā, tad līzinga nozarei nekādas krīzes nedraud. Tā būs laba ziņa līzinga devējiem, jo straujā tirgus izaugsme nopietni liek domāt arī par portfeļa kvalitāti.
Līzinga līguma termiņš ir atkarīgs no līzejama objekta tirgus vērtības, jo tā ir lielāka, jo ilgāks ir termiņš. Autora izveidotajā anketā atbildes uz jautājumu: "Uz cik ilgu laiku ir Jūsu līzings?" ir sadalījušās dažādi.
Avots: autora veidots pēc aptaujas datiem, 2010.
3.4.att. Līzinga objektu sadalījums pēc termiņstruktūras
Lielākajai daļai no respondentiem (45%) līzinga termiņš sastāda no viena līdz trīs gadiem. Pēc tam ir tie, kuri apmaksā savas saistības visātrāk, t.i. vienā gadā laikā (25%). Pārējie divi varianti ir vienādās daļās pa 15% ir tiem, kuri norēķinās 3-5 gadus kā arī tie, kuriem tas aizņem visilgāko laiku, t.i. vairāk par 5 gadiem.
Procentu maksājumus par līzingu aprēķinā par pamatu ņemot 360 dienas un izmantojot reālo lietošanas laiku un līzinga objekta nenomaksāto summu. Analīzējot līzinga tirgu svarīgi ir zināt kādus procentus ikmēnesī maksā līzinga ņēmēji. Tāpēc autors anketā iekļavā jautājumu sasitītu ar to cik daudz mēnesī respondenti maksā par līzingu.
Avots: autora veidots pēc aptaujas datiem, 2010.
3.5.att. Līzinga procentu maksājumu lielums mēnesī
Pēc 3.5.att. var redzēt, ka atbildes ir sadalījušās dažādi. Visvairāk, t.i. 33,3%, maksā katru mēnesi 50-100 LVL procentu maksājumu par līzejamo objektu. Šie objekti var būt iekārtas vai sadzīves tehnika. Par 6,6% atpaliek atbilde "līdz 50 LVL". Šādu summu respondenti maksā par nelieliem objektiem, kuru tirgus vētrība salīdzīnoši arī nav liela, piemēram, veļas mazgāšanas mašīnas vai putekļu sūcēja iegādei. Lieli maksājumi, kas ir vairāki par 500 LVL mēnesi aizņem 20% no kopēja skaita. Šie procentu maksājumi var būt saistīti ar nekustamā īpašuma vai dārgas automašīnas iegādi. Kopumā var secināt, ka cilvēki vairāk izvēlas tos objektus, par kuriem nav jāmaksā lieli procenti, tas nozīmē, ka līzingu galvenokārt izmanto automašīnu, sadzīves tehnikas, vai iekārtu iegādei.
3.2. Līzinga nākotnes attīstība un perspektīvas
Pēc pēdējiem internetaptaujas jautājumiem var uzzināt kāda ir respondentu attieksme pret līzingu kopumā.
Avots: autora veidots pēc aptaujas datiem, 2010.
3.6.att. "Kāda ir Jūsu attieksme pret līzingu?"
Tieši pusei jeb 50% ir viduvēja attieksme, tie neuzskata līzingu kā vispiemērotāko finansēšanas veidu, bet gālējas nepieciešamības gadījumā tomēr to izmantotu. Gandrīz ceturtai daļai ir pozitīva attieksme pret līzingu, tomēr šī brīža finansiālie apstākļi neļauj tiem to izmantot. Šī atbilde ir ir vairāk redzēta starp studentiem, kuriem paši vēl nestrādā, un arī starp tiem, kuru ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz 200 LVL. Tikai 9% negatīvi izteicas par līzinga saistībām un cenšas dzīvot bez tiem. Analīzējot šo diagrammu kopumā var teikt, ka sabiedrības attieksme pret līzingu ir viduvēja un vairāk pozitīva. Taču, pēc autora domām, nākotnē līzinga kompānijām ir jācenšas vairāk informēt potenciālus līzinga ņēmējus par to, ka tiem ir tiesības prasīt un arī saņemt vislabāko servisu, taisnīgu attieksmi, cieņu un godīgu attieksmi no līzinga kompānijas, kuras pakalpojumus viņi izmanto. Tas var panākt lielāku iedzīvotāju uzticēšanos līzingam un palielināt ta pieprasījumu.
Respondentu nākotnes plāni par līzingu lielākoties ir līdzīgi, gandrīz 80% tuvākajā laikā nav ieplānojuši ņemt jaunu līzingu.
Avots: autora veidots pēc aptaujas datiem, 2010.
3.7.att. Vai tuvākā gada laikā esat plānojis ņemt jaunu līzingu?
Tikai ceturta daļa aptaujāto gadā laikā izmantos jaunus līzinga pakalpojumus. Tā ir slikta ziņa, pirmkārt, līzinga dēvējiem, jo pie šādas statistikas nevar kvalitatīvi finansēt un attīstīt kvalitatīvu tirgus pieaugumu. Ekonomiskā situācija Latvijā joprojām ir sarežģīta, un cilvēki ir ļoti piesardzīgi attiecībā uz jaunu finansiālu saistību uzņemšanos. Pārliecības trūkums ģimenēs par savu finansiālo stabilitāti ilgtermiņā, un ierobežotās līzinga iespējas attiecībā uz jaunu līzinga objekta iegādi atspoguļo to, ka patērētāji nevēlas ņemt līzingu. Vai arī tas, ka papildus kredītsaistības var rādīt viņiem problēmas ar savu jau esošo līzinga saistību pildīšanu. Kas interesanti, cilvēki vecumā no 20–29 gadiem daudz lielākā mērā ir gatavi gaidīt uz tirgus stabilizēšanos un cenu krišanos, nekā gados vecāki (30-50).
Līzinga ņēmēji arī ir zaudetāji, jo, ja līzings nav pieprasīts, uzņēmumi, kas piedāvā šo pakalpojumu, nosaka neadekvāti augstas procentu likmes. Faktiski tas nozīmē to, ka cilvēkiem nav izvēles iespējas. Viņiem vai nu jāsakrāj nauda, vai jāizvēlas to, kas ir. Taču šajā gadā februārī kompānija Opel un tās sadarbības partneri piedāvāja jaunu, nebijušu līzinga veidu Latvijā. Tas ir tā sauktais “drošais līzings”, kuru ņemot, klients saņem Opel Līzinga sertifikātu par riska apdrošināšanu maksātnespējas gadījumā. Šīs līzings nodrošina klientam iespēju vienkārši atgriezt līzejamo objektu pārdevējam bez soda sankcijām vai finanšu saistībām pret līzinga kompāniju. Klientiem tas sniedz risinājumu uz kuru varēs paļauties, piepildoties sliktākajam nākotnes scenārijam [11].
Līzinga tirgus ir atkarīgs no vispārējā preču un pakalpojumu pieprasījuma. Ja ir pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, ir arī pieprasījums pēc attiecīga finansējuma. Ekonomikas situācijai pasliktinoties, līzinga pieprasījums krītas līdz ar preču un pakalpojuma pieprasījuma samazināšanos. To var skaidri redzēt pēc respondentu atbildēm aptaujā. Tādēļ izvirzīta hipotēze, ka pēdējos gados Latvijā līzinga pieprasījums samazinās tiek apstiprināta.
Ir jācer, ka tuvakajā laikā situācija mainīsies un veikalos atkal parādīsies konkurence līzingam. Pirmais radītājs, kas par to liecinās, būs pozitīvs IKP pieaugums. Tad pamazām atgriezīsies pieprasījums pēc darba spēka, uzņēmumi atkal sāks domāt par jaunām iekārtām un citiem pamatlīdzekļiem. Atbilstoši tam attīstīsies arī līzinga tirgus.
Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
Priekšlikumi:
Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts
Izmantotās literatūras un avotu saraksts
kabineta Ziņotājs. – 1995. gada 11. maija, Nr. 9. (sk. 15.03.2010).
Anketa
„Līzings”
Tiek veikta aptauja, lai noskaidrotu
pašreizējo situāciju līzinga tirgū un sabiedrības
attieksmi par līzinga saistībām.
Norādiet informāciju par sevi:
Dzimums
Vecums